Torņakalns—Tukums II (neoficiāls nosaukums Rīga—Tukums) ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā un tā savieno Rīgu ar Tukumu caur Jūrmalu. Līnija no Torņakalna ir 65 km gara, bet no Rīgas — 68 km.
Dzelzceļa līnija tika atklāta 1877. gada 21. septembrī. Sākotnēji tā savienoja Rīgas staciju un tagadējo Tukums I (kas tolaik saucās Austrumu stacija). Līniju izveidoja Rīgas—Tukuma dzelzceļa sabiedrība. 1891. gadā līniju savā īpašumā ieguva Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, taču jau 1895. gadā tā piederēja valstij. 20. gadsimta sākumā līnija tika pagarināta līdz Ventspilij un šobrīd pēdējā līnijas stacija Tukums II tika izbūvēta 1904. gadā.
Pirmā pasaules kara laikā cieta gan vairākas stacijas, gan 1872. gadā celtais tilts pār Lielupi. Tas tika atjaunots 1922. gadā, tas tika atkārtoti izpostīts otrā pasaules kara laikā. Ar vairākām līnijas stacijām saistās arī traģiski notikumi (Torņakalnu, Tukumu II), no šīm stacijām 1941. un 1949. gadā tika deportēti cilvēki. 1950. gadā posms Rīga—Dubulti bija pirmā elektrovilcienu līnija Latvijā. Turpmākajos gados elektrovilcienu satiksme tika nodrošināta līdz pat Tukumam.
Smārdes stacija uzbūvēta reizē ar dzelzceļa līniju 1877. gadā. Tajā bija trīs sliežu ceļi un kravas rampa. Sākotnējā stacijas ēka nav saglabājusies, tagadējā uzcelta 1930. gadā. Pēc Tukuma līnijas elektrificēšanas stacijā elektrificēti 2 no sliežu ceļiem, tādējādi tajā varēja izmainīties elektrovilcieni. 20. gadsimta 80. gados stacija pārveidota par pieturas punktu, bet neizmantotie sliežu ceļi nojaukti 90. gados.