-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(small)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
LAT.Slepnis ir pie pieminekla, kas veltits izcilajam latviešu komponistam Baumanu Karlim, kas sarakstijis Latvijas valsts himnu.
ENG. The cache is near the monument dedicated to the great Latvian composer Karl Baumanis who wrote the Latvian national anthem.
LAT. slepnis ir filminas konteiners ar magnetu.
ENG. Cache is the film container with a magnet.
LAT žurkas aste noradis virzienu. zime pret debesim.
ENG rat tail indicate direction. voucher the sky.
LAT.Baumanu Karlis jeb Karlis Baumanis (1835.gada 11.maijs— 1905.gada 10.janvaris ) ir viens no pirmajiem latviešu komponistiem, viens no latviešu profesionalas muzikas pamatlicejs, satiriska izdevuma "Dunduri" lidzstradnieks, dramaturgs, dzejnieks - vairaku dziesmu tekstu autors. Sacerejis un komponejis latviešu tautas himnu - Latvijas Republikas valsts himnu "Dievs, sveti Latviju!".
ENG.
Baumanis Karlis or Karl Baumann (1835.gada May 11-January 10, 1905) is one of the first Latvian composers, one of the founder of Latvian professional music, satirical publication "Dundurs" collaborator, playwright, poet - author of several lyrics. Wrote and composed the anthem of the Latvian people - the Latvian Republic national anthem "God bless Latvia!".
LAT.Dzimis 1835. gada 11. maija Vidzeme, Vilkenes (tag. Limbažu raj.) Indriku pusmuižas nomnieku Jakoba un Annes Baumanu gimene. Macijies Limbažu elementarskola un aprinka skola , kuru beidzis ar izcilam sekmem zimešana un muzika. Pec draudzes skolas beigšanas macijies Cimzes skolotaju seminara Valka, 1856. gada vasara Baumanu Karlis pabeidza seminaru ar teicamam atzimem visos priekšmetos.
Kirbižu muiža, pirmaja patstavigaja darbavieta, Baumanu Karlis pirmo reizi nonak tieša saskarsme ar baltvacu muižniekiem, vero vinu nicinošo attieksmi pret latviešu tautu. Aizskarts nacionalas jutas un neapmierinats ar savu pazemojošo stavokli, jaunais skolotajs 1858. gada rudeni aiziet no Kirbižu muižas.
1858. gada Baumanu Karlis ieradas Peterburga. Tur, dažu menešu laika nokartojis nepieciešamos eksamenus un ieguvis majskolotaja diplomu, vinš saka stradat par audzinataju un kaligrafijas skolotaju Annas baznicas skola.
Peterburgas daudzveidiga makslas dzive izglitoja un garigi bagatinaja Baumanu Karli, kaut ari krievu muzikalajos un sabiedriskajos pasakumos vinš piedalijas tikai ka noverotajs. Baumanu Karla intereses attistijas 2 citos virzienos. Viens no tiem bija radošais darbs, otrs - pedagogija.
No 1858. lidz 1881. gadam stradajis par skolotaju Peterburga, kur vinam idejiski tuvi bijuši Krišjanis Valdemars un Auseklis. Atlaišanas iemesls - komponista progresiva darbiba un aktiva lidzdaliba jaunlatviešu kustibai, ka ari aktiva darbiba Dziesmu svetku organizešana.
60. gados Peterburga tika dibinatas dažadas biedribas. Ta 1862. gada izveidojas Latviešu lasama biedriba, kuras biedru vidu bija ari Baumanu Karlis.
Baumanu Karlis atbalstija jaunlatviešu centienus, bija starp tiem, kuri ievadija latviešu nacionalas atmodas kustibu. Jaunlatviešu vidu vinš bija vienigais muzikis, tas deva vinam lielas priekšrocibas sabiedriba.
60. gadu beigas un 70. gadu sakuma radas Baumanu Karla pirmas tautasdziesmu apdares. Jana Cimzes seminara vinš iemacijas vacu muzikas gara harmonizet tautasdziesmas, Peterburga bija iespeja petit krievu komponistu darbu šaja nozare. Šajos gados Baumanu Karlis saka domat par originaldziesmu sacerešanu. Pirmajos visparigajos latviešu dziesmas svetkos dziedatas 3 vina komponetas dziesmas ("Tevijas dziesma" ar Lapas Martina tekstu, "Daugavas zvejnieku dziesma" ar F. Brivzemnieka tekstu un "Dievs, sveti Latviju").[1]
Satraukumu par Baumanu Karla darbibu Baltijas vaciešos sacela 1873. gada iznakusi kompozicija "Latviešu tautas dziesmu liktens", kura teksts un muzika bija Baumanu Karla. 1870. gadu vidu Baumanu Karlim izcelas asas polemikas ar vacbaltiešiem sakara ar to, ka vinš bija kritizejis J. Cimzes "Dziesmu rotas" 3. dalu, parmezdams Cimzem, ka vinš latviešu tautas dziesmam jaucis klat svešus tekstus un meldijas. Polemikas atskanas bija ari "Dunduru" satira, kur tika izsmieta tumsoniba un atpakalrapuliba.
Baumanu Karlis galvenokart cinijas pret latviešu tautai svešo salkano meldiju publicešanu. Niknu Baltijas vaciešu uzbrukumu izpelnijas divi Baumanu Karla komponeto dziesmu krajumi "Austra" (1.–3., 1874) un "Ligo" (1874). Pedejais tika konfiscets.
Baumanu Karla darbiba nepatika ari Peterburgas vaciešiem. 1881. gada vinu atbrivoja no skolotaja darba Reformatu skola.
Baumanu Karlis miris 1905. gada 10. janvari, apglabats Limbažu kapseta. Kapa pieminekla autors – Gustavs Škilters.
Additional Hints
(No hints available.)