[LAT] Piedavaju Jums doties pastaiga pa „Jugendstila rajonu” (Elizabetes, Alberta u.c. ielas). Šo rajonu nereti deve par kluso centru. Tas tieši pieklaujas Bulvaru lokam, tacu te nav lielpilsetas burzmas un knadas. Te nav daudz veikalu, bet ir liela jugendstila arhitektonisko formu daudzveidiba. Kopuma viengabalaini noskanota, bliva kapitala apbuve lielakoties radusies 20. gadsimta sakuma lidz tam tikpat ka neapbuveta vieta. Te atrodas ari slavena Alberta iela, kur jugendstila ornamentalo rotajumu spele vietam paraug ista ugunošana, bet solidi atturiga, vienigi peleka tonu gamma ietureta nacionala romantisma nopietniba spej but parsteidzoši krasaina. Lai uzzinatu slepna gala koordinates, Jums ir jaapmekle septinas dažadas vietas, jaapskata septinas Rigas Jugendstila perles un jaatrod trukstošais cipars. Tatad...
1) Pastaiga sakas pie ekam Elizabetes iela 10a un 10b (Buvinženieris Mihails Eizenšteins, 1903.) Elizabetes iela 10a. Buvprojektu šai ekai tipiskas eklektisma formas bija izstradajis K. Pekšens. Jau buvdarbu laika M. Eizenšteins tas fasadi ieterpa neparasti bagatiga un krašna jugendstila ornamentu rota, bet augšeja stava izveidoja lielu, efektigu aili atslegas cauruma forma. Vairakos dekora elementos iepitais lapu atsperes motivs asociejas ar M. Eizenšteina darba vietu. Vinš bija Vidzemes gubernas valdes Satiksmes celu nodalas priekšnieks. Elizabetes iela 10b. Tikpat bagata ornamentala buvplastika fasades apdare ir ari ekai Elizabetes iela 10b. Seviški izcelas masku, pavu, skulpturalo galvu un geometrisko figuru kompozicija fasades vainagojuma, ka ari ar zilam keramikas platnitem iesegtie fasades laukumi augšejos stavos. Ši fasade projekteta, parkopejot un papildinot Leipcigas arhitektu Georga Vinšmana un Hansa Kocela fasades zimejumu, kas bija publicets Peterburga izdota fasažu zimejumu krajuma. Eka un krašni rotata kapnu telpa restaureta 2000. gada.
Uzdevums: Saskaitiet balkonus ekai Elizabetes iela 10b. Iegutais skaitlis bus A.
Talak, celš ved uz Alberta ielu. Alberta iela ierikota 1900. gada un nosaukta Rigas dibinataja, Biskapa Alberta varda. Ta ir izcils pilsetbuvniecibas ansamblis, kura piecas ekas, kas celtas 1903. (Alberta iela 8, Buvinženieris Mihails Eizenšteins), 1904. (Alberta iela 4 un 6) un 1906. gada (Alberta iela 2 un 2a), ir unikals jugendstila ornamentali dekorativo formu panoptiks. Visas šis ekas celtas pec slavena buvinženiera, arhitekta Mihaila Eizenšteina projektiem un izcelas ar neparasti piesatinatu un bagatu stilizetu augu motivu, masku, figuralu veidojumu, sfinksu, lauvu, cusku, puku un citu nezveru, liektu un taisnu profilu, aplu un citu geometrisku figuru sablivejumiem ielas fasažu apdare. Visu eku plans ir vienads - burta „U” konfiguracija. Katra stava simetriski izvietoti divi dzivokli. Lielakajai dalai šo eku ielas fasažu kompozicija veidota eklektismam raksturiga piesatinati vienmeriga ritma. Visnotal grezna apdare ir ari kapnu telpas un dzivoklos.
2) Alberta iela 4 (Civilinženieris Mihails Eizenšteins, 1904). Viselegantaka un makslinieciski visoriginalaka eklektiski dekorativa jugendstila eka. Tas simetrisko kompoziciju akcente centralais rizalits, kuru vainago talu izvirzita, liekta, no profileta metala izgatavota un uz metala kronšteiniem balstita dzega. Atiku virs dzegas rota tris meduzu galvas ar kliedziena pavertam mutem. Lidzigs motivs ir izmantots Vine Jozefa Marijas Olbriha projektetaja Secesijas eka. Virs meduzu galvam izvietoti torniši ar erglu figuram un citi dekorativi veidojumi. Sanu rizalitus vainago lauvu figuras, kas simbolize drošibu un aizsardzibu. Logailas fasades centralaja dala veidotas neparasta, bet jugendstila modes formam atbilstoša konfiguracija. Otraja stava tas atgadina burtu „T”, ceturtaja stava – atslegas caurumu, bet trešaja stava tas vizuali saplust vienota liela ovala, kaut gan aiz ta atrodas divu atsevišku dzivoklu tris atseviškas telpas. Ekas centralas ieejas abas puses izvietoti stilizeti sparnotu lauvu cilni, kas asociejas ar saules simbolu. Ari ekas centra izvietotais sparnotais cilnis ar sievietes galvu simbolize sauli un aizsardzibu.
Uzdevums: Saskaitiet T-veida logus, kas atrodas Alberta ielas 4 ekas otraja stava - B
3) Alberta iela 12 (Arhitekti Konstantins Pekšens un Eižens Laube, 1903). Eka bijusi arhitekta K. Pekšena personigais nams. Projekta izstrade piedalijies ari E. Laube, kas tolaik vel bija arhitekturas students. Eka izcelas ar arkartigi specigu apjomu plastiku un izteiksmigu siluetu. Tai ir vairaki talu izvirziti rizaliti, erkeri, balkoni, lodžijas, zelmini, stura tornis un masivi ieejas portali. Izmantoti atseviški renesanses vai viduslaiku arhitektonisko formu motivi, tacu celtnes koptels tuvs nacionalajam romantismam. Arhitektoniskaja pamatforma meistarigi ieklautajos ornamentalajos cilnos stilizeti vietejas augu un dzivnieku valsts motivi – skujas, ciekuri un vaverites. Vairaku dzivojamo telpu logos ir vitražas ar eksotisku augu atveidojumiem. Efektigaja vitnveida kapnu telpa ornamentalie griestu gleznojumi restaureti 20. gadsimta septindesmito gadu sakuma. Pirmaja stava lidz 1907. gadam bijis K. Pekšena dzivoklis un darbnica. Šaja dzivokli 2009. gada pavasari apmekletajiem durvis vers Rigas Jugendstila muzejs. Muzeja iekartojums radis priekšstatu par ridzinieku majokli pagajuša gadsimta sakuma. Interjeru veidos autentiska jugendstila mebelu kolekcija, papildinata ar raksturigiem dizaina priekšmetiem, lai pagrieztu laiku 100 gadus tala pagatne. Piektaja stava atrodas gleznotaja Jana Rozentala un rakstnieka Rudolfa Blaumana memorialais dzivoklis - muzejs ar beninos izbuvetu makslinieka darbnicu. Ieverojamakais latviešu jugendstila laika gleznotajs šeit dzivojis un stradajis no 1904. lidz 1915. gadam. Darbnica ir autentiska talaika gaisotnes lieciba.
Uzdevums: Alberta 12 ēkai pretējā pusē pāri ielai (Alberta iela 13) atrodas kādas valsts vēstniecība. C ir valsts nosaukuma burtu skaits + 4.
4) Alberta iela 13 (Buvinženieris Mihails Eizenšteins, 1904). Abu fasažu centralos rizalitus virs dzegas vainago skulpturaliem cilniem piesatinati vairakpakapju zelmini, kas aizpilditi ar visdažadako izteiksmju maskam, pukiem, kartušam, taisnam un liektam linijam, apliem un citam geometriskam figuram. Centrala maska ar starojošo diademu ir brivibas, saules vai uzvaras simbols. Fasažu apdare bagatigi atspogulojas ari Rigas jugendstila ipaši izplatitais sievietes tels. Tas redzams gan pilnskulpturas virs atika dzegas, gan vairakas lielas un mazas maskas, gan krušutelos virs galvenas dzegas, gan glorificejoša patosa apdvestaja cilni ekas stura vainagojuma. Dažas daila dzimuma sejas ir sapnainas, citas valškigi smej, bet vel citas šausmu kliedziena paverušas muti un rokam satverušas galvu. Kliedziena puspaverta mute palikusi ari divam milzigam maskam Alberta ielas fasade. Virs tam izveidoti apgazta konusa formas apjomi, kas balsta erkerus atika stava, vizuali ierame centralo rizalitu un domine visa fasades plastika. Daudzveidigi simboliski motivi ieausti gandriz ikviena no neskaitamajiem dekorativajiem veidojumiem. Te ir gan izplatitais jugendstila krašnuma simbols pavs ar izplestu asti, gan bruninieku galvas, kas raugas, lai sieviškais skaistums butu pienacigi apsargats, gan ziedu un geometrisko formu kartojuma ievitas jugendstila liekti saspriegto liniju rakstam atbilstošas cuskas – uzmanibas un viltibas simbols, – ka ari virkne visdažadako rotajumu. Tipiska jugendstila liniju raksta veidotas ari balkonu metala kaltas margas. 1998. gada eku nopirka Sorosa fonds un uzdavinaja Rigas Juridiskajai augstskolai, kuras vajadzibam ta parveidota no 1999. lidz 2002. gadam. Precizi restaureta gan ekas fasade, gan visas vertigas detalas bagatigi apdarinatajas iekštelpas.
Uzdevums: Saskaitiet karogu mastus (D), kuri atrodas Strelnieku iela (uz zemes netalu no trotuara) pie Alberta 13 un Strelnieku 4a ekam.
5) Strelnieku iela 4a (Buvinženieris Mihails Eizenšteins, 1905). Eka ir jugendstila eklektiska, ekstremi dekorativa novirziena paraugs ar parbagatu dažadu buvplastisko elementu lietojumu fasažu apdare. Tuvplana šis ekas fasade patiesi žilbina ar rotajumu parpilnibu, kura tradicionalo vesturisko stilu formu kartojumu caurauž visdažadakajas kombinacijas savietoti jugendstila motivi. Kadreizeja privatskola Strelnieku iela 4a padomju laika izmantota ka kopmitne. 1993. -1994. gada eka parveidota Rigas Ekonomikas skolas vajadzibam. Tas fasade restaureta, bet no iekštelpu apdares saglabatas tikai atseviškas detalas.
Uzdevums: Pie ekas Jus atradisiet bijuša Rigas mera Džordža Armisteda krušutelu. Kads ir priekšpedejais cipars uz plaksnites? – E
6) Elizabetes iela 13 (Arhitekts Konstantins Pekšens, 1904). Eka ir elegants jugendstila akcents Bulvaru loka areja perimetra eklektiskaja apbuve. Specigi artikuleto apjomu vainago vairaki zelmini, kuru konturas stilizetas vacu renesanses formas, bet virsmas aizpilditas ar jugendstila ornamentalaja izjuta veidotiem dekorativiem cilniem. Lidzigi cilni veidoti ari atseviškas ailu starpas. Katra stava atškirigais logu ailu kartojums atbilst atškirigam dzivoklu lielumam un telpu izkartojumam.
Uzdevums: Uz ekas nožogojuma netalu no ieejas vartiem Jus atradisiet mazo balto plaksniti ar cipariem. Paša apakša ir tris ciparu skaitlis. Šo ciparu summai pieskaitiet 2, tas dos Jums – F
7) Vilandes iela 1 (Arhitekts Rudolfs Cirkvics (Rudolf Zirkwitz)). Dzivojamais un ires nams Vilandes iela 1, kas kopuma ieturets ”velas renesanses stila”, pieder sava laika bagatigi dekoretakajiem namiem Riga. Neskatoties uz tradicionalismu, Rigas celtnu konteksta ekas dekors izcelas ar izdomas bagatibu, izsmalcinatibu, ka ari izteiktu paradiskumu, kura akcentejumam izmantoti neobarokali motivi.
Uzdevums: Ēkā Vīlandes iela 1 no 1940.g lidz 1944.gadam dzīvoja kāda izcila persona. Tu atradīsi plāksni uz sienas (Uzmanību! Uz ēkas sienām ir divas dažādas plāksnes). Burtu skaits šī cilvēka uzvārdā – G
Lai noteiktu gala koordinates, Jums ir jaievieto cipari sekojoša formula:
N 56 57.GBA
E 024 0D.CEF
Slepna vieta esiet piesardzigi, ka parasti Rigas centra!
[ENG] Riga is first known as the capital of Art Nouveau architecture -- referred to as Jugendstil style by the Germans. In Riga, you enjoy a "real life gallery" of Art Nouveau architecture by the Russian architect Mikhail Eisenstein.
Eisenstein built several apartment buildings for Russia`s State Counsellor A. Lebedinsky, including the ones at, Elizabetes iela 10b (1903) (see STAGE1 of Additional Waypoints), Alberta iela 4 (1904) (STAGE2), 6 (1903) and 13. It represents a unique version of international Art Nouveau. The decors on the facades testifies to a powerful interest in Symbolism.
Alberta street is unique for its early 20th century architecture. Alberta Street carries the name of the man who founded Riga. Now it is one of the most beautiful and splendid streets in the city, representing all that Jugendstil can offer. The construction of this street took place in a rather short period of time - from 1901 till 1908. The authors of the magnificent buildings are M.Eisenstein, N.Mandelstam and K.Pekshens. These buildings are rich in picturesque details, free composition and perfect performance. You will find astonished faces, masks, large number of different animal sculptures etc. The ensemble along the street is completed by an apartment building which K.Pekšens E. Laube designed Alberta street 12 (STAGE3) in 1903 (Pekšens actually owned the building). The appearance of the building, especially its picturesque roof, prvides a nice accent to the Art Nouveau ensemble of Alberta Street. The choice of decorative plastic elements is dominated by motifs of local flora and fauna - pine cones, squirrels, etc, but entering the stairwell in order to see the ornamentally impressive decorations, one has to turn attention to realistical landscape paintings enclosed in lunettes. The top floor has been turned into a memorial museum for the painter Janis Rozentals. But in April 2009 an Art Nouveau Museum has been opened on the first floor. 
Two other Eisenstein buildings can be seen on the opposite side of Alberta street - Lebedinsky`s apartment building at Alberta Street 13 (STAGE4) and Mitusov`s private school at Strelnieku Street 4a (STAGE5) [the corner of Alberta and Strelnieku streets]. Decorations on Eisenstein`s buildings tended to be dramatically expressive, and the culmination of this can be seen at Alberta Street 13, where the images of the plastical decoration are bestowed an extremely subjective character.
Lazdinš apartment building at the corner of Rupniecibas and Elizabetes Streets - at Elizabetes Street 13 (STAGE6) - was designed, in 1904, by Konstantins Pekšens. The decorations of the building make clear the functional nucleus of the building. the decor, in line with principles of Art Nouveau, contrasts decorated areas with plain ones (the co-called amor vacui principle), and the elements reflect a variation on the subject of German Renaissance.
At the corner of Elizabetes and Vilandes Streets - Vilandes Street 1 (STAGE7) - we see an apartment building which was designed (in 1898) and owned by the architect Rudolf Zirkwitz. The building is one of the most beautiful examples of architecture from period of late Historicism in Riga where we see elements of historical styles conjunction with particular motif of Art Nouveau.