Bērzciems senāk saukts arī par Bērzu ciemu un tas būvēts kā rindu ciems - visas mājas rindā gar ceļu viena otrai blakus. Nosaukums "Behrsezem" paradās kādā 1747.gada kartē. Atšķirībā no citiem Engures pagasta ciemiem, tā apkartnē ir laba lauksaimniecībā izmantojama zeme, saimniecības platības ziņā bijušas lielakas nekā citviet un to saimnieki - turīgaki.

Bērzciems ir sens zvejniekciems. Agrāk, kad vēl zvejoja ar laivām, ciemā bijuši divi sedumi: Bērzciema un Lepstu (alksnajs), un tas varetu nozīmet, ka senos laikos bijuši divi nelieli ciemi, kas laika gaitā saauguši vienā. Bērzciemā ir sekla piekraste, tādēļ senāk laivas tikusas novietotas uz sēkļiem patalu no krasta. Lai slapjie tīkli nebūtu jānes tik tālu lidz malai, vabas tīklu žavēšanai ierīkoja simt vai divsimt metrus tālu jūrā, kur beidzas lielie akmeņi.

Saimniecības apbūvē parasti bija vairākas ēkas - dzīvojama māja, klēts, rija, vēlāk - labības šķūnis, pagrabs, pirts. Bija arī zivju žāvējamais namiņš un tīklu būda. Daudzas dzīvojamas mājas būvētas no akmeņiem, kā saistvielu izmantojot kaļķu javu. Akmeņus veda no jūrmalas un engures ezera. Tāpēc arī mūsdienās ciema jūrmala vairs nav akmeņaina. Jumtus gatavoja no niedrēm, gan egļu mizas, retak no salmiem. Bagātākās saimniecības atļāvās likt dakstiņu jumtu. Mājas te izvietojušās abpus ceļam, apmēram 3 km garumā. Seklo jūru, baltās jūrmalas smiltis un klusumu iecienījuši gan atpūtnieki, gan paugurknābja gulbji, kas nereti te arī pārziemo. Rīgas līča krasts šeit atšķiras ar to, ka tas nav smilšains, bet gan ar zāli apaudzis.

Bērzciemā savulaik bijusi kuģu būvētava, skola, pasts un zivju pārstādes cehs. Līdzīgi citiem zvejniekciemiem, pēdējos gados mainījies arī Berzciems. 20.gadsimta pēdējā ceturksnī ir krietni paplašinājies. Uzbūvetas daudzas jaunas ēkas un pārbūvētas vecās. 2005. gada ciemā noasfaltēja centralo ielu un ierīkoja ietvi gajējiem. Daudzās mājās goda tiek turēts senču mantojums. Senā zvejnieku sēta "Dieniņas" viena istaba atjaunota un iekartota tādā izskatā, kāda tā bijus 20.gadsimta pirmajā puse. Saimnieki šo  istabu izdod ceļotajiem un kopa aicina doties zvejā. Pēcāk aicina arī piedalīties noķerto zivju kūpināšanā.

Bērzciemā, ka jau daudzos piejūras ciemos, tūristu piesaistei darbojas viesu nami, lauku un brivdienu mājas. 2003. gadā kādreizējā krodziņa "Oskars" vietā izveidota tūristu iecienīta atpūtas vieta "Mazā kaija".  Naktsmītnes tiek piedavātas arī viesu nama "Tauriņi", lauku mājā "Dieniņas", brīvdienu mājās "Metumi" un "Branguļi".

Šis ciems ietilpst Engures dabas parka teritorijā un ir viena no pieturvietām, lai apskatītu tur mītošos savvaļas dzivniekus un Orhideju taku.