Salaspils zeme runā
Šodienas cilvēkam ir grūti saprast un aptvert, cik liela nozīme Salaspils apvidum ir mūsu zemes un tautas vēsturē. Šķiet, vidēja lieluma Latvijas pilsēta, izkaisīta atsevišķos ciematos, kuri tikai palēnām saaug kopā. Bet citādi...
...Tieši tas, ka viss ir citādi. Diezgan droši var apgalvot, ka bez Salaspils nebūtu Rīgas. Ārpasaulei Salaspils līdz ar Doli un Mārtiņsalu, ar trijiem Daugavas zariem bija mūsu zemes atslēga. Un pēc šīs atslēgas tīkojuši daudzi jo daudzi. Vēl šodien skumja leišu daina dzied: „Palika bāliņš pie Rīgas vārtiem.” Bāliņš bija viens no tā simta, kas krita uzvarētajā Kirchholmas kaujā 1605. gadā. Zviedru šeit palika gandrīz desmitreiz vairāk. Par šo kauju vēsta piemiņas akmeņi. Taču, cik daudz vēstures pagriezienu, cik notikumu palikuši neatzīmēti! Tie joprojām ir tepat – mūsu laukos un māju pamatos, izplestajos Daugavas ūdeņos.
Cilvēki šeit atnākuši, sekojot apledojumam – tas ir senākais laiks, ko vēsturiski mēs spējam aizsniegt. Ap 11 tūkstoš gadu garš laika posms uzreiz iedveš cieņu pret Salaspils novadu. Kur vēl visas atbrīvošanas cīņas, jau sākot ar 13. gadsimtu.
Salaspils ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Arheoloģiskie izrakumi, kas veikti no 1964. līdz 1975.gadam (Rīgas HES celtniecības laikā), atklāj senas apmetnes, kapa vietas un pilskalnus, kas norāda uz blīvu teritorijas apdzīvojumu. Sala un Daugavas krasts bija apdzīvoti jau p.m.ē.
Salaspils vēsture ir tik skaudra un bagāta, ka tās pietiks visiem. Kā reiz sacījis dzejnieks: „Un Tu sapratīsi zemi.”
Aicinu Jūs doties nelielā ekskursijā pa Salaspili un Salaspils novadu, iespējami tuvu aplūkojot zudušo un joprojām esošo vietu burvību. Vēlos ļaut Jums ielūkoties šajā zemē, kura ik pa laikam atradusies skarbu vēstures notikumu krustcelēs, kurā nākuši un gājuši dažādi ļaudis, un kurā jau gadu tūkstošiem stiepjas mūsu saknes. Neskatoties uz to, ka daudz kas ir zudis un daudz kas ir nogrimis tiešā un pārnestā nozīmē, palūkosimies uz dažām no šīm vietām no tuvākā skatu punkta. Lai Jūs kaut mazliet sajustu attiecīgā laikmeta garu un pamanītu vismaz dažas epizodes no novadā piedzīvotā, slēpņa aprakstā pievienoti dažādu vēsturisko periodu avotu un pašu salaspiliešu atmiņu fragmenti.
Vietas ieteicams apmeklēt tādā secībā, kādā tās minētas aprakstā.
Dotajās koordinātēs atradīsiet vērtības, kuras ievietojot formulā, iegūsiet informāciju par gala slēpņa atrašanās vietu.
Konteineris ir regulāra izmēra plastmasas kārba, kas satur viesugrāmatu, zīmuli, zīmuļa asināmo, kā arī dažādas lietiņas apmaiņai.
Gala vietu vēlams apmeklēt diennakts GAIŠAJĀ laikā!
Kā zināms, Daugava senatnē bija ļoti svarīgs starptautisks kuģojamais ūdensceļš un vienoja tālas zemes un tautas. Vikingu (varjagu) laikā 9.-10.gs. Daugava bija tranzīta sākumposms garajā ceļā no Baltijas uz Melno jūru. Ilgstošas vikingu apmetnes Daugavas lejtecē neizveidojās, taču Salaspils un Doles ciemu, arī Daugmales pilskalna iedzīvotājiem bijuši cieši sakari ar skandināviem. Īpaši spilgti tas izpaužas arī Salaspils novadā 10. – 12. gs. uzplaukušās Daugavas lībiešu kultūras senlietās.
Daugmales pilskalns – ievērojams starptautiska mēroga tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā. Daugmale bieži postīta un vienmēr atkal no jauna atdzimusi, arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns ir dedzis vismaz 14 reizes. Arheoloģijas izrakumos atrastās senlietas raksturīgas baltiem, vēlākās lībiešiem. Starp atrastajām lietām ir daudz dažādu monētu, kas liecina par attīstītu tirdzniecības centru starp dažādām valstīm. Savukārt dažādie amatniecības rīki un sadzīves priekšmeti rāda – šeit bijusi augsti attīstīta amatniecība. Atrasto bezripas un ripas keramikas māla trauku lausku skaits pārsniedz 200 tūkstošus.
Dolessala - Doles sala atrodas Salaspils teritorijas dienvidrietumu daļā. Līdz Rīgas HES aizsprosta uzcelšanai salas garums bija 8,7 km. Pašlaik tās augšdaļu appludinājusi Rīgas HES ūdenskrātuve, atlikušās daļas garums ir 5,2 km, platums 2 – 2,5 km. Ūdenskrātuve norobežota ar dambi, kura relatīvais augstums virs salas sasniedz 10 – 12 m. Salas platība 975 ha - aptuveni 9,8 km2. Dole lepojas, ka tieši Doles sala ir Vairas Vīķes – Freibergas bērnības zeme. Jāpiemin, ka ar Doles salu saistās arī pazīstamā dzejnieka Knuta Skujenieka dzīve.
Solažu skansts Valsts kultūras pieminekļu uzskaitē reģistrēta kā viduslaiku nocietinājums, taču pēc vairāku arheologu domām, skansts drīzāk ir Napoleona kara laika vēstures piemineklis. 1812. gadā Napoleona karaspēka daļas caur Lietuvu ienāca Kurzemē un tuvojās Rīgai. Solažu skansts Doles salā, iespējams, sākta veidot, gatavojoties karadarbībai, taču nav drošu ziņu, ka tā pabeigta un izmantota.
Pašlaik oficiāla piekļuve šim posmam ir caur Vējiņu mājām, kur dzīvo Daugavas muzeja darbiniece Anita Krūmiņa! Sakarā ar veloceliņa ieviešanu un tūrisma attīstību Doles salā, pašlaik tikai tiek kārtots jautājums par piekļuvi kultūras piemineklim, kas neskartu privātīpašumus.
Tuļģu Jāņa kalns. Arheoloģiskajā un tūrisma literatūrā Jāņa kalns minēts kā sena kulta vieta. Agrākos laikos tas bijis kails un neapaudzis, labi redzams no plašas apkārtnes, un vietējie ļaudis kopš sendienām nākuši uz šo vietu svinēt Jāņus. Ar Jāņa kalnu saistās nenoteikti nostāsti par apraktu mantu un cilvēku kaulu atradumiem. Ļaudis uzskata, ka uzkalna vidus ir tukšs, kad uzsitot ar kāju, tad dunot.
Doles Ķivutkalna pilskalns un kapukalns atradās Doles salas vidusdaļā, Pižagas attekas krastā iepretim Dārziņiem. Unikāls arheoloģiskais komplekss, svarīgākais 1.g.t.pr.Kr. centrs Daugavas lejtecē. Vispirms, bronzas laikmeta sākumā, šeit atradās līdzenais kapulauks, kur mirušie guldīti ozola bluķu šķirstos. Ķivutkalna kapulaukā apbedītie bronzas laikmeta iedzīvotāji pārstāvējuši dažādus antropoloģiskos tipus, kas liecina par to piederību atšķirīgām etniskajām kopienām. Pēc kapulauka izmantošanas beigām virs tā ierīkots nocietināts pilskalns ar varenu zemes-akmens konstrukciju valni un aizsarggrāvi.
Rīgas hidroelektrostacijas celtniecība (1966-1974) pilnībā izmaina Vēsturisko veco Salaspili un Doles salu. 1974. Gada 20. Septembrī plkst. 12:00 sākas Rīgas HES būvbedres appludināšana. 27. septembrī tiek aizsprostota Sausā Daugava pie Rušiem, un Daugava sāk plūst pa jaunu gultni. 3. novembrī ūdenskrātuvē sāk uzkrāt ūdeni, 5. novembrī HES pirmo agregātu iedarbina tukšgaitā, 14. novembrī pieslēdz tīklam. Pārvēršas būvdarbu laikā vēl atpazīstamā ainava Daugavas piekrastē pie Salaspils. Zem ūdens pakāpeniski pazūd Doles salas augšgals, Mārtiņsala, daļa Zirņu salas un appludināmās zonas mājvietas.
Kad Rīgas HES atver slūžas palu ūdeņiem, no skatu laukumiem pie Zirņu salas un apakšstacijas, sevišķi vakaros, var novērot brīnišķīgu skatu – palu ūdeņu plūsmu no Rīgas HES. Kad redzi šo trakojošo ūdens straumi, kura izplūst caur slūžām, viļņus, kuri sitās krastos, viegli saprast ūdens spēku un varenību.
Salaspils pilskalns – atradās Daugavas labajā krastā uz ziemeļrietumiem no Svētā Jura baznīcas. Apdzīvotība Salaspils pilskalnā izveidojusies 1.g.t. beigās pr.Kr., kad šeit pastāvējusi nocietināta apmetne – t.s. patvēruma pilskalns, kas izmantots par īslaicīgas uzturēšanās vietu. Vēlāk, no 12. Līdz 14.gs., Salaspils pilskalnā dzīvojuši lībieši vai kuronizētie lībieši (ienācēji no Ziemeļkurzemes). Pilskalna apbūvi veidoja vairākas no koka celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas, tajā skaitā arī kalēja darbnīca.
1380. gadā pirmo reizi dokumentos minēta Livonijas ordeņa pils Kercholm, kas uzcelta uz senā Salaspils pilskalna 10m augstajā Daugavas labajā krastā pretī Mārtiņsalai. Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanas pilsdrupas appludinātas, taču, kad ūdenskrātuvē tiek pazemināts ūdenslīmenis, redzama neliela to daļa.
Viduslaiku pils vieta (Vecsalaspils, Salas jeb Mārtiņsalas pils). Līdz Rīgas HES ūdenskrātuves ierīkošanai 1975. g. nelielā Mārtiņsala, uz kuras bija celta Salas pils, atradās Daugavas vidū netālu no Doles salas augšgala. Salas pils kā nocietinājums pastāvējusi tikai 150 g. un bija gan vācu tirgotāju apmetne, gan vietējo lībiešu, gan Rīgas bīskapa un domkapitula, gan arī ordeņa pils. Pils celtniecība uzsākta 1186.g. Pils celta Gotlandes akmeņkaļu vadībā kopā ar Salas lībiešiem. Pilī nometinājās priesteris Daniels ar pārvaldnieku Gevehardu.
1255. g. pāvests apstiprināja Rīgas arhibīskapa īpašumā vairākas pilis, un Salas pils tika nodēvēta par Baznīcsalas pili. Pils cieta arhibīskapa un ordeņa savstarpējās cīņās 13. gs. beigās un 14. gs. sākumā. 14. gs. beigās Baznīcsalas jeb Salaspils vārdu pārņēma iepretim Mārtiņsalai Daugavas labajā krastā uzceltā ordeņpils, kura dokumentos parādās 1380. g. Domkapituls 14. gs. uzcēla jaunu pili, un līdz ar to vecā pils tika pamesta. Sākoties HES celtniecībai, no 1967.-1973. g. Mārtiņsalā tika veikti plaši izrakumi, kuru rezultātā tika nodalīti divi pils apbūves periodi: 12. gs. beigas - 13. gs. pirmā puse un 13. gs. otrā puse - 14. gs. Beidzot izrakumus, pils mūri tika apbērti ar grants slāni. Tagad pilsdrupas atrodas zem HES ūdenskrātuves līmeņa uzpludinātās Daugavas gultnē.
Salaspilī un Dolē vēl 20.gs. saglabāti nostāsti par Salaspils ordeņa pili un Mārtiņsalu savienojošo pazemes eju. "Runāja ar, ka Daugava no Mārtiņsalas uz Salaspili bijusi šaura, pa laipām staigājuši. Daugavas dibens droši vien senāk bijis augstāks, zeme tur bija augstāka, kur bija tā eja. Ka tā ir bijusi, tas ir zināms! Bet, kad Ķegums vēl nevaldīja pār Daugavu, Daugava tur dikti trakoja. Daugavas negantība to eju no šīs puses (Doles salas) sagrāva, bet no viņas puses vēl varēja redzēt. Tur bija tāds mūris ar ieeju pazemē. Bērnībā ar kādu draugu tur otrā pusē mēģinājām līst, bet cik tālu nu līdīsi - tumšs, piebiris ar drupām..." - Edgars, 83.g.v. Dolē.
Salaspils Laukskolas apmetne – senākā un pašlaik vienīgā zināmā cilvēku apmetnes vieta Latvijā pēc apledojuma atkāpšanās pirms 11 000 gadu. Apmetne atradās Daugavas labajā krastā iepretim Daugmales pilskalnam, Daugavas sensalu apliecošā gultnē. Tā bija akmens laikmeta klejojošo ziemeļbriežu mednieku sezonas apmetne. Ziemeļbriežu bari sekoja kūstošajam ledājam, bet mednieki - ziemeļbriežiem. Apmetni atklāja vēlā dzelzs laikmeta lībiešu apmetnes teritorijā pie Laukskolas. Ap 500 m garā piekrastes joslā atrasti vairāki tūkstoši krama darbarīku: kasīkļi, griežņi, bultu gali, naži un krama atšķilas.
Salaspils Spolīškalns (Mūku kalns) – pilskalns joprojām atrodas Daugavas labajā krastā pie Spolītēm, tas ir ne tikai valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, bet tam uzmanību pievērsuši arī Zemes enerģētikas pētnieki, norādot, ka Mūku kalns veido zemes spēka vietu struktūru. Pirms ūdenskrātuves izveidošanas atradās ap 0,5 km no Daugavas. Pilskalnā atrastas senākā un agrā dzelzs laikmeta apdzīvotības pēdas. Pilskalna kultūrslānis stipri postīts Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara pilskalna apveids pārveidots – gals nolīdzināts ar buldozeru, ierīkota auto uzbrauktuve. Dažādi nostāsti vēsta, ka pilskalnā atradies klosteris (no tā cēlies senākais nosaukums Mūku kalns) vai soda vieta, vai sena pils, kas nodedzināta un apbērta ar zemi. Cits nostāsts: pilskalnu Napoleona kara laikā ar ķiverēm sanesuši zaldāti, un tajā bijusi sena soda vieta. Tas ir vienīgais saglabājies pilskalns Salaspils novadā, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Ar spēka jeb enerģētiskām vietām tautu mitoloģija apzīmē īpašas vietas, kuras izstaro enerģiju, kura dažādos veidos (parasti pozitīvi) iespaido cilvēku apziņu, dvēseli un fizisko ķermeni. Kalna augstākajā punktā veselam cilvēkam nav ieteicams ilgi uzturēties, jo pārlieku ilga uzturēšanās var veicināt pretēju reakciju! Bildē redzama aina no rituāla, kuru var veikt ikviens! Pamēģiniet! Izveidotajā saulē, saliekot lietas, ko ikdienā valkājam, (piemēram, gredzenus vai auskarus), tās uzņem enerģiju, ko pēc tam atdod mums. Rituāla dziesma
Ejot prom, šai vietai jāpateicas! Ja šaubāties un domājat, ka nav vērts, tad tā arī ir, bet, ja jūtat, ka vēlaties izjust šīs apkārtnes ietekmi, tad tā arī dariet un ļaujieties, lai Zemes spēka vieta uzlādē jūs!
Atrast un piekļūt Zemes piramīdai Spolītēs, neielaužoties privātīpašumos, nav nemaz tik vienkāršs uzdevums. Norāžu nav un, pat, ja izmantosiet karti, nāksies krietni palauzīt galvu, lai izdomātu, kā apiet žogus un vēl nopietnākus šķēršļus – 10 metru tauvas joslas vietām nav pat tad, kad ir pazemināts ūdens līmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē. Savukārt, ja dosieties uz Spolītēm ar auto, arī tad ir jābūt gataviem pārsteigumam – tur, kur būtu ērtāk un loģiskāk iebraukt un atstāt auto, ir zīme „Privātīpašums”, bet tur, kur drīkstētu braukt (pašvaldības īpašums), ir izveidota barjera no vecām riepām un krāmu šķirošanas punkts. Līdzīgi kā šī slēpņa 2. posmā, arī šeit vēl nav nokārtots jautājums par oficiālu piekļuvi šai vietai, tādēļ ar Salaspils domes atļauju auto drīkst novietot pie daudzzīvokļu mājas!
Patīkamu ekskursiju!
Knuts Skujenieks "Salaspils"
Katrā posmā atrodamie cipari savā starpā nesummējas, izņemot gadījumus, kur tas atsevišķi prasīts! Gadījumā, ja kāds posms pazūd, ir ieviesti papildposmi, kuri kalpos kā rezerves variants! Tie tiks izsniegti pēc pieprasījuma! 
Slēpni atradīsiet šeit:
N 56 5(S6+S3-S2).(S4-S1-4)(S3+S5-3)(S7-1)
E 024 2(S8+S2-2).(S4-S5-S8)(S7+S1-S3)(S6+1)
UZMANĪBU! Čekeris satur svarīgu informāciju!
FTF - Mr.RGB, Ollsons
STF - Bindons, Kaspars_837, Edzakay
TTF - Agnese L.-S., Ronalds.K
