Stāsts „Grāfa lielmāte Genoveva” - tas ir pirmā latviešu žurnālista Anša Leitāna tulkojums un viens no pirmajiem un populārākajiem laicīgās prozas izdevumiem Latvijā. Šis darbs bijis pirmā lasāmviela daudziem mūsu literatūras klasiķiem.
Lai atrastu slēpni, Tev būs pareizi jāatbild uz dažiem jautājumiem un jāapskata Anša Leitāna dzimtās mājas „Ļutas”, kas atrodas dotajās koordinātēs.
Lai lieki netraucētu mājas iedzīvotājus, ieteicams vērtības apskatīt diennakts gaišajā laikā.
Ansis Leitāns dzimis 1815. gadā Piņķu muižas “Ļutās” muižas kalpa ģimenē. Bērnībā pārslimotas slimības dēļ viņš ieguva mugurkaula deformāciju, tādēļ nespēja strādāt smagāku fizisku darbu. Visas zināšanas centīgais zēns apguva pašmācības ceļā, vienīgi 1828. gada pavasarī viņš apmeklēja Annas muižas skolu, kur mācījās rēķināt, lasīt un rakstīt vāciski. Kad 1829. gadā viņa tēvs kļuva par Šampētera muižas pārvaldnieku, Ansis kārtoja viņam visus rakstu darbus un palīdzēja lauksaimniecības darbos. 1832. gadā laikraksts “Tas latviešu ļaužu draugs” nodrukāja pirmos Anša Leitāna dzejoļus, vēlāk viņa dzejoļi un tulkojumi parādījās arī “Latviešu Avīzē”. No 1845. gada Ansis Leitāns bija Bieriņu, bet no 1847. gada arī Piņķu un Beberbeķu apvienotās pagasttiesas rakstvedis. Brīvajā laikā viņš nodarbojās ar romantisko vācu rakstnieku (galvenokārt Kristapa Šmīda) stāstu tulkošanu un izdošanu, kas tolaik iemantoja lielu popularitāti. 1856. gadā viņš kopā ar Ernestu Plātesu nodibināja jaunu laikrakstu "Mājas Viesis", kura pirmais numurs iznāca 1856. gadā. Līdz pat mūža beigām Ansis Leitāns bija tā redaktors un rakstu autors. Par aktīviem avīzes līdzstrādniekiem kļuva Kaspars Biezbārdis un Bernhards Dīriķis, kuru publicētie raksti būtiski un patriotiski ietekmēja latviešu sabiedrību. 1860. un 1861. gadā, pateicoties "Mājas Viesa" rakstiem notika pirmā publiskā diskusija ar vācu mācītājiem par to, vai latvieši spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru. 1861. gada vasarā Ansis Leitāns, Kaspars Biezbārdis, Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns un citi parakstīja "Latviešu valodas un literatūras biedrības" statūtu projektu. No 1867. gada Ansis Leitāns līdztekus darbam avīzē strādāja arī par skrīveri Voleros, Mīlgrāvī un Bieriņu pagastā.
Ansis Leitāns miris 1874. gada 15. maijā, apglabāts Rīgas Mārtiņa kapos.
Pats slēpnis atrodas: N 56° 55.YZC E 023° 50.(A-2)X(B-C)
1. Vērtība A – Kurā datumā iznāca Anša Leitāna kopā ar Ernestu Plātesu dibinātā laikraksta pirmais numurs?
2. Vērtība B – Cik daudz vecu priežu ir redzams pie Anša Leitāna dzimtajām mājām „Ļutas”, reizināts ar 4.
3. Vērtība C – Kurā lappusē Babītes novada pašvaldības avīzes „Babītes ziņas” 53. numurā ir pieminēts Ansis Leitāns? No atrastā cipara atņemam 6.
4. Vērtība X – Cik daudz vecu priežu ir redzams pie Anša Leitāna dzimtajām mājām „Ļutas”, reizināts ar 3.
5. Vērtība Y – Divdesmit kurā aprīlī ir dzimis Ansis Leitāns?
6. Vērtība Z – Cik nedēļas Ansis Leitāns ir gājis skolā?
Pirmajam atradējam patriotisks suvenīrs.
Slēpņa apraksts skatīts 
reizes.
.