Skip to Content

<

Seasick

A cache by JansSii Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 07/05/2009
Difficulty:
2.5 out of 5
Terrain:
5 out of 5

Size: Size: regular (regular)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

[LV] Cache novietots uz rietumu mola, eka kura kadreiz izmantota, visticamak, ostas aizsardzibai.

Pieklut var veicot apmerma 300 m peldi no Ziemelu mola vai ar kadu peldlidzekli. Piebraucot pie ieejas ir jatiek kadus 1 -1,5 m virs juras limena - peldot to bus gruti izdarit(bet ka redzams dazi so cellu ir pieveikusi :) ). Ja nolemsiet peldlidzekli novietot uz mola, tad no tas puses naksies uzrapties pa vecu betona sienu kadus 5 - 6 m (siena izdrupuši robi un viegli iekerties) un tad jarapas leja uz ieeju. Iesaku doties uz turieni vairaku cilveku kompanija drošibas pec :) Uzmanieties ari no kaijam, jo vinas neizlikas diži priecigas mani ieraugot :D [ENG] Cache located on the west breakwater, in a building which was used, most likely, for the port security. Access to the cache 300 m swim from the North breakwater or with some sailing gear. Entrance is about 1 -1.5 m above sea level - the swining will be difficult to do so. If choose to put your swining gear on the breakwater, then from this side will have to climb old concrete wall about 5 - 6 m (wall has gaps and is easily to catch) and then have to climb down to entrance. I suggest to go there in a company to be secure:) Be careful also of seagulls, as they were cheerful to see me: D

Ostas vesture

Pirmas rakstiskas zinas par Livas (tagad Liepajas) ostu paradas 1263.gada, kad ta piemineta ka biskapa ipašums. Osta atradusies Livas upes lejtece, kas jura ietecejusi tagadejo Ziemelu kapu rajona. Livas upe vairakkart mainijusi savu grivu un pedeja Livas ostas atrašanas vieta bijusi starp tagadejam Vitolu un Auseklu ielam. Livas upei aizserejot, ap 1640.gadu Liepaja bija palikusi bez ostas. Pateicoties saimnieciskas dzives uzplaukumam, 17.gadsimta beigas tika uzsakta ostas izbuve. Pirmo ostas izbuves projektu 1697.gada augusta apstiprinaja Polijas karalis Sigismunds Augusts un ta paša gada 3.oktobri sakas ostas izbuve, iedzenot pirmo pali tagadeja Tirdzniecibas kanala rajona. Ostas izbuve veicinaja kugošanu un 1700.gada ostu apmekleja jau ap 100 kugiem. No Liepajas eksporteja labibu, kokmaterialus, adas un citas lauksaimniecibas preces, bet importeja sali, silkes, celtniecibas materialus, metalizstradajumus un citas preces. 1795.gada pec Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas imperijai ilgu laiku osta butiskas izmainas nenotika. Tikai 1858.gada tika izstradats ostas paplašinašanas un rekonstrukcijas plans, kura realizacija sakas 1861.gada un ka rezultata pagarinaja molus, ostas kanala malas izbuveja krastmalas un kugu cela dzilums sasniedza 6,4m. 1868.gada saka darboties Liepajas baka, kura strada vel šodien. Baka buveta no cuguna konusiem, kas izgatavoti Liepaja A. Meinharda lietuve, bet bakas lukturis tika atvests no Anglijas, no bralu Cansu rupnicas. Ar Liepajas- Romnu dzelzcela linijas atklašanu 1871.gada sakas jauns Liepajas ostas un pilsetas attistibas posms. 80-tajos gados izraka un izbuveja Ziemas ostu un Ziemelu un Dienvidu precu stacijas, kur apstradaja 300 vagonus diena. Vislielakie darbi ostas izbuve notikuši laika no 1891.gada lidz 1904.gadam. Šaja laika izbuveja Karostas kompleksu, kura ietilpa ari jauns ostas kanals un baseins, kugu remontbaze ar sausajiem un peldošajiem dokiem un remontdarbnicam un izgriežamo (O. Kalpaka) tiltu. Šaja perioda molu un vilnlaužu buvei izmantots 12 000 betona masivi, 114 000 kub.m akmens, 40 000 kub.m smilts, 18 000 kub.m grants, 80 000 tn cementa. Buvdarbos bija iesaistiti 8 tvaikoni, 70 dažada cita tipa kugi un liellaivas. Ostas moli un vilnlauži kalpo vel šodien un saglabajušies tada pat izskata, iznemot 1997.gada kapitali izremonteto Dienvidu molu. Ostas dzilums pec izbuves sasniedza 9- 10 metrus. 20.gadsimta sakuma Liepaja bija viena no piecam lielakajam Krievijas imperijas ostam, kopa ar Peterburgu, Odesu, Tallinu un Rigu. Lidz ar ostas izbuvi, tirdzniecibas un kugu apgrozijuma palielinašanos, auga Liepajas pilseta un tas rupnieciba. Ja 1860.gada Liepaja dzivoja ap 10 000 cilveku, tad 1914.gada iedzivotaju skaits sasniedza 100 000. No 1871.gada lidz 1914.gadam tirdzniecibas apgrozijums osta bija pieaudzis 50 reizes. Attistoties ostai, pieauga osta ienakušo kugu skaits. Ja no 1861.gada lidz 1865.gadam Liepaja videji ienaca 215 kugi gada, tad pec dzelzcela atklašanas jau videji 465 kugi gada. No 1896.gada lidz 1900.gadam videji gada ostu apmekleja 2 010 kugi un Liepajas osta bija kluvusi par ieverojamu Krievijas eksporta ostu. Galvenas eksportpreces bija tradicionalas: labiba, kokmateriali un dažadi lauksaimniecibas produkti. Imports bija ieverojami mazaks un caur Liepajas ostu ieveda sali, mineralmeslojumu, metalu un metalizstradajumus, mašinas, akmenogles, kokvilnu, kolonialpreces. 20.gadsimta sakuma Liepaja kluva par ieverojamu Austrumeiropas emigrantu izcelošanas punktu. Lidz 1.pasaules karam caur Liepaju videji gada emigreja ap 40 000 cilveku. Šaja laika darbojas kugu satiksmes linija Liepaja- Nujorka- Halifaksa, kura tika atjaunota pec 1.pasaules kara un funkcioneja lidz 1924.gadam.Piemers Liepajas ostas aktivitatei: 1913.gada ostu apmeklejuši 1 738 kugi un osta parkrautas 1 548 119 tn kravas, 5 938 zirgi, 7 aitas, 2 suni, 2 sabuli, 465 060 spaini spirts, no Liepajas izbraukuši 70 732 emigranti. Pec 1.pasaules kara neatkarigas Latvijas laika Krievijas tranzits caur Liepaju krasi samazinajas, lidz ar to samazinajas ari kugu un kravu apgrozijums osta. Lidz 1929.gadam videjais kravu apgrozijums bija 240 000 tn gada. Pec 1934.gada sakoties Latvijas ekonomikas augšupejai uzlabojas ari situacija Liepajas osta. Eksporta vertiba 1938.gada sasniedza 33,6 milj. latu pret 3,3 milj. latu 1933.gada, bet importa vertiba sasniedza 14,2 milj. latu pret 6.3 milj. latu 1933.gada. Lai rosinatu ekonomisko aktivitati Liepajas osta, 1931.gada tai tika pieškirts brivostas statuss. Pec 2.pasaules kara uzreiz atsakas ostas darbiba, jo ostas saimnieciba bija cietusi nedaudz. 1946.gada osta ienaca 207 kugi un tika apstradati 434 600 tn kravu. 1951.gada Liepajas osta ka tirdzniecibas osta tika slegta un to izmantoja tikai militaram vajadzibam un ari ka zvejas ostu. 1956.gada beigas neliela ostas dala (Ziemas osta un dala Brivostas) tika atjaunota tirdzniecibas ostas darbiba ar tiesibam ienakt tikai padomju kugiem. Aktivakaja- 1966.gada te tika apstradatas 1 5... tn kravas. 1967.gada tirdzniecibas osta atkal tika slegta un osta pilniba tika nodota PSRS Juras kara flotei. Civila aprite tika atstata tikai neliela dala Tirdzniecibas kanala, kur darbojas Liepajas Okeana zvejas flotes baze un zvejnieku kooperativa saimnieciba “Bolševiks”, velak “Kursa”. Tikai 1991.gada pec Latvijas valstiskas neatkaribas atgušanas Liepajas osta tika izveidota civila administracija- Liepajas ostas parvalde, kur par parvaldnieku lidz šai dienai strada talbraucejs kapteinis Aivars Boja. Pec gandriz 50 gadus ilga partraukuma 1992.gada 1.janvari, atjaunotaja Liepajas osta ienaca pirmais arvalstu tirdzniecibas kugis, zem Polijas karoga peldošais kugis “Hainovka”, kurš Liepajas Ellas ekstrakcijas rupnica saražoto spraukumu kravu nogadaja Danija, lidz ar to atverdams jaunu lappusi Liepajas ostas attistibas vesture. 1992.gada Liepajas ostu apmekleja 63 kugi un te tika apstradatas pirmas 100 000 tn kravas. Jaatzime, ka lidz 1994.gada 31.augustam Liepajas osta bija vel Krievijas Juras kara flotes baze un tas loti sarežgija ostas infrastrukturas attistibu un kravu piesaisti, jo Krievijas apsaimniekotajas infrastruktura: piestatnes, teritoriju segumi, autoceli un dzelzceli pec to pilnigas parejas Liepajas ostas riciba bija loti slikta tehniska stavokli. Ostas akvatorija bija pielužnota ar nogrimušiem un pus nogrimušiem Krievijas Juras kara flotes kugiem un zemudenem. Sakas intensivs darbs ostas infrastrukturas un komunikaciju sakartošana. Jaatzime, ka Liepajas osta gaja savdabigu attistibas celu. Parnemot ostu civila aprite, ne Latvijas valstij, ne Liepajas pašvaldibai nebija lidzekli ostas piestatnu remontam, infrastrukturas rekonstrukcijai un izbuvei. Tadel tika pienemts lemums: iziret atseviškas ostas piestatnes vai piestatnu grupas firmam, lai tas uzsak ar ostas darbibu saistito biznesu, saviem lidzekliem sakarto piestatnes un attista sev nepieciešamo infrastrukturu, bet reali nomas maksu uzsak maksat tikai pec tam, kad ar to bus nosegti firmas izdevumi ostas infrastrukturas sakartošana. Ka pirmo iedigli tirdzniecibas ostas darbibas atjaunošanai var uzskatit bijušas Liepajas okeana zvejas flotes bazes zivju ostu (vai kravu rajonu)- velak uznemumu “Piemare”, kur jau 1991.gada saka apstradat kokmaterialu kravas. Taja paša gada osta saka stradat firma “Duna”, bet 1993.gada- firmas “Terrabalt” un “Trans Liepaja”, tagad- “Liepajas Osta LM”. Pašlaik Liepajas osta strada 15 stividorkompanijas, 14 kugu agentešanas firmas. Svarigs notikums ostas attistiba ir Liepajas Specialas Ekonomiskas Zonas izveide. Liepajas Specialas Ekonomiskas Zona tiek izveidota ar merki attistit un veicinat tirdzniecibu, rupniecibu, kugniecibu un gaisa satiksmi, ka ari starptautisko precu apmainu caur Latviju. Liepajas Specialas Ekonomiskas Zona savu darbibu sak 1997. gada 18. marta, parnemot Liepajas ostas parvaldes uzdevumus un saistibas. Isa laika tika realizeti vairaki ieverojami investiciju projekti, kas nodrošinaja ostas darbibas uzlabošanu. Starp tiem var pieminet 1997.gada veikto ostas Dienvidu mola kapitalo remontu, kas liela mera partrauca ostas akvatorija pieserejumu ar smiltim, 1998.gada veikto ostas auto ieved cela buvi, kas nodrošinaja smaga autotransporta plusmas novirzišanu uz ostu neskarot dzivojamos rajonus. 1999.gada tiek realizeta ostas kugu celu un ostas akvatorijas padzilinašanas 1.karta, kas nodrošinaja iespeju vairakas ostas piestatnes pienemt kugus ar maksimalo iegrimi lidz 9.5 m. 2002. gada ar Valsts Investiciju Programmas atbalstu tiek uzbuvetas ar naftu piesarnoto udenu attirišanas iekartas, lidz ar to nodrošinot starptautiskajam vides prasibam atbilstošu kugu apkalpošanu. 2004. gada ar Danijas Vides aizsardzibas agenturas finansialu atbalstu tiek realizeta ar naftu piesarnoto udenu attirišanas iekartu modernizacija. Tehniskas palidzibas projekta ietvaros tiek veikta iekartu vadibas un kontroles procesu automatizacija, ka rezultata Liepaja tiek izveidotas vienas no Baltija juras regiona modernakajam ar naftu piesarnoto udenu attirišanas iekartam. 2004. gada tiek sakta verieniga ostas transporta infrastrukturas attistiba projekta realizacija. Zem nosaukuma „Liepajas ostas pievadceli” ir apvienota verieniga ostas dzelzcela infrastrukturas attistiba, ostas auto ieved cela 2. kartas buvnieciba un Karostas izgriežama tilta rekonstrukcija. Minetais projekts tiek finansets no ES Kohezijas fonda, Valsts budžeta, Liepajas SEZ parvaldes un Liepajas Domes lidzekliem. Sagatavošanas stadija ir Liepajas ostas Karostas kanala piesarnojuma likvidacijas un ostas vilnlaužu rekonstrukcijas projekti. Veiktais organizatoriskais un tehniskais darbs ir nodrošinajis strauju Liepajas ostas konkuretspejas pieaugumu, kas, savukart, atainojas kravu apgrozijuma pieauguma. Ja 1992.gada Liepajas osta parkrava 100 tukst. tonnu kravas, tad 1994.gada tika sasniegts pirmais miljons, 1997.gada jau vairak ka divi miljoni, 2001.gada – vairak ka tris miljoni, bet 2002.gada ostas kravu apgrozijums ir jau vairak ka cetri miljoni tonnu gada. Šodien ostas potencials ne tuvu nav izsmelts. Pašlaik Liepajas osta vairak atgadina lielu buvlaukumu: tiek rekonstruetas un izbuvetas jaunas kugu piestatnes, buveti jauni kravu laukumi un terminali, veidoti jauni ostas infrastrukturas elementi. Tas rada parliecibu, ka ari turpmak Liepajas ostas attistibas tempi bus ar pozitivu pieaugumu

Click here to rate this cache

Additional Hints (Decrypt)

[LV]Fxhefgravf/iragvynpvwnf šnugn, fvran. mvrzryh fcnean :Q
[ENG] Puvzarl / iragvyngvba funsg va jnyy. abegu jvat: Q

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.