Skip to Content

This cache has been archived.

Karumnieks: Due to the fact that last 2 geocachers didn't find it and I can't check it, I desided to archive this cache.

More
<

Pulverkalni

A cache by Karumnieks Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 04/18/2010
Difficulty:
2 out of 5
Terrain:
2 out of 5

Size: Size: regular (regular)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

Dotas kordinates ir tiesi virs slepna.Jusu uzdevums ir atrast ieeju un noklut lidz telpai, kur ir noslepts slepnis.

Regular izmera karbina ar viesugramatu, zimuli, zimula asinamo un paris nieciniem apmainai.

LUDZU, NOVIETOJIET SLEPNI VIETA, TIESI TA PAT KA ATRADAT!!! NEPIEVERSIET SEV LIEKU UZMANIBU!

Ieteiktu vilkt drebes, kuras nav zel sasmeret un ari panjemt lidzi lukturiti.


Nedaudz par Liepajas fortiem

Liepaja ir imperijas pilseta ar modernu ostu, attistitu rupniecibu un pievedceliem. Liepajai bija nozimiga vieta Krievijas armijas generalštaba militari strategiskajos aprekinos. Jau 19.gadsimta 80.gados ta tika izraudzita par krievu Baltijas flotes bazi. 1899.gada pavasari apstiprinaja Liepajas juras cietokšna buves projektu un nakamas desmitgades laika 3 km uz ziemeliem no pilsetas un tirdzniecibas ostas uzbuveja kara ostu, ierikoja 8 krasta baterijas un sauszemes nocietinajumus starp juru, Tosmares un Liepajas ezeriem, ka ari pie Perkones upes.
Baltijas kara flotes lielie zaudejumi krievu un japanu kara mazinaja Liepajas bazes nozimi. Rekinoties ar iespejamo Vacijas kara flotes parakumu, Krievijas valdiba nolema no Liepajas ka rietumu kara flotes bazes atteikties. 1908.gada 1.novembri cars Nikolajs II apstiprinaja Valsts aizsardzibas padomes lemumu likvidet Liepajas juras cietoksni. Ar šo lemumu tika norakstiti cietokšna buvei izlietotie 80 miljoni rublu. Uz cietokšna valniem un fortiem uzstaditos lielgabalus aizvaca prom. Evakuejoties, krievu garnizons aizveda prom visus ierocus un ekipejumu, un dažus fortus saspridzinaja. Betoneto bijuša cietokšna aizsargu valnu kazemati lielakoties tika atstati bez durvim.

Pulverkalnu vesture

Kopš 1920.gada Liepajas Karosta jau darbojas neliela spragstvielu ražošanas darbnica, kas bija Latvijas armijas artilerijas laboratorijas nodala. 1922.gada to nosauca par a/s "Latvijas Tranzita pulvera fabrika". 1930.gada decembri privata dzivokli Dzintara iela notika a/s "Liepajas Pulvera fabrika" dibinašanas sapulce. Iepriekš bija sanemtas Ministru prezidenta K.Ulmana un armijas štaba atlaujas. Fabrikas dibinašana bija loti ieintereseta ari Liepajas pašvaldiba un personigi Leo Lapa. Tieši ar vina protekciju pienema lemumu fabrikas vajadzibam bez maksas nodot lietošana bijušo fortu teritoriju Klaipedas šoseja pie Perkones kanala. Pulvera fabrikas akcionari bija cetri: Liepajas artilerijas laboratorijas priekšnieks pulkvedis Peteris Mikelsons (1878–1958), pulkvežleitnants Andrejs Gutmanis (1894–1954), vina bralis, karakuga "Virsaitis" komandkapteinis Janis Gutmanis (1896–1941) un artilerijas laboratorijas pirotehnikis Julijs Putna (1892–1954). Katram akcionaram piedereja 25 procenti akciju. Iznemot Jani Gutmani, parejiem kungiem bija Pirma pasaules kara diplometu pirotehniku pieredze Krievijas artilerijas laboratorijas un artilerijas parkos.
Fabrikas ražotne neaiznema visu pussalu. Kanala ziemelu puse vel tagad redzamajos betona kazematos notika melna dumu pulvera sastavdalu – kokoglu, sera un amonija nitrata – sagatavošana. Atseviška pazemes telpa bija ierikota biezinatava – horizontala rotejoša tuneli pulvera komponentus sajauca gatava spragstviela. Nejaušas eksplozijas draudu del maisus ar gatavo produkciju bija bistami uzglabat ražošanas vieta, tadel par noliktavu kalpoja attalak esošais baterijas talmera postenis. Vel tagad pulvera kalnos redzama melna augsnes karta.
Pieprasijums pec Liepajas dumu pulvera bija liels. To lietoja jaunsaimnieki savu tirumu atbrivošanai no celmiem un akmenu spridzinašana. Pulveri pirka mednieki, kuriem bija par dargu iegadaties vacu jau gatavo municiju. 1932.gada fabrika saka ražot saluta un gaismas raketes un majas apstaklos pagatavojamus ugunošanas komplektus. 1936.gada fabrika sanema Latvijas armijas pasutijumu brizanto* amonita spragstvielu eksperimentalas partijas izstradei, bigforda auklu un spridzinamo kapselu piegadei. 1938.gada, sakoties Keguma hidroelektrostacijas celtniecibai, bija nepieciešamas 6 tonnas spragstvielu. Zviedru inženieri ieteica tas pirkt vinu valsti. Tacu Latvijas valdiba šo produktu iegadajas no liepajniekiem par 17 latiem kilograma, kas bija par 60 procentiem letak. Tirdzniecibas registra par 1934.gadu, piemeram, uzradits, ka fabrikas apgrozijuma summa bijusi 85457 lati, kas turpmakajos gados dubultojusies.
Saprotams, ka cetru ambiciozu un taisnpratiga rakstura viru starpa ne vienmer valdija saprašanas. Palielinoties pelnai, tika iegadats nekustamais ipašums Liepaja un Riga, celtas majas, nopirkta Liepajas Tenisa kluba zeme un auto. Andrejs Gutmanis uzbuveja skaistu gimenes maju Dzintara iela 15, kas ari šodien vertejama ka arhitekturas perle ar Austraskoka fasades dekoru. Domstarpibu del 1935.gada fabrikas vaditaja vietu atstaja J.Putna, kas Lielaja iela 5 atvera savu medibu piederumu un ierocu veikalu. Turpmak fabrikas direktors bija Janis Gutmanis, kas 1939.gada vairakus menešus macijas pirotehniku kursos Francija.
Fabriku, kura stradaja 19 cilveki, piemekleja ari dažadas kibeles un pat nelaimes. Par ražotni pastiprinati interesejas PSRS, Vacijas un Polijas izlukdienesti. 1937.gada 20.februara agra rita liepajniekus pamodinaja divi apdullinoši spradzieni. Dzivoklos no sienam krita gleznas, apstajas pulksteni. Eksplozijas speks salauza kanala ledu. Spradziens izdzesa fabrikas mehanika Jana Sukuta dzivibu un fabrikai nodarija ap 10 tukstošiem latu zaudejumus. Lidziga negadijuma gaja boja stradnieks Žanis Darznieks.
Liepajas Pulvera fabriku pec okupacijas nacionalizeja jau 1940.gada augusta. Mašinas un iekartas izveda uz Karostu, un, ta ka tam vairs neatrada pielietojumu, tas iznicinaja. Ari fabrikas akcionarus piemekleja lidzigs liktenis. Jani Gutmani, kas 1939.gada janvari bija iecelts par Latvijas karaflotes zemudenu bazes komandieri Liepaja, NKVD aresteja 1941.gada sakuma, un vinš pazuda cekas moku kambaros. Peteris Valdemars Mikelsons ar gimeni 1944.gada devas beglu gaitas un miris Adelaide, Australija. Andrejs Gutmanis muža novakari sagaidijis trimda Nujorka, ASV. Julijs Putna palika Liepaja, stradaja par saknu bazes inspektoru un "Metalurga". Miris 1954.gada 6.julija.
Dienvidu fortu kazematos atkal dzivo pelejums un aizmirstiba. Šis rindas lai ir ka piemina un atgadinajums, ka pirms 79.gadiem lidzigas ekonomiskas bezceribas apstaklos Liepaja atradas drosminieki, kam veiksme un risks pavera iespeju stradat, pelnit un ekonomiski stiprinat Latviju.

Veiksmi meklejumos

Additional Hints (Decrypt)

Fnugn, mrz nxzravrz

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

374 Logged Visits

Found it 344     Didn't find it 8     Write note 14     Archive 1     Temporarily Disable Listing 2     Enable Listing 2     Publish Listing 1     Needs Maintenance 1     Update Coordinates 1     

View Logbook | View the Image Gallery of 9 images

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated:
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.