Skip to Content

This cache has been archived.

Leptoceratops: Hello!
I'm archiving your cache as it has been disabled for more than a one month and it is lost, completely damaged or inappropriate. Usually caches are visited and maintained within 30 days after disabling.
If you wish to unarchive your cache then please contact me using GC code or link of this cache.

If there are still leftovers from container I would appreciate if other players could collect them so that there are no trash in the nature.

Happy geocaching!

More
<

Padures klets

A cache by ArvisZ Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 05/01/2012
Difficulty:
1.5 out of 5
Terrain:
3 out of 5

Size: Size: small (small)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

Norādītās koordinātās slēpnis neatrodas.
Lai tiktu līdz slēpnim ir jāatrisina uzdevums. Visi uzdevumā norādītie objekti atrodas līdz 0,5 km rādiusā ap norādītajām koordinātām.
Lai izveidotos jauka pastaiga, savu gājienu varat sākt ar Padures pils apmeklēšanu.
Slēpņa konteineris satur logbuku, zīmuli un zīmuļu asināmo


Pirmo reizi Padure kā senas kuršu apdzīvotas vietas Bandavas sastāvdaļa minēta 1253.gadā. Pirmās ziņas par zemes piešķiršanu Padures muižā ir no 1404.gada, kad ordeņa mestrs Torka izdod lēnī Hermanim Grundis (Hermann Grundys) zemes Kuldīgas komturejā pie Ventas.
1526.gadā ordeņa mestrs Pletenbergs tās izlēņoja Jakobam Frankam. XVII gs. Muiža pieder Johana fon Donhofa dzimtai. No 1652.-1682.gadam tiek minēts virsnieks un stārasts Johans fon Dēnhofs. No 1702.-1799.gadam muiža pieder fon Korfu dzimtai, kuriem Ziemeļu kara laikā piederējis arī lielais hercogu Kuldīgas īpašums. Vilhelms Korfs minēts Padurē kopš 1702.g. (+1719.), pēc viņa par īpašnieku kļūst viņa dēls, kapteinis, Durbes hauptmanis Frīdrihs Kazimirs. Viņš savā testamentā nodeva Paduri kā ģimenes muižu un nedalāmu mantojumu vecākajam dēlam, kambarjunkuram Frīdriham Kazimiram (1713.-1768.). Tas bija neprecējies, tādēļ īpašums pārgāja otra brāļa Vilhelma Ernesta (1714.-1793.) rokās, kurš to atstāja savam dēlam Gerhardam Heinriham (1759.-1820.). Viņš muižu kā mantojuma ķīlu no 1799.-1808.gadam nodeva Georgam fon Šrēderam. 1814.g. uz Krieviju aizceļojušā Korfa īpašumiem pasludina bankrotu un ar senāta dekrētu (ukaz) Paduri nodod pārdošanai. 1827.g.to vairāksolīšanā par 35 000 sudraba rubļiem ieguva Ernestīne fon Štempele (dzim.Holtey), kas bija precējusies ar Frīdrihu Reinholdu Štempeli (1755.-1858.). 1837.g. muižas īpašniece Paduri ieķīlāja skotu muižniekam, Rīgas tirgotājam Dž.L.Balfūram (John Lowis Balfour) par 60 000 rubļu kā mantojuma ķīlu. Viņš lika uzbūvēt jaunu muižas ēku. Pēc viņa muižā saimnieko dēls Edvards (+1866.). Pēc viņa nāves atraitne pārvaldīja muižu, līdz 1878.g. to pārņēma vecākais dēls Ādols Balfurs. Viņu kopā ar kučieri nogalināja netālu no Struņķukroga 1921.gadā īsi pirms īpašumu nacionalizācijas. Uz brīdi muižu mantoja viņa māsas dēls J. Serafims 1922.g.muižu sadala un centru nodeva zemkopības ministrijai divgadīgās lauksaimniecības skolas ierīkošanai, kas pilī darbojās līdz 1944.gadam. Tad ēku pilnībā pārņēma vācu karaspēks hospitāļa ierīkošanai. 1945.gadā pilī ierīko Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu staciju, kas pastāvēja līdz 1995.gadam.
Tagad pils ar lielāko parka daļu ir privātīpašums. Padures muižas ansambļa sākotnējā apbūve nav saglabājusies.
Patreizējā kungu māja celta parādes pagalma malā pretī iebraucamajam ceļam pēc 1837.gada vēlā klasicisma jeb ampīra stilā. No tā laika ēkā līdz mūsu dienām saglabājušās autentiskās ārdurvis, koka kāpnes uz augšējiem stāviem un podiņu krāsnis.
Parka, kuru 19.gs.sākumā pēc angļu ainavu parka parauga ierīkoja lords Balfurs, rietumu malā saglabājusies senā liepu aleja. Otra aleja no pils vedusi lejā uz dārznieka māju un tā saukta par Mīlestības aleju, šobrīd diemžēl no tās ir palikušas tikai atmiņas un koku celmi.
No saimniecības ēkām saglabājusies XVIII gadsimtā celtā trīsstāvu mūra klēts ar dakstiņu jumtu, kas Latvijā tāda ir vienīgā, tādēļ tās attēls rotā pagasta ģerboni. Savulaik krūmos ieaugusī celtne, kuras apakšstāvā kopsaimniecības laikā glabāti arī minerālmēsli un mikroelementi, lēni gāja bojā. Pēdējo gadu laikā ēka no grausta izveidojās par pagasta lepnumu. Vispirms klēts kļuva par attēlu Padures pagasta ģerbonī. Padures klēts rekonstrukcijas projekts ir labs piemērs, kā praktiski pamestai celtnei rasts mūsdienīgs, funkcionāls risinājums, saglabājot visas oriģinālās detaļas un substanci. Pateicoties izpētes un projekta autoru izpratnei par kultūras mantojumu, ēka nav siltināta un visi risinājumi realizēti toleranti izturoties pret saglabājamām vērtībām. Pēc arhitektes Kristīnes Veinbergas projekta ēkas 1 stāvs piemērots pagasta Saieta nama vajadzībām. Celtnes 2 un 3 stāvs saglabā oriģinālo substanci ar tēstiem balstu stabiem, biezu dēļu grīdām, apcirkņiem un maisu žāvējamo kāršu masīviem turētājiem. Celtne ieguvusi rūpīgu saimnieku un mūsdienīgu, bet tai pat laikā – arī vēsturisko pielietojumu, jo jau 20.gs. 1.ceturksnī bijušās muižu klētis bieži tika pārbūvētas par tautas namiem. Pirmais zināmais tautas saiets Padures muižas klētī noticis jau deviņpadsmitā gadsimta sešdesmitajos gados. Autentiskie elementi un ēkas aura ir ideāli piemēroti lauku dzīves vēstures muzeja un izstāžu zāles iekārtošanai. No 2011. gada maija vidus pagastā tika vākti senie lauksaimniecības darba rīki, mežizstrādes un kokapstrādes inventārs. Tādu citur būtu grūti veiksmīgi eksponēt, piemēram, – ragavas ar palīgierīci, ar kuru viens vīrs var uzcelt baļķi uz ragavām. Tika vākti arī tradicionāli sadzīves priekšmeti, tekstilijas, fotogrāfijas, uzklausīti pagasta iedzīvotāji, pierakstīti atmiņu stāsti. Šis darbs turpināsies vēl ilgi un dāvinājumi muzejā ienāk joprojām, un tiek gaidīti vēl. Ēkas 2. stāvā atrodas lielāki un mazāki apcirkņi, kuros tematiski sagrupēti eksponāti – pārsvarā 18. – 19.gs. lauku saimniecībā lietoti priekšmeti, arī no viena koka grebti. Tas viss atspoguļots ekspozīcijā. Samērā daudz kolekcijā atrodas ēveles. Atsevišķas kolekcijas veltītas pārtikas produktu ražošanai un pārstrādei, muižas un tās apkārtnes vēsturiskajām pārmaiņām, transportam, sakariem, mežizstrādei, plostniekiem, kūdras ieguvei un kādreiz slavenajai Padures keramikai. Daudz apmeklētāju kavējas pie specifiskā apavu (apavi ar pieredzi) stenda, kas visvairāk liek aizdomāties, cik smagi reiz klājās par gājējiem dēvētajai mūsu tautas daļai.
Klēts bija 2011.gada EKMD „Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes” objekts. Ekspozīcija Padures vēstures apcirkņi kļuvusi par nozīmīgu Kuldīgas novada tūrisma objektu, kas piedāvā plašas izziņas un saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Klēts saimniecei ir īpašs piedāvājums jaunlaulātajiem – Baltā diena.

Par vēlmi paviesoties klētī savlaicīgi jāinformē Padures pagastā pārvaldi pa tālruni 63348149 vai mobilo tālruni 26429576.

Lai tiktu pie slēpņa, būs jāveic neliela pastaiga pa Paduri un jāsavāc daļa no vērtībām, tad balstoties uz tekstā minētajiem faktiem, jāiegūst atlikušās vērtības:

1. Apmeklējam muižas galveno ēku jeb patreizējo kungu māju, respektējot, ka šeit ir privātīpašums. Kolonnu skaits (a) pie ēkas centrālās ieejas durvīm.
2. Tieši pretim galvenās ēkas centrālajai ieejai sākas senā (jaunos kociņus neskaitām) liepu aleja. Saskatiet, cik liepas (c) ir abās alejas pusēs posmā no patreizējās kungu mājas līdz Padures dīķim.
3. Dodamies uz Padures dīķa tiltiņu. Ejot tam pāri palūkojamies pa labi, cik saliņu (d) dīķa vidū redzamas?
4. Izbaudījuši tiltiņa šūpošanos, dodamies atpakaļ pa liepu aleju un vēlreiz tās pārskaitam, lai pārliecinātos, ka neesam kļūdījušies. Nonākot līdz norādei par velosipēdistu celiņu, pagriežamies pa labi uz gājēju celiņu, kas ved no kalna lejup. Tad, kad esam pusceļu no gājēja celiņa veikuši, vēlreiz pametam skatienu uz Padures pili. Cik apaļu logu (e) ir šajā pils pusē?
5. Nonākam lejā līdz muižas bijušā dārznieka mājai, kas tagad atrodas biškopja pārraudzībā un saucas „Medulāji”. Uz izkārtnes redzamos ciparus sasummējiet līdz iegūstat viencipara skaitli (f). Pievēršam uzmanību akas vindai mājas pagalmā. Cik pūces ir tajā sasēdušas (p)?
6. Dodamies tālāk uz priekšu pa aleju garām biškopja saimniecībai (uzmanīgi, jo aleja ir diezgan šaura automašīnām, bet gājēju ietves nav), priekšā redzama sarkana ķieģeļu ēka, kas kādreiz bijusi muižas pārvaldnieka māja. Skaista! Par tās vēsturi, ja vēlaties, varat uzzināt pie klēts saimnieces, bet šobrīd saskaitiet, cik logu rūtis ir šīs mājas priekšpusē pirmajā, otrajā un trešajā stāvā. No iegūtā skaitļa izmantojam pirmo ciparu (g).
7. Pagriežamies pa kreisi un tur jau tā ir - vienīgā šāda veida klēts Latvijā – Padures muižas klēts. Kāds skaitlis (h) ir uz klēts centrālās ieejas durvīm? Sasummējam ciparus līdz iegūstam viencipara skaitli
8. Pievēršam uzmanību laicīgam objektam, kas atrodas aiz klēts. Cik vertikālu metālisku detaļu ir šim objektam? Sasummējam skaitļa visus ciparus līdz iegūstam viencipara skaitli (j).

Papildus jautājumi, ja nu vēstures aprakstu esat palaiduši garām:

9. Cik gadi (k) bija jāmācās savulaik Padurē esošajā lauksaimniecības skolā, lai iegūtu diplomēta lauksaimnieka statusu?
10. Gads, kad pasludināja Padures muižas bankrotu, mīnus gads, kad Padure pirmo reizi minēta kā senā kuršu apdzīvotā vieta Bandavas sastāvā. Iegūtā skaitļa ciparus sasummējam līdz nonākam līdz viencipara skaitlim (m).

Ja vērtības ir savāktas un apraksts izlasīts, tad tagad varam ķerties pie galējā aprēķina.

A= (f * g - c) : d
B= h : m - j
C= a * k + j
D= e * g - k * e - p
E= f * p + p
F= h – f + j

N 57° 01.ABC
E 021° 54.DEF

Additional Hints (Decrypt)

xbxf

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.