Skip to content

This cache has been archived.

Leptoceratops: Hello!
I'm archiving your cache as it has been disabled for more than a one month and it is lost, completely damaged or inappropriate. Usually caches are visited and maintained within 30 days after disabling.
If you wish to unarchive your cache then please contact me using GC code or link of this cache.

If there are still leftovers from container I would appreciate if other players could collect them so that there are no trash in the nature.

Happy geocaching!

More
<

Papes savvaļas zirgi/ Pape wild horses pature

A cache by Karleeens Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 09/15/2013
Difficulty:
2.5 out of 5
Terrain:
2 out of 5

Size: Size:   small (small)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:


[Lat] Šis ir mans pirmais slēpnis, tādēļ esmu atvērts kritikai! It īpaši tas attiecas uz koordinātām! Pats slēpnis ir neliela izmēra pārtikas kastīte ar viesu grāmatu, rakstāmajiem, asināmo un nelieliem priekšmetiņiem apmaiņai. Lūdzu, esiet saudzīgi ar slēpni un pēc atrašanas rūpīgi to novietojiet atpakaļ!

[Eng] This is my first cache so I'm open to criticism! The cache is small plastic box which contains logbook, pencils, pencil sharpener and some things to exchange. Please be careful with the cache and after finding it put it back in its place!

[Lat] 

SAVVAĻAS ZIRGI.

Savvaļas zirgs jeb tarpāns.

Pirms cilvēks sāka nodarboties ar lauksaimniecību, Eiropā savvaļas zirgi jeb tarpāni bija parasta dabas sastāvdaļa. Tie bija 1,2-1,3 m augsti (skaustā), drukni, pelēki zirgi ar tumšu svītru pār muguru, tumšām zebrveida svītrām uz kājām, tumšām krēpēm un asti.
Daži savvaļas zirgi Baltijā bija sastopami vēl viduslaikos. Pat 17.gs. sākumā dažas Eiropas pilsētas vēl algoja strēlnieku vienības, kas medīja savvaļas zirgus, lai tie nepostītu tīrumus. Pēdējie tarpāni noķerti Polijā un izdalīti zemniekiem 1808.gadā. Pēdējais zināmais Eiropas savvaļas zirgs miris Krievijā 1887.gadā. 
Par savvaļas zirgiem Latvijā liecina arheoloģiskie atradumi un tautasdziesmas.

Savvaļas zirga atdzimšana.

1936.gadā poļu profesors Vitelani, atlasot izmirušajam tarpānam vislīdzīgākos Polijas zemnieku mājas zirgus, uzsāka to atgriezenisko selekciju. Rezultātā mājas zirgs, vairāku paaudžu laikā, pārtapa par savvaļas zirgu, kuru nosauca par “Konik Polski” – poļu zirgu. Tas gan pēc izskata, gan spējām izdzīvot savvaļā ir līdzīgs tarpānam.
1999.gadā pasaulē bija ap 1500 “Konik Polski” zirgu. 
Nīderlandē un Polijā savvaļas zirgus izmanto dabas aizsardzībā, lai atjaunotu un saglabātu dabiskās pļavas. Pasaules Dabas Fonds veicina savvaļas zirgu atgriešanos Latvijas dabā kopš 1999.gada. 
Savvaļas zirgi dabā.
Zirgi ir augēdāji. Tie pārtiek no zāles, niedrēm, krūmiem un koku mizas. Savvaļas zirgi pļavās rada dažāda augstuma zāli, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā savvaļas zirgi veicina dzīvesvietas veidošanos citiem pļavu dzīvniekiem, augiem un mikroorganismiem. 
Zirgi ir bara dzīvnieki. Tie veido harēma, jaunzirgu un ērzeļu grupas. Harēmā dzīvo ērzelis, kas ir grupas sargs, un vairākas ķēves ar kumeļiem. Par harēma grupas sargu kļūst spēcīgākais un pieredzējušākais ērzelis, kas uzvar ērzeļu savstarpējās cīņās.
Savvaļas zirgu ķēvēm grūsnības periods ir 11 mēneši. Kumeļi, parasti, piedzimst aprīlī, maijā bez cilvēka palīdzības. No harēma padzītās jaunās ķēves un ērzeļi veido jaunzirgu grupu. Šis ir dabiskais mehānisms, kā zirgi izvairās no tuvradnieciskās krustošanās. Ērzeļi, kuriem nav sava harēma, veido ērzeļu grupas. 
Dzīvošana barā palīdz savvaļas zirgiem pārlaist aukstumu, kukaiņu uzbrukumus, pasargāties no plēsējiem un kumeļiem apgūt izdzīvošanas pieredzi.
Tuvojoties ziemai, savvaļas zirgi uzkrāj zemādas tauku slāni un uzaudzē biezu apspalvojumu. 
Atšķirībā no mājas zirgiem savvaļas zirgi spēj izdzīvot bez cilvēka palīdzības visu cauru gadu.

Savvaļas zirgi atgriežas Latvijā!

1999.gadā Pasaules Dabas fonds pie Papes ezera Liepājas rajonā ieveda pirmos 18 "Konik polski" savvaļas zirgus. Katru pavasari pie Papes ezera dzimst jauni kumeļi. Harēmos notiek ērzeļu cīņas. Tas liecina, ka savvaļas zirgi ir iedzīvojušies. Pamazām kļūst redzama savvaļas zirgu nozīme. Zirgu īpaši noēstajās pļavās nolaižas ganīties meža zosis un dzērves; palieņu pļavās ligzdo lauku putni; lapsas un stārķi medī zirgu iztramdītās peles un sienāžus; kādreizējās lauksaimniecības zemēs atsāk ziedēt pļavu puķes un apkārtējo māju bitenieki var ievākt vairāk medu.
Fonds ir pārliecināts, ka nākotnē savvaļas zirgi, brīvi klīstot pa Latvijas ārēm, palielinās gan dabas daudzveidību, gan vietējo iedzīvotāju ekonomisko labklājību.

Nākotnes vīzija. Savvaļas zirgi, tāpat kā aļņi vai stirnas, ir neatņemama Latvijas dabas daļa.http://www.pdf-pape.lv/?object_id=239

[Eng]

THE BIOLOGY AND REBIRTH OF THE EUROPEAN WILD HORSES.

Wild horses were a common part of European nature before farming was developed. Their height was 1,2-1,3 m up to the nape; wild horses were strong grey horses with a dark stripe across their back, dark zebra like stripes on the legs; dark mane and tail. In Baltic some animals still survived in the medieval period. Even at the beginning of 17-th century in some European cities, the archers were employed to hunt wild horses that used to damage cultivated areas. Last of them were distributed to peasants in Poland (1808). The last observed wild horse died in Russia (1887). Archaeologists and folk songs have proved existence of wild horses in Latvia.

Rebirth of Wild Horses.

In 1936 Polish professor Vitelani started reflexive selection of domestic horses that were mostly like wild ones. As a result of domestic horse took a turn for a wild one through several generations. It was named “Konik Polski” – Polish horse. As to its appearance and capability to survive it is very like the wild horse in Netherlands and Poland wild horses are involved in nature protection. They help to restore and preserve wild meadows. Pasaules Dabas fonds started to stimulate the return of wild horses in 1999 in Latvia.

Wild Horses in nature.

Horses are herbivorous animals: They feed on grass reeds, bushes and bark. They free the land from bushes and reeds stimulate the formation of forest fields. In such a way they make living areas for other grassland animals and plants.

Horses are flock animals. They live in harems, groups of young horses and stallions. Harem consists of stallion that is the guard of the group and several mares with their colts. The guard can win its position after severe fights against other stallions.

The pregnancy lasts for 11 months. The usual months of birth are April and May. Human interruption isn’t needed.

The group of young horses include mares, which are driven away from harem. This is a natural way to escape copulation among very close relatives. Stallions who have not got harems make groups of their own. Living together gives a possibility to survive cold, fight against insects, and escape predacious beasts. It is a good lesson for colts.

Before winter wild horses grow thick hair and under skin fat. In comparison with domestic horses they survive without human help all the year round.

Wild horses return to Latvia!

In 1999 Pasaules Dabas fonds transported 18 “Konik Polski” wild horses. Their home is at the Lake Pape area in the district of Liepāja.

Every spring new foals are born at the Lake Pape natural grazing area. We can see great role of horses in nature protection. In the meadows of uneven grass one can meet wild geese and cranes, field birds make their nests in wet meadows, foxes hunt mice, disturbed by wild horses. We can enjoy bloomy flowers in former farming areas, bees gathering honey.

Pasaules Dabas fonds is fully convinced that in future wild horses will help to create and maintain the great variety of nature diversity,  as well as improve economical conditions of local inhabitants. Wild horses like elks or red deer are a inevitable part of the Latvian nature.http://www.pdf-pape.lv/?object_id=334

Flag CounterFlag Counter

Additional Hints (Decrypt)

[Lat] Oroev? Pry nen.
[Eng] Orniref? Yvsg bhg.

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.