19.-20.gs. sākumā veidojies muižas apbūves centrs. Līdzās pilij atradās muižas saimniecība - lielas kūtis, labības šķūņi, dzirnavas, alus brūzis. Te bija arī krogs, doktorāts, aptieka, mežkunga māja, zirgu pasts, arī baznīca, pagastmāja un skola.  Arhitekti jauno pili un staļļus veiksmīgi iekļāvuši jau esošajā  muižas ēku ansamblī. Dažas ēkas tikušas nojauktas, tādā veidā uzlabojot kopējo ainavu. No senākajām ēkām saglabājušās un vēl šodien apskatāmas trīs klētis, staļļi, mežkunga māja, kavalieru māja, daļa siltumnīcu, alus brūzis un baznīca.

 Zirgu staļļus 56.96834,26.312253 arī projektējuši H.Grīzebahs un A.Dinklāge,  tie celti vienā laikā ar pili. Staļļu mākslinieciskais veidols ir pilij atbilstošs, tie celti ar vērienu. Tas izpaužas ēkas apjoma romantiskajā risinājumā – tik grezna staļļu tālaika Latvijas muižu arhitektūrā otra nav. Pirmais stāvs būvēts no šķeltiem laukakmeņiem, otrais – pildrežģa (fahverka) konstrukcijā. Fahverka veidotais ornamentālais raksts ir īpaši grezns. Koka statņi veidoti liektās, graciozās formās, ar mūra stāvu tos saista smagnēja, bagātīgi profilēta dzega un konsoles. Staļļu otrajā stāvā atradusies barība zirgiem, bet no ielas atvirzītajā daļā – manēža ar nojumi pagalma pusē. Ēkā bijusi arī ratnīca, telpa zirglietām, novietne slimajiem zirgiem, un zirgu puiša istaba. Abi staļļa spārni izvietoti leņķī, veidojot iekšējo pagalmu.

Mežkunga māja 56.967316,26.312694 ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 19.gs.beigās celtā ēka veidota no vieglām koka konstrukcijām, stāvu divslīpu jumtu, lielām jumta pārkarēm, rotātiem spāru galiem, vējdēļiem, saišķiem. Otro stāvu grezno  pusloka arka, kas pildīta ar t.s. koka mežģīnēm – siluetveida ornamentāliem kokgriezumiem.