Skip to Content

<

Mitrāju aizsardzība / Conservation of Wetlands

A cache by eldars Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 11/30/2014
Difficulty:
2 out of 5
Terrain:
1.5 out of 5

Size: Size: micro (micro)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

[LAT] Slēpnis ir PET pudeles sagatave, iekšā viesu grāmata un zīmulis. 

[ENG] The cache is a PET bottle preform containing a log book, and a pencil.


[LAT]  Pēdējā pusgada laikā slēpņotāji ir bijuši apzinīgi un slēpnis nav īpaši postīts. Atļauju pieeju ne tikai Premium lietotājiem:) Paldies:)

Dabas apsaimniekošana nesusi būtiskas pārmaiņas Lielā Ķemeru tīreļa austrumu malā, kur 20. gs. otrajā pusē notika kūdras ieguve. Augstajā jeb sūnu purvā ļoti svarīgi ir dabiski pārmitrie apstākļi, kas nodrošina šīs ekosistēmas un tai raksturīgo sugu pastāvēšanu. Visbiežāk osusināti purvi un pamesti kūdras karjeri aizaug ar vienveidīgām viršu audzēm, krūmiem un kokiem, daudzveidīgā purva ainava neatjaunojas.

2006. gadā Lielā Ķemeru tīreļa austrumu (http://www.daba.gov.lv/public/lat/projekti/life_nature/) agrākajā kūdras karjerā un tā apkārtnē veikta kādreiz izrakto nosusināšanas grāvju aizdambēšana. Pēc iepriekš izstrādāta projekta tika uzcelti lielāki un mazāki grāvju aizsprostojumi, kas palīdzēja pacelt ūdenslīmeni. Appludināta liela daļa pirms tam tuksnesīgo, pamesto kūdras lauku, kur nespēja augt gandrīz nekas. Bijušajos kūdras laukos ūdens platība palielinājusies vairāk nekā 10 reizes. Ūdens līmenis atjaunojies arī vairākos purva ezeriņos. Šis seklūdens mitrājs jau pirmajos gados pēc ūdens līmeņa celšanas kļuvis par daudzu putnu sugu uzturēšanās vietu – te labprāt ligzdo ķīvītes, upes tārtiņi, purva un pļavas tilbītes, kā arī upes zīriņi.
Būtiskas pārmaiņas notiek arī augājā. Appludinātajās vietās nokaltuši koki, pamazām blīvo bērzu un krūkļu krūmāju vietā veidojas atklāta ainava. Mitrākajās vietās agrākajos kūdras laukos kalst virši un citi sīkkrūmi, un to vietā ieviešas purvu ieplakām raksturīgie baltmeldri un spilves. Dažviet jau uz agrāk tuksnesīgi sausās kūdras, kur iepriekš nekas nespēja augt, ieviešas sfagnu sūnas, dzērvenes un rasenes – augi, kas spēj augt vienīgi augstajā purvā.
Dabiskas ekosistēmas atjaunošanās šādās stipri pārveidotās vietās nenotiek strauji, taču pašreizējie novērojumi liecina, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs un nākotnē gaidāma vismaz daļēja purva atjaunošanās.
Atjaunotais purvs apskatāms, atstājot auto stāvlaukumā pie Jūrmalas - Kalnciema šosejas un kājām ejot pa uzbērto ceļa dambi. Tur redzami gan bijušie frēzlauki ar atklātiem kūdras laukumiem, skraju augāju un retiem kokiem, gan arī pilnībā appludinātie kūdras karjeri. Tur var redzēt gan izmaiņas ainavā, gan, lieki netrokšņojot, vērot ūdensputnu rosību.

Informācija no http://www.kemerunacionalaisparks.lv/

 

[ENG] 

Ķemeri National Park (ĶNP) is a national park of wetlands. Wetland biodiversity found here is exceptionally rich not only for Latvia but also

for many other regions in Europe. The national park has a diversity of mires, floodplain meadows, shallow lagoon lakes and floodplain forests

that very few other places in Europe have. Thanks to the sanitary protection zones that were established around Kemeri Spa in the past, these natural treasures have survived until today relatively untouched. However, the humans who populated this area long ago had also their own economic interests – meadows were used for

livestock grazing and hay production, forests were used for timber and some of the bogs, despite of protection, suffered melioration and peat

extraction.

The Ķemeri NP nature conservation plan included restoration of the hydrological regime of the Ķemeru tīrelis raised bog: “Significant intervention is necessary in the former peat cutting area – melioration systems should be blocked and water level raised. These actions will enable a diverse wetland complex as well as will restore bog’s hydrological regime.”

In the beginning of the project a technical project of the water regime restoration was prepared. The technical project listed in great detail

all the actions required. In the autumn of 2006, digging works were started. To block ditches, peat dams were built using an excavator – a

method which is little known in Latvia until now. In total, 61 dams were built – 50 on ditches around the former peat extraction area and 11 at the western edge of the bog. In addition, several bigger water regulation structures were built – a road dam was raised in a 1.4 km stretch and

three dams with culverts were built at the bog.

Slēpņa apraksts skatīts hit counter reizes.

Additional Hints (Decrypt)

Cevrqvgr, mrzh / N yvggyr Cvar, ybj

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

370 Logged Visits

Found it 357     Didn't find it 6     Write note 2     Publish Listing 1     Needs Maintenance 1     Owner Maintenance 2     Update Coordinates 1     

View Logbook | View the Image Gallery of 23 images

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated:
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.