Skip to Content

<

3. Kurzemes Lielkauja

A cache by eldars Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 5/23/2015
Difficulty:
4 out of 5
Terrain:
4 out of 5

Size: Size: other (other)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Related Web Page

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

Slēpnis ir tematisks konteiners. Satur viesgrāmatu, rakstāmo un tradicionāli patriotisku suvenīru pirmajam atradējam, šoreiz nedaudz citādu kā iepriekšējās reizēs, kā arī zīmuļu asināmo un brīvu vietu, kur var ievietot kādu ceļotāju.

 T un D zvaigznes - par visu uzdevumu kopumā, Fināla vietā T=labi ja 2


Slēpnis ir veltīts 3. Kurzemes Lielkaujai, jeb Ziemassvētku kaujām, kas norisinājās Dzūkstes un Lestenes apkārtnē 1944. gada nogalē.

 

Lai atrastu slēpni, Tev būs jāapskata vairākas nozīmīgas kauju vietas un jāiegūst vērtības, kas detalizētāk aprakstīts katrā no punktiem. Kopumā vietu izvēle ir balstīta uz zināmu šo kaujas vietu aprakstu. Tomēr, lai atrastu šīs vietas, Tev būs jāatrod kādas pavecas kartes. Teikšu priekšā - tās ir kartes ar Nr 29 un 30. Tās ir atrodamas saistītajā mājaslapā. Šāda opcija ir pieejama tikai no 2015. gada jūlija. Iepriekšējie atradēji ir tikuši galā bez šī spoilera:) Tas ir īstas slēpņotāju profesionalitātes rādītājs:) Bez tam, Tev būs jāsaprot iespējams nedaudz nepierasta koordināšu sistēma. Dotās koordinātes ir aptuvenas, tomēr katrā vietā ir paredzēts zīmīgs orientieris. Ja rodas problēmas, - dod ziņu. Lai Tu varētu pārliecināties, ka esi uz pareizā ceļa, teikšu priekšā - uz kartes slēpņa ikona atrodas koordinātēs 03358090 - Skola. Ja tiktāl viss ir saprotams -

 

1. punkts: Irbes krustojums - 06341048 

 

Laiku līdz 23. decembrim 106. Grenadieru pulka vīri pavadīja izlūkgājienos un nocietinājumu izbūves darbos, kad kļuva zināms, ka gaidāms ienaidnieka lieluzbrukums. Munīcijas trūkuma dēļ atbalstošajam 19. artilērijas pulkam uguni bija atļauts atklāt tikai ar divīzijas komandiera atļauju un uz ne mazāk kā 150 uzbrucējiem, tādēļ 106. pulka vadība bija spiesta bezspēcīgi noskatīties, kā ienaidnieks gatavojas uzbrukumam. 23. decembra 09:00 sākās spēcīga artilērijas uguns, kas turpinājās līdz 13:00, tika iznīcināta lielākā daļa pulka smago ieroču, ap 60% pulka vīri tika ievainoti vai nogalināti un tika iznīcinātas visas priekšējo artilērijas novērotāju radiostacijas ar visām apkalpēm. Pēc artilērijas uguns sekoja kājnieku uzbrukums, ielaužoties kaujas līnijā visā pulka iecirknī, pret vakaru to izdevās apturēt līnijā Irbes-Remeši. Nakti uz 24. decembri pulka vīri pavadīja, no starplauka evakuējot ievainotos un nostiprinot pozīcijas. Vakarā ienaidnieks ielauzās arī Remešos, taču III bataljons kapteiņa Ķīša vadībā to padzina, trieciena laikā Ķīsi ievainoja abās kājās. 24. decembrī ienaidnieks tanku atbalstā vairākas reizes uzbruka Irbēm un Remešiem, taču uzbrukumus izdevās atsist. Labā kaimiņa iecirknī ienaidnieks sasniedza Pienavu un ceļu Pienava—Irbes, nodarot zaudējumus pulka flangā. 25. decembrī no rīta ienaidnieks ielauzās Irbēs, Remešos un Gailīšos, taču ap pusdienlaiku to prettriecienā izdevās padzīt. Šīs pozīcijas pulks noturēja līdz 29. decembrim, kad tika nodots 19. divīzijas pakļautībā. Zināms, ka šajā, trešajā Kurzemes lielkaujā, ienaidnieks 106. pulka iecirknī uzbruka ar 6 strēlnieku divīziju lieliem spēkiem.

No 1. punkta vietas redzamas aprakstā minētās mājas.

 

Vērtība A. Uzdevums: Dodies Sarkanās armijas uzbrukuma virzienā un apmēram pēc 300 m ceļa malās ieraudzīsi meliorācijas aku grodus. Cik to ir ceļa vienā malā?

 

2. punkts: Jaunbriģi. - 04689058

 

Jaunbriģi – Vācu 93.divīzijas Kaujas skolas (Kampfschule) kaujas vieta (komandieris kapteinis Hiršs). Abpus Jaunbriģiem Sarkanās armijas vienības, izmantojot tanku vienības, lauzās Ģibeļu virzienā, ar nodomu izvirzīties caur Ģibeļām, tālāk līdz Vamžiem un Lestenei. Pateicoties vācu kaujas skolas sīksti aizstāvētajai frontei, Sarkanās armijas vienībām neizdevās izrāviens uz Lesteni.

 

Vērtība B. Uzdevums: Viensētas pusē, no kuras uzbruka Sarkanā armija, ir saglabājusies ēkas siena. Cik veselu logu ir šajā sienā?

 

3. punkts: Rumbu stacijas atbalsts punkts - 04309050 

 

Kamēr mēs apsveram stāvokli un sadalām iecirkņus, pie mums pienācis 93.divīzijas kaujas skolas komandieris, kas 24. decembrī šeit jau ar savu vienību iemests kaujā no paša rīta un cietis tik smagus zaudējumus, ka kaujas spējīgu vīru esot palicis labi ja 30. Īsumā arī viņu informēju par stāvokli un spēku sastāvu, pie kam, turpinu uzdevuma sadalīšanu. „Kreisā spārna pozīcijas ar vienu vadu aizstāvēs leitnants Krauze,” rīkoju. Viņš ir kurzemnieks, un pirmo reizi kaujā, tak jauno virsnieku tas ir pagodinājis, tā kā varu uz to paļauties.

Tanku grāvja aizstāvēšanu organizē leitnants Brekste. Ja nu vēl pieskaitu klāt vācu kaujas grupas vīrus un četrus virsniekus, tad sevišķu rūpju, kā mūsu atbalsta punktam jau pie pirmā uguns brāziena būtu jāpadodas, nav. Vēlreiz īsa novietojuma apskate un mēs atgriežamies baterijas komandiera skuju būdā, kas ar šo momentu jau ir Rumbu atbalsta punkta latviešu – vāciešu kaujas grupas komandpunkts. Rezerves vads, ko komandē kadets Birznieks, novietojas mums blakus un, kāda artilērijas šāviņa izrautā bedrē arī ceļ sev skuju būdu.

0900, kad citos apstākļos būtu devušies uz dievnamu, pār mūsu galvām aizšalc pirmās boļševiku granātas. Pēc pēdējās dienas iebrukuma paplašināšanas, ienaidnieks no jauna sāk meklēt mūsu pozīcijas un atbalsta punktus, un drīz viens viss Rumbu stacijas rajons dreb un vaid zem smagās artilērijas, granātmetēju un „Staļina ērģeļu” šāviņu eksplozijām. Reizē ar artilērijas uguni, gaisā parādās boļševiku lidmašīnas, kas nepārtraukti apšauda ieroču novietojumus.

 

Vīri, ierāvušies ligzdās, gaida artilērijas pārtraukšanu. Taču tas nenotiek un, liekas, ka gaidās pagājusi jau vesela mūžība. Divas stundas tā ilgst un tad... Dirbu pusē dzirdam rūcam tankus... Kaujinieki saskatās: „Ja nu visi 500 nāk uzreiz?” „Tad nu esam ķezā.” „kamēr ar atsevišķiem galā tiksim viegli,” piemetina kadets Strīķis, kas vispār kaujās bijis tikai dažas dienas un pilda adjutanta lomu.

 

Fragments no kapteiņa J.Slaidiņa topošās grāmatas „Latviešu karavīrs”.

 

Vērtība C. Uzdevums: Cik meliorācijas grodu akas ir T veida krustojuma tiešā tuvumā Galvenā ceļa Z pusē (ne tālāk kā 50 m)?

 

4. punkts: Zvejnieku māju augstiene - 03859030 

 

Pa nakti I bataljona komandieris majors Reinholds bija izšķīries, ka otrā dienā kalns jāatgūst. Uzbrukumā norīkoja 2.rotu un 1.rotu leitnanta Pauzera vadībā. 2.rotai jāuzbrūk frontāli, 1.rota no aizmugures. Uzbrukums neizdodas, un Zvejnieku augstiene paliek ienaidnieka rokās. Leitnants Preijers, kurš komandēja virsleitnanta Bērziņa 2.rotas vadu savās atmiņās, atceras kauju par Zvejnieku augstieni.

 

„Savu īsto uzdevumu doties uz ZVEJNIEKIEM aizmirsis nebiju, taču biju iesaistījies kaujā ZR no RUMBĀM un kauja visā frontē trakoja gandrīz vienādi, kaut liekas pie RUMBĀM tomēr stiprāk. Oļģerts par mani pa telefonu bija ziņojis Reinholdam, kur es ar savējiem sedzējiem pašreiz atrados.

Majors bija izlamājies, ka sarkanie viņam atņēmuši ZVEJNIEKUS, un beigās noteicis atsūtīt man pretim kādu, kas man norādīs kur iet. Tagad mēs ar Oļģertu metāmies D virzienā meklēt Gaigalu. Boļševiki atkal nāca pāri dzelzceļam. Dažus simtus metru ZR no RUMBĀM, kur nopostītā dzelzceļa līnija meta slaidu līkumu uz A, atradās kādus 100 metru plats, tāds kā iezaļojis rudzu lauks. Pa šo klajo lauku visā savā brašā kareiviskā stāva godībā soļoja virsleitnants Gaigals, tērpies ļoti garā šinelī, bruņu cepuri galvā un mašīnpistoli rokā. Kopā ar viņu tāpat stāvus lēnā solī gāja viņa rota, šaudama no visiem stobriem. Nedabūjis telefona sakarus ar mums un arī no „augšas” tramdīts, Gaigals savu uzbrukumu bija sācis viens. Ātri pāri dzelzceļam patriektais pretinieks bija iekārtojies aiz uzbēruma un sagaidīja mūs ar spēcīgu uguni. Vārdu sakot, šoreiz tālāk aiz uzbēruma netikām. Taču, tas jau arī bija kaut kas – pretinieks redzēja, ka mēs te nedomājam atkāpties, bet paši izrādām prettriecienu un tas viņiem lika apstāties.”

Fragments no kapteiņa J.Slaidiņa topošās grāmatas „Latviešu karavīrs”.

 

Vērtība D. Uzdevums: Tev dotajās koordinātēs jāatrod sasvērusies (2015. gada maijs) piemiņas zīme pie Zvejnieku māju drupām. Tālāk dodies R virzienā un pēc ~ 300 m nokļūsi pie kādas ēkas drupām. Tev jānoskaidro - cik atsevišķi stāvoši sienu fragmenti ir atrodami dabā un cik betona stabiņu piesliets pie fragmentiem. Visu atrasto vērtību summa ir vērtība D. Sabrukušos un apsūnojušos sienu fragmentus neskaitām.

 

Pie piemiņas zīmes nevar piebraukt. To meklēt var, nogriežoties koordinātēs 04139011 un tālāk ejot caur māju pagalmu. Saimnieki ir informēti par piemiņas zīmi un apmeklētājiem, taču pagalmā daudz suņu garās ķēdēs. Šinī gadījumā kājām jāiet ~ 450 m (gaisa līnija). Otrs variants - mierīgāks, bet garāks. Tad jāsāk iet no 03959005 no citas piemiņas zīmes. Jāšķērso bezceļš, neliels grāvītis, ganības. Tad attāluma gaisa līnija ir ~ 1 km.

 

5. punkts: Priežusargi (vajadzīgajā kertē - Mžsr Bērzi) - 04108066 

 

Cīņu biedri! Vai atceraties, kā 19.divīzijas fizilieru bataljons stāvēja skatei 1944. gada 18. novembrī pie Priežusargu mājām. Pret tumšo egļu zaļumu izceļas Latvijas karogs. Vīri gludi noskuvušies un bez maskēšanās tērpiem. Mirdz goda zīmes un to mirdzums lielāks, kur stāv vecāki karavīri. Ir mierīgs un piesalst. Bet tur jau nāk bataljona komandieris kapteinis Laumanis. Adjutants leitnants Grunde un bataljona ārsts leitnants Neimers nes zaļu skuju vainagu. Virsleitnants Aiviekste komandē un dod ziņojumu. Tad bataljona komandieris saka īsu uzrunu, kurā piemin to laiku Latvijas atbrīvošanās cīņas, kad tāpat kā toreiz bijis maz zemes un karavīru. Beigās viņš aicina pieņemt bataljona devīzi - Aust varoņiem drosme, jo tumšāka nakts. Bataljons to pieņem. Zaļo skuju vainagu Laumanis nodod 2.rotas komandierim, kas kopā ar vienu instruktoru un kareivi to noved uz kritušo kapiem pie Jāņukroga.

Fragments no kapteiņa J.Slaidiņa topošās grāmatas „Latviešu karavīrs”.

 

Vērtība E. Uzdevums: Tev dotajās koordinātēs Jāatrod plāksne, piestiprināta pie koka. Uz vajadzīgās kartes Priežusargu mājas nosauktas savādāk, bet arī saistībā ar kādu koku. Plāksne jāmeklē, nebraucot māju pagalmā, bet gan ~ 500m neaizbraucot līdz mājām, ceļu krustojuma tiešā tuvumā. Uz plāksnes redzamo skaitļu summa ir vērtība E.

 

6. punkts: Stari un Audži - 04758040 

 

42. grenadieru pulka rotas komandiera leitnanta Roberta Gaigala kauju vieta. 50 stundu nepārtrauktās kaujās, nonākot ielenkumā, ltn R.Gaigala komandētā rota divas diennaktis noturēja abus atbalsta punktus, tā liedzot pretinieka vienībām kustības brīvību. Pateicoties virsleitnanta Vijupa atslogošanas uzbrukumam, ltn R.Gaigala vienība 25. decembrī izlaužas no ielenkuma.

Vērtība F. Uzdevums: Tev dotajās koordinātēs jāatrod ozols pie caurteces. Izmēri ozola apkārtmēru 130 cm augstumā. Izvēlies vienu rezultātu, kas ir tuvāks Tavam mērījumam - 320 cm, 360 cm vai 390 cm. Tā arī būs vērtībā F.

Stāvot pie caurtekas, ~ 280 DGR virzienā redzama koku grupa - tur bija Audži, un ~ 90 DGR virzienā atsevišķs ozols - tas viss, kas palicis pāri no Staru mājām

 

7. punkts: Augstiene 73.0 - Stāvaiņi un Bitsšķēpi - 03048025

 

VIRSNIEKVIETNIEKS ŽANIS ANSONS Virsniekvietnieks Žanis Ansons dzimis 1911.gada 4.decembrī, Kandavas pagasta „Priedulu” mājās. Par viņa bērnību ir maz kas zināms, bet viņa karavīra gaitas Otrajā pasaules karā ir slavas vainagotas. Žaņa Ansona dzīve līdz karam saistās ar dzimtajām tēva mājām. Pēc kara dienesta Latvijas armijā Žanis Ansons atgriežas tēva mājās un turpina lauksaimnieka gaitas. Karam izceļoties Ansonu redzam Latviešu leģiona rindās. Viņa kara ceļš iet no Volhovas līdz Kurzemei. Kurzemē viņš ir vada komandieris 44.grenadieru kājnieku pulka 3.rotā. sevišķi izceļas Ziemassvētku kaujās, kad viņš uz savu iniciatīvu, apejot ienaidnieku, iznīcina tā atbalsta punktu – 73.0 augstieni starp Bitšķēpiem un Stāvaiņiem. 1944. gada 26. decembra vakarā 44.pulka 3.rotas komandieris leitnants Vanags nosūta Ansona vadu izlūkošanā uz augstieni 73.0, jo nav skaidrības par situāciju rotas priekšā. Jāteic, ka jau pirms Ziemassvētku kaujām 73.0 augstiene spēlēja lielu lomu 19.divīzijas frontes noturēšanā, un tāpēc divīzijas komandieris 1944. gada decembrī izveda mācības šai rajonā. Par to liecina 19.divīzijas pavēles. Žaņa Ansona vads apiet augstieni no sāniem, izliekas par pretinieka karavīriem un ieņem to, kur pēc tam nostiprinās 42.pulka I bataljons. Par šo varoņdarbu Žanis Ansons kā pirmais latviešu instruktors tiek apbalvots ar Bruņinieka pakāpes Dzelzs krustu.

Fragments no kapteiņa J.Slaidiņa topošās grāmatas „Latviešu karavīrs”.

 

Pašu augstieni 73.0 Tu dabā neatradīsi, tā ir norakta.

 

Bitšķēpi – 44. grenadieru pulka I bataljona 1. rotas bojā ejas vieta. ...Tanī pašā brīdī, kad fizilieri pieteica pulka komandierim savu panākumu, no labā kaimiņa, vācu 270. p. štāba pa tālruni stāvokli pulka labā spārnā pieteica 1. rt. komandieris vltn. E. Sūna. Šī rota aizstāvēja Bitšķēpu mājas. Līdz ar pretinieka uzbrukuma sākumu tai pašas spēkiem nācās atsist visus uzbrukumus no augst. 73.0. Vairākkārtējā pārspēkā esošais pretinieks iebruka Bitšķēpos, kur norisinājās ārprātīga tuvcīņa. I. rota cīnījās vārda pilnā nozīmē līdz pēdējam elpas vilcienam. No tuvcīņas mudžekļa izkļuva vltn. Sūna ar cauršautām krūtīm, ltn. Pētersons ar sadragātu roku un vēl deviņi smagi ievainoti vīri, kurus uzņēma 270. Pārsienamais punkts.

 

I. rotas traģēdijas cēlonis bija ienaidnieka artilērijas uguns pārtrauktie sakari. Rota bija laikā atklājusi uzbrukuma sākumu, bet nebija spējusi pieprasīt artilērijas uguni, jo kā telefona, tā radio sakari nedarbojās. Tāda pati nelaime gadījās arī artilērijas priekšējam novērotājam, kas uz savu ierosmi tāpat nespēja artilērijas uguni izsaukt. Lai gan ienaidnieks uzbruka visā pulka frontē, kas dabīgi izsauca savas uguns saskaldīšanu, tad tomēr, ja vien stāvoklis būtu zināms, 1. rotai spētu palīdzēt, jo mūsu artilērija veikli izdarīja uguns pārnesumus un spētu palīdzēt arī šinī vietā. Kā vēlāk noskaidrojās, tad 1. rota bija uzņēmusies tuvcīņu ar diviem pretinieka bataljoniem. Ieņēmis Bitšķēpu A mājas, ienaidnieks pārgāja dzelzceļu, ieņēma Bitšķēpu R mājas un virzījās uz ģeom. p. 68,5. Šeit 3. rota ar automātisko ieroču uguni ienaidnieku apturēja.

 

Fragments no kapteiņa J.Slaidiņa topošās grāmatas „Latviešu karavīrs”.

 

Vērtība G. Uzdevums: Tev dotajās koordinātēs jāatrod dzelzceļa tilta vieta pār strautu. Cik pāļu paliekas ir redzamas strauta labajā (rietumu) pusē? Teikšu priekšā vēlreiz - jāmeklē pa kreisi no patreizējās caurtekas ar sitambomi, ne tālāk kā 200 m attālumā.

 

8. punkts: Brūnu muiža- 02427092

 

Iespējamo ienaidnieka uzbrukumu virzienos VI korpuss organizēja kara spēles, ar nolūku sīki pārrunāt aizstāvēšanās iespējamības un izstudēt apvidu. Novembra beigās vienā no šīm kara spēlēm ģen. Krīgers cildināja 6. gren. pulku par intensīvo izlūkošanu un ar to sasniegtām sekmēm. Tanī pašā reizē ģen. Krīgers kritizēja 6. gren. pulka komandieri pltn. Kociņu par to, ka tas ar izteikti naivu argumentāciju mēģina uzturēt vēlamā augstumā savu karavīru morāli. Pltn. Kociņš bija organizējis 18. novembra svinības Brunumuižā, pulka kaujas iecirkņa aizmugurē. Tur notika parāde un mielasts. Pltn. Kociņš uzrunājot karavīrus, starp citu, norādīja uz latviešu tautas drūmo stāvokli, kas zaudējusi trīs ceturtdaļas savas zemes ar lauku sētām un pilsētām. Mums palikusi tikai Kurzeme, ko sargā mūsu fronte, mūsu bunkuru līnijas. Pret tām sašķīst iekarotāju plūdi. Šie bunkuri mums tagad jāaizstāv tikpat kā savas sētas un pilsētas.

Vērtība H. Uzdevums: Tev dotajās koordinātēs jāatrod daudzžuburu liepa pie pelēka akmens ceļa labajā pusē (braucot iekšā). Cik nenozāģētu stumbru ar apkārtmēru virs 20 cm ir saglabājušies 50 - 100 cm augstumā virs zemes? Skaits ir vērtība H.

 

9. punkts: Vanagu mājas un kapi- 03229030

 

KAPTEINIS MIERVALDIS ĀDAMSONS ...Ādamsonam bija stipri bojāta redze. Viņš tomēr kategoriski pieprasa divīzijas komandierim, lai viņu sūta uz fronti. Ievērojot Ādamsona daudzos apbalvojumus, starplaikā arī Vācu krustu zeltā, divīzijas komandieris beidzot padodas un nozīmē viņu par 44.pulka 6.rotas komandieri. Kad iesākās Ziemassvētku kaujas, tad kāvās visi, ieskaitot rakstvežus, pavārus un Marokas Baigais jutās kā paradīzē, pilnīgi savā elementā. Ziemassvētku kaujās Ādamsona 6.rota Lestenes apkārtnē 36 stundas bez pārtraukuma noturas pret ienaidnieka pārspēku pie Vanagu mājām. Viņi atsit visus uzbrukumus. Trīspadsmit reižu Vanagu mājas iet no rokas rokā. Lai Vanagus ieņemtu, boļševiki katru uzbrukumu sagatavoja ar spēcīgu artilērijas uguni. 30. decembrī pēc gūstekņu ziņām, ienaidnieks bija atkal paredzējis uzbrukt Vanagiem. Uz pašu zaudējumiem boļševiki nepiegrieza nekādu vērību. Lai pasargātu mūsu atlikušo dzīvo spēku, 6.rota, sākoties artilērijas ugunij, izvāca visus karavīrus no Vanagiem, atstājot tikai novērošanas posteni. Kā bija paredzēts, pēc artilērijas uguns sagatavošanas, ienaidnieka kājnieki iebruka Vanagos. Kapteiņa Ādamsona vīri nekavējoši izdarīja prettriecienu un pretinieku no mājām izsita. Pie Vanagiem Ādamsonu ievaino septīto reizi. Par kauju nopelniem kapteini Miervaldi Ādamsonu 1945. gada 25. janvārī apbalvo ar Bruņinieku pakāpes Dzelzs krustu.

Fragments no kapteiņa J.Slaidiņa topošās grāmatas „Latviešu karavīrs”.

 

Vērtība I. Uzdevums:

 

Vērtības atrašanai ir divi varianti.

 

Pirmais - Tev dotajās koordinātēs jāatrod dziļu nosusināšanas grāvi, kas rakts cauri pauguram. No paugura augstākās vietas dodies ~ 35 DGR virzienā, pēc ~ 300 m Tu atradīsi vecos kapus. Atrodi vienīgo saglabājušos soliņu un saskaiti, cik mūžzaļi kociņi ir tiešā soliņa tuvumā divās paralēlās rindās. Skaitām arī nedaudz aplauzto kociņu. Skaits ir vērtība I.

Šajos kapos apglabāti  daudzi Vanagu mājās aizpagājušā gadsimtā dzīvojušo menonītu reliģiskās kopienas dalībnieki. Vanagu mājās tajā laikā ir bijušas pat savas ērģeles.

Pie punkta nevar piebraukt. Jāsāk iet no punkta 02899040. Pastaigas garums ~ 1,5 km vienā virzienā.

 

Otrais variants. Ruņģu mājas, no kurām Z virzienā ir redzams nu jau mežs, kur joprojām ir aizsardzības pozīciju paliekas. Koordinātēs 03278098 pie zibens šķelta veca koka, pie akmeņu kaudzēm Tev jāatrod ēkas siena. Tā ir ar baltu un zilu apmetumu, ložu kapāta. Sienā ir 4 logu/durvju ailes. Tev jāsaskaita, cik dažāda veida (kopā 3 veidu) metāla stiprinājumi ir saglabājušies minētajā sienā, logu/durvju ailēs. No iegūtā skaitļa atņem 2. Iegūtais skaitlis ir vērtība I.

 

Logos ieraksti, kuru vērtības I atrašanas veidu Tu izmantoji.

 

10. punkts: Jāņukrogs- 02939020

 

Priekšpusdienā pēc ārkārtīgi spēcīgas artilēriskas sagatavošanas, kas skāra 6. pulka iecirkni visā dziļumā, ienaidnieks uzsāka tanku atbalstītus uzbrukumus pret visu pulka fronti. Tā kā kauja norisinājās Jāņukroga šaurumā, tad arī no mūsu puses varēja likt pretī masveidīgu artilērijas uguni. Ļoti nozīmīgu atbalstu sniedza t.s. "metēju" uguns. Pretiniekam bija pazīstams t.s. "Zalvju lielgabals", bet vāciešiem "metēju" vienības. Tie bija izšauti no motorizētām vai arī stacionārām lafetēm ar reaktīvajiem lādiņiem. Turklāt tie tapa šauti lielās masās, apkarojot laukumus. Vāciešiem šie metēji bija līdz 32 cm kalibriem. Mazākie kalibri bija montēti uz auto un sastāvēja no lielāka stobru skaita (līdz 36). Tiem bija divējāda munīcija: brizantā un ar degeļļu pildītā. Lietojot eļļas šāviņus, apšaudītais laukums pārvērtās liesmu jūrā. Kaujas sākumā 6. pulka rīcībā bija 18 šādi ieroči un pietiekami munīcijas. Zinot, ka pretinieks savu karaspēku novieto izejas stāvoklī uzbrukumam artilēriskas sagatavošanas laikā, tad kopā ar korpusa un divīzijas artilēriju atklāja spēcīgas koncentrācijas pa iespējamām izejas stāvokļa vietām: apm. 400—500 m Pumpuru un Vanagu priekšā. Izrādījās, ka šī artilērijas uguns kā telpas tā laika ziņā bija pareiza, nevienā vietā šinī dienā ienaidnieks nespēja pacelties triecienam. Artilērijas uguni sekmīgi papildināja kājnieku automātisko ieroču uguns. Šīs dienas kauja izvērtās par īstu abpusēju artilērijas orkānu. Visi pretinieka uzbrukumi tapa atsisti. Neskatoties uz mūsu artilērijas spēcīgo atbalstu, mūsu kājnieki tomēr bija pakļauti tikpat smagam ienaidnieka artilērijas slogam. Šo slodzi šajā dienā labi izturēja. Sešu dienu kaujā arī ienaidnieks bija cietis ļoti smagus zaudējumus. Šo zaudējumu iespaidā tas savus uzbrukumus telpas ziņā sašaurināja. Sākot ar 29. decembri visa uzbrukuma piepūle tapa vērsta pret Jāņukroga šaurumu, lai šinī vietā realizētu taktisku pārrāvumu. Uzbrukumi uz ziemeļiem no Jāņukroga šauruma bija vairāk domāti kā triecieni saskares pārbaudei, lai konstatētu, vai no šīm vietām nav atvilktas mūsu vienības.

Vērtība J. Uzdevums: Dotajās koordinātēs var apskatīt pozīciju paliekas. Netālu atrodas pieturas ar nosaukumu, kam 1. burts ir J. No pieturas, kas ir tuvāk koordinātās minētajām pozīcijām, dodies mežā ~ 55 DGR virzienā gar dabā labi saskatāmu reljefa horizontāli. Pēc ~ 70 m Tu nonāksi pie Egles - šo kauju liecinieces. Izmēri egles apkārtmēru 130 cm augstumā. Izvēlies vienu rezultātu, kas ir tuvāks Tavam mērījumam - 320 cm, 360 cm vai 390 cm. Tā arī būs vērtībā J.

 

11. punkts: Rumbu muiža - 03720875

 

Rumbu muižā kritiska Ziemassvētku nakts. Plosās eksplozijas, laistās ugunis, spindz, svilpo ložu strīpas, kad Laumaņa KP ierodas nokvēpis, aizelsies aizstāvju sūtīts ziņnesis: „Kapteiņa kungs, virsleitnants prasa palīdzību, sakari pārtrūkuši, ievainotie jādabū laukā. Rumbās vēl 13 vīri, kas cīņas spējīgi...” Ziņojumā klausīdamies, kapteinis Ernests Laumanis kā vienmēr mierīgs. Īsas pārdomas, tad uzmetums uz kartes un pavēle tuvumā stāvošajam leitnantam: „Ņemiet bataljona rezervi, un tūlīt dodieties uz turieni. Iepazīstaties ar stāvokli uz vietas, un kopējiem spēkiem izsitiet ienaidnieku no muižas kreisā spārna, to pārmetot pāri ceļam. Par veikumu nekavējoties ziņojat.” „Saprotu!” Balsī skan griba īstenot pavēli, un virsnieks ziņneša pavadībā pazūd bunkura durvīs, aiz kurām salta, melna tumsa. Un Rumbās drīz vien notiek viss tā, kā kapteinis to bija domājis. Pētersona rotas sūtītais leitnanta Priedes vads un aiz viņiem sekojošie ievainoto izvācēji brāzmaini pārsteidz ēkām pielīdušo pretinieku. Ātri novērsti radušies draudi, atjaunoti radio sakari ar štābu, un pēc īsā, asā ieskrējiena sarkanarmiešos no mugurpuses Rumbām apkārt sākas nervozas stundas.

Fragments no kapteiņa J.Slaidiņa grāmatas „Latviešu karavīrs”.

 

Vērtība K. Uzdevums: Pēdējais punkts. Ir pienācis laiks atvilkt elpu, iespējams, ieturēt maltīti un sarēķināt gala koordinātes. To vari izdarīt pie kārtīga koka galda senu koku, kauju liecinieku, pakājē. Tev tikai jāsaskaita, cik atsevišķi stāvošu kārtīgu koka galdu ir atpūtas vietā. Šaubīgo plāno dēļu galdiņu ignorējam. Skaits ir vērtība K.

 

Visu vērtību summa ir skaitlis LMNO.

 

Slēpnis atrodas šeit: N 56° 4(LMNO+1627) E 023° 1(LMNO-205). Rezultāta skaitļiem pēc diviem minūšu cipariem liekam punktu, tā, kā parasts. Šīs nav decimālās koordinātes.

 

GeoCheck.org

Additional Hints (Decrypt)

Vrxšn / Vafvqr

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

34 Logged Visits

Found it 28     Write note 1     Publish Listing 1     Owner Maintenance 4     

View Logbook | View the Image Gallery of 4 images

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated:
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.