Sveika, tauta!
Prieks jūs atkal uzrunāt un vēl lielāks prieks būs jūs atkal satikt ikgadējā tusiņā.
Kā skrien laiks... Grozies kā gribi, bet pienācis jau ceturtais gads, kad mūsu aprindās svinam to, ko sauc par Helovīnu. Es gan uz to visu skatos kā uz ievazātiem ārzemju svētkiem, kārtējo komercpasākumu un paralēles ar Jāņiem (vislatvijas piedzeršanās svētkiem) nevelku, bet tomēr - ir izveidojies zināms zīmols un kādēļ gan to neturpināt arī šogad. Sevišķi, ja cilvēki ir bijuši apmierināti iepriekšējos gados un priecājas, ka būs atkal.
Nedaudz par tēmu:
Lielākai daļai sabiedrības Helovīna svētki (31. oktobrī) pārsvarā saistās ar ķirbjiem, raganām un tamlīdzīgām lietām, jo Latvijā šie svētki ienāca tikai samērā nesen, kur pēc ASV parauga šos svētkus svin kā ballīti ar mošķu tematiku.
Bet šo svētku patiesā izcelsme ir nedaudz savādāka - vienlaikus gan ar kristīgu, gan pagānisku izcelsmi. Katrā ziņā, ja svinam - tad zinām, ko!
Kristietiskā izcelsme
1. novembris kristietības vidē ir Visu Svēto diena, bet 31. oktobris - Visu Svēto dienas priekšvakars, kas tiek dēvēts arī par Helovīnu - palikšanu nomodā (o ou... khmm... - slēpņa autora iestarpinājums) pirms šīs dienas svinībām un sagatavošanos svētkiem ar lūgšanu - tādā veidā pieminot visus svētos un mocekļus. Šos svētkus tradicionāli svin Romas katoļu un anglikāņu baznīcās, un tos iedibināja jau 834. gadā.
Pagāniskā izcelsme
Helovīns Rietumu pasaules uztverē, kur valsts un baznīca ir šķirtas lietas, ir cēlies no druīdu Saman (Samhain) dienas svinībām (Ķeltu gads beidzās 31.oktobrī, Saman vakarā, un tas tika atzīmēts gan ar reliģiskajiem, gan pagāniskajiem rituāliem) un romiešu ražas svētku tradīcijām, kas tika svinēti auglības dievietes Pomonas godam. Romiešiem tas bija arī labības kulšanas un pārtikas sagatavošanas laiks ziemai sezonai.
Druīdiem tas nozīmēja vasaras beigas un svinības mirušo godam, kad aktuāli kļuva arī zīlēšanas un pareģojumi jaunajam gadam. Ticējums par šiem svētkiem arī vēstīja, ka, ziemai tuvojoties, aizgājušo gari apmeklē savus radiniekus, meklējot siltu un labu mājokli.
Raganu sabatu uznāciens
Pastāv uzskats, ka kristīgā baznīca vēlējās likvidēt vai aizstāt druīdu mirušo dvēseļu festivālu, ieviešot alternatīvu - Visu Svēto dienas svinību ceremoniju, tomēr tautas masām saistošāka izrādījās pagānu Samhain ceremonija. Viduslaiku periodā, kad bija īpaši izplatītas dažādas burvestības, šī kulta ietvaros notika „raganu sabati”, kuru laikā notika dzīres un raganas lidoja uz slotas kātiem melnu kaķu pavadībā. Tieši nostāsti par šiem sabatiem ir Helovīna folkloras avots, jo tā laikā norisinājās galvenais raganu sabats.
Vēlāk Helovīna pagānu tautas ieražas uzplauka Anglijā un tās tuvumā. Šajās vietās iedzīvotāji 31. oktobra vakarā piekopa pagāniskas māņticīgas tradīcijas, dažādas nerātnības un postījumus.
Mūsdienu Helovīns
Lielbritānijas un Īrijas imigranti aizveda savas Helovīna tradīcijas uz ASV, kur tas kļuva populārs pēc 1840. gada, kad daudz īru emigrēja uz ASV. Raganas, melni kaķi, mirušā galva, kura izgriezta ķirbī, sveces, maskas, spēles, spokošanās, dzīres... Tas atspoguļoja Amerikas protestantu attieksmi pret baznīcas lielajiem svētkiem.
19. gs. pēdējos gados Helovīna it kā nevainīgās draiskulības bieži pārvērtās par vandālisma aktiem, tādēļ civilā vara mēģināja to apkarot.
20. gs. sākumā ASV un citur pasaulē Helovīnam parādījās vairāk komerciāls raksturs, kam ar kristietību un pagānu reliģiju kļuva arvien mazāk sakara.
Distancējoties no kristiešiem, druīdiem, spokiem un raganām, - paliksim pie ikgadēja tusiņa ar un par un ap ķirbi. Noteikti aizmirsīsim par visādām saldumu prasīšanām pie kaimiņu durvīm, kas robežojas ar diedelēšanu vai ubagošanu. Koncentrēsimies uz vienkāršu kopā sanākšanu, groziņu vakaru, pirti, baseinu, tusiņu, iemalkošanu (malka kamīnā, malks vēderā), nelielu pasēdēšanu un līdzpaņemto našķu apēšanu. Kā jau katru gadu.
Un tagad pats svarīgākais!
Šī gada tēma: "Ķirbis kā dzēriens jeb dzēriens kā ķirbis!" Katrs dalībnieks, jeb katra komanda ņem līdzi kādu dzērienu, kuram ir sakars ar ķirbi. Tā var būt ķirbju sula, ķirbju tēja, ķirbju šņabis, ķirbju uzlējums, ķirbju alus, ķirbju limonāde, ķirbju kvass, ķirbju etiķis, vienkārši ķirbjūdens... jebkāds dzēriens, kuram ir sakars ar ķirbi. Saprotama lieta, ka jūsu brūvējumam nepieciešams arī nosaukums! Jo kreatīvāks, jo labāk! Par līdzņemamā dzēriena daudzumu - tā kā telpas nevar uzņemt daudz vairāk par +/- 30 cilvēkiem, tad rēķiniet paši, cik gribiet dot katram nogaršot. Organizatoru ieteiktais minimums - 1.5 litri. Trauciņus degustācijai sagatavos organizatori.
Protams, kā jau pierasts - būs balsošana par labāko dzērienu un būs arī balvas pirmajām trim vietām. Runājot par balsošanu - viens iesniegts "darbs" atbilst vienam balsošanas zīmju komplektam. Tas nozīmē tikai to, ka komanda, kas sastāv no 10 cilvēkiem un atnes uz konkursu vienu spaini ar ķirbju tēju, saņems attiecīgi arī vienu balsošanas zīmju komplektu. Tikai tādēļ, lai nevarētu 10 reizes nobalsot par savu atnesto produktu. Balsojam kā parasti - kurš par sevi, kurš par draugu, kurš par viņaprāt gardāko piedāvājumu (šī opcija būtu pati piemērotākā šim projektam).
Pierasts arī, ka dalība šajā pasākumā ir par simbolisku samaksu. Šogad tie būs 5 EUR no cilvēka. Tas sevī ietver telpu īri, saunu, baseinu, dāvanas uzvarētājiem un citas lietas, kuras saistītas ar pasākuma organizēšanu. Aicinu visus ciemos uz ikgadējo ķirbju tusiņu un atceramies - telpas nav no gumijas. Var gadīties, ka reģistrācija tiks slēgta, kad būs pieteicies pietiekams daudzums cilvēku.
Līdzi jāņem:
* ēst, dzert, padzerties
* pirtslietas
* baseina lietas
* čības noderēs un dvielis arī, bet tas jau laikam pie iepriekšējiem diviem punktiem
* labs garastāvoklis un vēlme komunicēt ar pārējiem dalībniekiem
* pilnīgi noteikti - "ķirbis kā dzēriens jeb dzēriens kā ķirbis"! Bez šī nu nekādīgi!
* aprakstā minētie 5 EUR kā dalības maksa
Pasākuma norises laiks: 20:00 - 00:00
Uz tikšanos!
P.S. Informācija par svētkiem no http://www.svetkulaiks.lv/