Skip to Content

This cache has been archived.

Eiropas.Pedas2015: Arhivēts. Iespējams, uz laiku!

More
<

Eiropas pēdas Latvijā.2015 - Vērmanes dārzs

A cache by Eiropas.Pedas2015 Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 09/03/2015
Difficulty:
1.5 out of 5
Terrain:
2 out of 5

Size: Size: small (small)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

Šis ir projekta "Eiropas pēdas Latvijā.2015" ietvaros izvietots slēpnis. Projekta mērķis ir apzināt Eiropas valstu atstātās pēdas Latvijas mākslā, kultūrā, arhitektūrā, zinātnē vai citās nozarēs. Projekta noslēgumā tiks apbalvoti gan 10 aktīvākie meklētāji, gan slēpņu izlicēji, tāpēc, ja šis slēpnis tev liekas kvalitatīvs (vērtējam gan aprakstu, gan vietu), tad, lūdzu, apbalvo to ar FP!

Projektu finansē Kultūras Ministrija, realizē Eiropas Kustība Latvijā

Konteiners ir lock-lock kastīte, kurā atrodas viesu grāmata un zīmulis.

Vērmanes dārzs atrodas vietā, kur to no visām pusēm ieskauj ar Eiropu saistīti fakti.

Viena ielas puse saistīta ar Garlība Merķeļa vārdu (apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists ), kas iepazīstināja Eiropu ar latviešu tautu, sarakstot grāmatu vācu valodā "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās" (1796). Grāmata "Latvieši" tika izdota Vācijā (Leipcigā), bet Vidzemē tās parādīšanās izraisīja vācu muižnieku neapmierinātību. Darbs kļuva pazīstams ne tikai Vācijā, bet arī Francijā un Skandināvijas valstīs. G.Merķeli apvainoja , tam sekoja uzbrukumi, toties viņš saņēma pozitīvas atsauces no vācu, šveiciešu un dāņu literātiem. Neilgi pēc „Latviešu" iznākšanas Merķelis devās uz Veimāru. Latviski grāmata izdota 1905. gadā.

Nespēdams nopriecāties par dzimtbūšanas atcelšanu, 1820. gadā Merķelis sarakstīja darbu "Brīvie latvieši un igauņi", kas bija caram Aleksandram I veltīts sacerējums. Par šo, kā arī citiem zemnieku brīvlaišanai veltītiem darbiem monarhs piešķīra autoram 300 sudraba rubļu lielu mūža pensiju.

 Turpmākajos pāris gados Merķelis galvenokārt dzīvoja Berlīnē, studēja medicīnu. 1801. gadā universitātē Frankfurtē ieguva doktora grādu filozofijā un pievērsās literatūras kritikai un žurnālistikai. Merķelis kļuva par pazīstamu žurnālistu un kritiķi. Vācijā viņš tikās ar daudziem literātiem, arī F. Šilleru, J. V. Gēti., viņa draugu vidū bija arī J. G. Herders, K. M. Vīlands u.c. vācu literāti. Kad Vācijā iebruka Napoleona karaspēks, Merķelis atgriezās Vidzemē (1806). G. Merķelis Eiropā jau bija tik pazīstams, ka muižniecība neuzdrošinājās ar viņu izrēķināties. 1807. gadā Merķelis apprecēja Doroteju Dorndorfu un nopirka Depkina muižiņu (1808), kas atrodas netālu no Rīgas.

Otra puse – Elizabetes iela – saistīta ar itāļu marķīzu, Rīgas ģenerālgubernatoru Filipu Pauluči, kas daudz pūļu veltīja 1812.g. nodedzinātās Rīgas atjaunošanai. Pēc vērienīgā ugunsgrēka pilsētas atjaunošanu sāka tieši no Elizabetes ielas. Pilsēta ieguva mūsu dienās pazīstamo plānojumu - iedalījumu kvartālos,  tika iekārtots arī ielu apgaismojums un ieviesta namu numerācija. Par godu Pauluči 1851. gadā Vērmanes dārzā uzstādīts tam piemineklis. Pauluči ierosināja lielo nodedzināto platību brīvajās vietās veidot parkus. Tieši F. Pauluči darbības laikā sākās Vērmanes dārza ierīkošana. Šis ir otrais vecākais Rīgas parks. Līdz pat šai dienai parkā atrodama dižā Holandes liepa, kuras apkārtmērs vien ir ievērības cienīgs - 4,43 metri. Tā kā Holandes liepām dižkoka kritērijs pēc apkārtmēra noteikts 2,8 m, tad šī liepa ir izcils eksemplārs!

1869. gadā parkā uzstādīja bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku (autori Buholcs un Hāns). Strūklakas pamatnē novietotas četru gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā divi pliki bērneļi draiskojas ar jūras dieva Neptūna trijzari.

Kā lielākajai līdzekļu ziedotājai parka izveidē Annai Vērmanei (pilsētas vecākā Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (Anna Gertrud Wöhrmann,dzimusi Ebel, 1750—1827) 1829. gadā uzcēla nelielu granīta obelisku.  Parka dibinātājai veltītais obelisks ievietots apaļas rožu dobes vidū, ko apsargā divi guļoši akmens lauvas. Tos 1884. gadā Silēzijas smilšakmenī kalis tēlnieks Augusts Folcs. Folcs darinājis arī preses magnātu Benjamiņu nama dekoratīvos rotājumus, kas skauj parku no trešās puses.

Additional Hints (Decrypt)

Pnhehzf, mrzh
Ubyr, ybj

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

212 Logged Visits

Found it 193     Didn't find it 7     Write note 3     Archive 1     Temporarily Disable Listing 2     Enable Listing 1     Publish Listing 1     Needs Maintenance 2     Owner Maintenance 1     Post Reviewer Note 1     

View Logbook | View the Image Gallery of 5 images

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated:
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.