Slēpnis ir PET sagatave, iesākumā satur viesgrāmatu un zīmuli. Apmeklējot apkārtnes slēpņus, Tev ir iespēja savākt vērtības arī multislēpnim ZKM multi

Kā šie šāva! Suns tā neprot kost.

Kur vien gāja — bij pēc stundas darīts.

Savos mūžam spožos zābakos

Likās tie ne cilvēki, bet — gari.

A.Čaks ,,Mūžības skartie”

Šī slēpņu sērija ir neliels veltījums mūsu tautas varoņiem – latviešu strēlniekiem. Par viņu devumu un par Ziemassvētku kaujām ir uzrakstīts daudz. Tādēļ šoreiz pievērsīsimies strēlnieku bruņojumam un ekipējumam. 

Durklis

Galvenie strēlnieku aukstie ieroči ir durklis un nazis, bet kavalērijā — zobens. Līdz durkļa ieviešanai pie šautenes karavīri lietoja šķēpus, kaujas cirvjus un rapierus. Tika organizētas atsevišķas paukotāju (šķēpnešu) un musketieru karavīru nodaļas. Lai dotu iespēju musketieriem patstāvīgi aizstāvēties un kaujā viņus varētu izmantot kā paukotājus, 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē. Izveidojās garš šķēps, ko nosauca par bajoneti pēc Francijas pilsētas Bajonas, kur šāds durklis 1646. gadā lietots. 1648. gadā franču pulki saņēma bruņojumā durkli ar atveri rokturī, kuru varēja uzvilkt uz musketes stobra tievgaļa. Tagad varēja šaut, to nenoņemot no ieroča, bet radās grūtības ar pielādēšanu. 1699. gadā beidzot parādījās durklis, kas principā neatšķiras no mūsdienu konstrukcijām. Durkļa ieviešana armijā gandrīz divkārt pastiprināja kājnieku spēkus. Ar laiku durklis un nazis, ko strēlnieks nēsāja pie jostas, tika nomainīti ar durkli, kuram bija naža asmens un ērts rokturis. To varēja nēsāt pie jostas speciālā makstī. Nažveida durklis bija ērtāks, jo ar to vienlaikus varēja durt un griezt, to varēja izmantot kā darbarīku fortifikācijas darbos (velēnu griešanai u.tml.). Bija izdomāti arī nažveida durkļi ar zobiem, kas ļāva zāģēt un griezt metāla stiepli. 20. gadsimtā jau praktiski visām magazīnu šautenēm varēja pievienot noņemamu nažveida durkli. Bija arī mēģinājumi savienot durkļa konstrukcijas ar citiem strēlniekiem nepieciešamiem priekšmetiem — slauķa kātu, lāpstu u.tml. Dažām šautenēm tika pievienoti arī nenoņemami, bet pie stobra noliecami durkļi. Šiem durkļiem ir divi stāvokļi — kaujas un pārgājiena (piemēram, Sergeja Simonova karabīne SKS).