Kā šie šāva! Suns tā neprot kost.
Kur vien gāja — bij pēc stundas darīts.
Savos mūžam spožos zābakos
Likās tie ne cilvēki, bet — gari.
A.Čaks ,,Mūžības skartie”
Šī slēpņu sērija ir neliels veltījums mūsu tautas varoņiem – latviešu strēlniekiem. Par viņu devumu un par Ziemassvētku kaujām ir uzrakstīts daudz. Tādēļ šoreiz pievērsīsimies strēlnieku bruņojumam un ekipējumam.
Kolta ložmetējs
1916. gada nogalē izveidoja apvienotu latviešu strēlnieku pulku “Kolta ložmetēju komanda”, ko apbruņoja ar Kolta sistēmas balsta ložmetējiem M 1897. Tie šāva ar krievu trīslīniju šauteņu patronām, bija salīdzinoši vieglāki par “Makšiem”. 1917. gada pavasarī ar šādiem ložmetējiem apbruņoja visus latviešu strēlnieku pulkus.
Krievija bija lielākais šo ložmetēju pircējs, un Kolta modelis bija otrajā vietā pēc skaita aiz Maksima ložmetēja. Neskatoties uz to, latviešu strēlnieku bataljonos ložmetējs bija retums. Tā kā nebija realizētas pienācīgas apmācības, ložmetēji pārsvarā tā arī palika neizmantoti un atradās vezumos.
Svars – 41 kg
Garums – 1040 mm
Kalibrs – 7,62 mm
Patronlentas ietilpība – 200 – 250 patronu
Šaušanas tehniskais ātrums – 450 šāvieni minūtē.
Pirmajam atradējam tradicionāli patriotisks suvenīrs.