Skip to Content

<

Vecpiebalgas multi

A cache by ZONA75 Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 1/29/2016
Difficulty:
3 out of 5
Terrain:
3 out of 5

Size: Size: micro (micro)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:


Šis ir mans pirmais tik apjomīgais multi slēpnis, kas prasīja apmēram vienu mēnesi laika. Nebiju gaidījis, ka tas prasīs tik daudz laika un darba. Vispirms jau ideja – izvēlēties apskates objektus, kas Vecpiebalgas pusē netrūkst, bet lielākās grūtības bija izvēlēties gala vietu. Tur, kur gribēju sākotnēji, neizdevās ieraudzīt piemērotu vietu pašai kastei, tā ka jāņem par labu tas, kas ir. Otrs – apbraukāt objektus, izdomāt jautājumus, atstāt kasti. Trešais - visu sarakstīt datorā. Ceturtais – to iereģistrēt mājas lapā.

To visu izdarīju pirms gada, bet nekādi neizdevās iereģistrēt mājas lapā, slēpnis vienkārši netika ņemts pretī un pie tam bez paskaidrojumiem - biju pilnīgā strupceļā.

Tas nav slēpnis, ko paķert garāmbraucot. Ja ir laiks, tad vairākās vietās var uzkavēties ilgāk, piemēram, apmeklējot muzejus. Bet, ja grib tā pa fikso, pāris stundās droši vien izdarāms.

 

Vecpiebalgas pagasts

 

No Wikipēdijas: Vecpiebalgas pagasts ir pagasts Vidzemē, kas ietilpst Vecpiebalgas novadā. Pagasta un novada centrs ir Vecpiebalga. Vecpiebalgas pagasts atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir ieļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.

Upes: Dzērvīte, Gailīšupīte, Gauja, Gaujiņa, Ogre, Tulija.

Ezeri: Alauksts, Gailītis, Tauns, Zobols.

Pagasta platība: 110,2 km2

Iedzīvotāji (2010): 1641

Mājaslapas: www.vecpiebalga.lv, www.piebalgasmuzeji.lv

 

Slēpnis neatrodas dotajās koordinātēs. Lai atrastu slēpni, ir jāapmeklē vairākas ievērojas un neievērojamas vietas Vecpiebalgas pagastā un arī ārpus tā, jānosaka vērtības, pēc tām jāizrēķina gala koordinātas.

  • Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs „Kalna Kaibēni”.

1929. gadā nodibinātais brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu piemiņas muzejs vienlaikus ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā un 19. gs. 60.-70. gadu skolu vēstures piemineklis.

,,Kalna Kaibēnos” Kaudzītes uzrakstīja romānu "Mērnieku laiki" un gandrīz visas pārējās no savām apmēram pussimts grāmatām, izloloja daudzu sabiedrisko pasākumu ieceres un pirmajos 14 sava garā skolotāju darba mūža gados mācīja 1229 skolēnus.

No 1868. līdz 1882. gadam ,,Kalna Kaibēnos” atradās pagastskola, Matīss Kaudzīte bija tās skolotājs, Reinis – skolotāja palīgs.

Stundās Kaudzītes centās iemācīt skolēniem patstāvīgi vērot, spriest un darīt, censties izprast praktiskās dzīves lietu un parādību jēgu, uztvert skaistumu un priecāties par to.

Brāļu Kaudzīšu vadībā "Kalna Kaibēnu" skola iemantoja labu slavu. Audzēkņu skaits strauji auga un radās nepieciešamība uzcelt jaunu, tieši izglītības mērķiem paredzētu skolas ēku.

1882. gadā skola no "Kalna Kaibēniem" tika pārcelta uz netālo jaunās Ogrēnskolas ēku. Brāļi Kaudzītes nopirka "Kalna Kaibēnus" un skolotāja darbu turpināja Ogrēnskolā.

Rakstnieku dzīves laika mājas iekārtojums, ceļojumu piemiņas lietas, sadzīves priekšmeti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, stāsta par rakstnieku dzīvi, pedagoģisko, sabiedrisko un literāro darbību.

"Kalna Kaibēnu" dārzā apmeklētāju gaida sastapšanās ar romāna "Mērnieku laiki" tēliem, leģendārais "atmiņu stūrītis" un lapene, kur Matīss Kaudzīte atpūties no dārza darbiem.

Blakus autostāvvietai atrodas koka ēka ar vienu skursteni (N 57° 01.700 E 025° 43.383). Cik logu kopā ir ēkai abos stāvos, skaitot no visām četrām pusēm? Vērtība A (nepāra skaitlis).

  • Pīle jeb Pīļupe.

Maza upīte – tagad būtībā grāvis, kas savieno Taunu un Inesi (900m gara, tek no Tauna uz Inesi), bet vecajās Latvijas laika kartēs upīte bijusi ar dabīgu, līkumainu gultni. Tauna ezerā ietek Silakroga upīte no Alauksta un Balga. Tālāk ūdeņi no Ineša ezera plūst uz Ogri, Ogre ietek Daugavā. Uz šejieni skolas gados agros rītos mināmies ar divriteņiem makšķerēt, pārsvarā arī makšķerējām no tilta vai tā tuvumā.

Bildes un apraksti par Pīli http://www.ezeri.lv/database/1943/ sadaļā „sateces baseins”.

Jautājums par tiltu (N 57° 02.842 E 025° 46.796): Cik metrus gara ir balti melnā metāla barjera (garums noapaļots līdz metriem). Vērtība B (pāra skaitlis).

  • Piemineklis Garlībam Merķelim.

Garlībs Helvigs Merķelis (vācu: Garlieb Helwig Merkel, 1769.-1850.) vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā. Viņam ir izcila nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Baltijā.

Piemineklis mājvietā, kur Merķeļu ģimene dzīvoja Garlība bērnībā.

Plašāk par Merķeli iesaku izlasīt http://lv.wikipedia.org/wiki/Mer%C4%B7elis

Protams, ka tie ir ļoti seni notikumi un mūsdienās Merķelis diez vai ir plaši pazīstams, tomēr viņš savā laikā bija ļoti nozīmīga persona Latvijas vēsturē, latviešu tautas saglabāšanā.

Uz pieminekļa (N 57° 02.975 E 025° 48.048) ir uzraksts, pašā apakšējā rindā ir gadaskaitlis. Kāda ir gadaskaitļa ciparu summa? Vērtība C (nepāra skaitlis).

  • Vecpiebalgas muiža.

Apskatāma tikai no ārpuses. Atrodas Inešos, Latvijas īsākās upes Orisāres krastā. Vecpiebalgas muižas ēka celta 1688. gadā kā zviedru valdības īpašums. Pēc Ziemeļu kara Pēteris I uzdāvina muižu Borisam Šeremetjevam, kurš dzīvojamo ēku tagadējā izskatā cēlis ap 1784.-1786. gadu. 19.gs.sāk. ap parādes pagalmu veidots vienots apbūves ansamblis klasicisma stilā. Tā kalpojusi par prototipu Slātavas muižai Brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”. Muižu iekļauj parks 4,2 ha platībā. Tajā aug 43 koku un krūmu sugas, 22 no tām - eksotiskas. Parku apjož laukakmeņu žogs.

Pils rietumu pusē atrodas iestiklots otrā stāva balkons (N 57° 01.146 E 025° 49.823). Uz cik kolonnām balstās balkons? Vērtība D.

  • Kārļa Skalbes memoriālais muzejs „Saulrieti”.

Savai mājai Vecpiebalgā, Incēnu kalnā, Kārlis Skalbe devis Saulrietu vārdu. Lielajā istabā līdz augšstāvam stiklotā gala siena ļauj ieplūst visai rožainajai norieta gaismai.

18 gadus (1926-1944) ,,Saulrieti’’ ir Skalbju ģimenes vasaras atpūtas vieta. Dzimto "Incēnu" tuvumā Kārlis Skalbe rod atelpu no trauksmainās Rīgas dzīves un smeļas iedvesmu literārajai darbībai. Dzejnieks veldzē dvēseli kopš bērnības pazīstamo un iemīlēto ezeru, mežu, pakalnu harmonijā.

Kārlis Skalbe (dzimis 1879.gadā Vecpiebalgas Incēnos – miris 1945.gadā Stokholmā) latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā.

1905.gada revolūcijas laikā bija žurnāla Kāvi redaktors. Pēc represiju sākšanās un žurnāla aizliegšanas 1906.gadā emigrēja uz ārzemēm, dzīvoja Šveicē, Somijā, Norvēģijā. 1909.gadā atgriezās Latvijā un tika notiesāts sakarā ar apsūdzību agrāk rediģētā žurnāla “Kāvi” lietā. No 1911. līdz 1913.gadam atradās apcietinājumā, kur sarakstījis savas labākās pasakas: Pasaka par vērdiņu; Jūras vārava; Kaķīša dzirnavas.

Pēc atbrīvošanas no cietuma un 1.pasaules kara laikā strādāja dažādās avīzēs. Iestājās par Latvijas neatkarības ideju, bija Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts. 1920.—1940.gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs. 1928.—1935.gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs, 1942.—1944.gadā vadīja literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts. 1944.gadā emigrēja uz Zviedriju, kur turpināja sabiedrisko darbu līdz savai nāvei 1945. gada 15. aprīlī.

1992. gadā K. Skalbes mirstīgās atliekas pārapbedīja paša izraudzītā vietā Saulrietos, kur kopš 1987.gada darbojas K. Skalbes memoriālais muzejs.

Pakalnā uz R no Saulrietu mājas ir kapavieta dzejniekam, viņa sievai un meitai, kas veidota kā laiva ar buru (N 57° 04.706 E 025° 50.438). Akmenī ierakstīti četri vārdi. Cik burtu kopā šajos četros vārdos? Vērtība E (nepāra skaitlis).

  • Muzejs VĒVERI - Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija in situ Vecpiebalgas novadā.

Piebalgas Vēveriem ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Pirmoreiz Vēveri minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits auga. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas dzimtsīpašumā, Vēveros jau astoņas sētas. Veidojās tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā ap 40 dažāda rakstura ēkas.
Lejasvēveri – saimnieks Lazdiņš – zemes platība 80 pūrvietas (1 pv – ap 0,3ha),
Kalnavēveri – Vientiesis – 135 pūrvietas,
Lielvēveri – Platais – 110 pūrvietas,
Streinvēveri – Avens – 59 pūrvietas,
Virolvēveri – (nav norādīts) - 93 pūrvietas,
Mazvēveri – Vēliņš – 90 pūrvietas,
Vecvēveri – Lāckājs – 85 pūrvietas,
Jaunvēveri – Ķerpuls – 60 pūrvietas.

Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī lai saglabātu ēkas – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus – in situ – vidē un vietā, kur tie radušies, kopš 20. gadsimta 80. gadiem Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet Lejasvēveri un Jaunvēveri - mantinieku privātīpašums. Vēveru etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Piebalgā un arī Vēveros zeme nespēja lielās ģimenes pabarot. Iztikšanai ļaudis tradicionāli apguva vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu izgatavošanu (dreijāšanu) tuviem un tāliem tirgiem. Ekspozīcijā aplūkojami audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, ratiņdreimaņa un zemkopja darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas.

Vēveru kalna augstākajā vietā (226m virs jūras līmeņa) 1880. gadā Kalna Vēveru saimnieks Ansis Vientiesis uzcēla dzirnavas. 2008. gadā, piedaloties vietējam būvuzņēmumam Balga, tās atjaunotas iepriekšējā cēlumā. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Var pamanīt tuvējo Slieķa ezeru ar milzīgu bebru mītni un vienkoča laivu.

Jautājums ir par dzirnavām (N 57° 06.991 E 025° 50.824). Uz cik stabiem balstās dzirnavu balkons, kas atrodas 2.stāva līmenī visapkārt celtnei? Vērtība F.

  • Alauksta estrāde.

Informācija par ezeru lasāma jau aprakstā par slēpni, kas atrodas uz salas (Slapjā niedre) vai http://lv.wikipedia.org/wiki/Alauksts.

Alauksta estrāde man vispirms asociējas ar Nacionālā teātra izrādēm „Mērnieku laiki”, kuras šeit notika astoņdesmitajos gados. Arī tagad vasarās notiek gan izrādes, gan zaļumballes.

Otrs lielākais pasākums šajā vietā ir Latvijā vispopulārākais slēpojums „Apkārt Alaukstam”, kurā piedalīties ir laimējies jau kopš 90-o gadu sākuma.

lv.wikipedia.org/wiki/Apk%C4%81rt_Alaukstam

www.alauksts.lv

Bez tam šī ir arī ļoti populāra pludmale, kur peldos jau kopš bērnības, un tagad vedu peldēties savus bērnus.

Estrāde piedzīvojusi atjaunošanu, apkārtne ir krietni izmainījusies kopš padomju laikiem, koki daļēji izzāģēti, pludmale labiekārtota un karstā vasaras pēcpusdienā te peldētāju un atpūtnieku ir kā Jūrmalā.

Estrādes (N 57° 04.920 E 025° 48.801) aizkulišu pusē otrajā stāvā ir balkons vai terase. Cik koka pakāpienu ved uz otro stāvu (skaitot no skatuves grīdas līmeņa)? Vērtība G (nepāra skaitlis).

  • Vecpiebalgas vidusskola.

Pirmā konkrētā ziņa par draudzes skolas pastāvēšanu Vecpiebalgā datēta 1696. gada 4. maijā. Pēc zviedru valdības pavēles 17.gs. 2. pusē Vidzemē tika nodibinātas draudzes skolas.

64 gadus (no 1823.g.) draudzes skolu vadīja Andžs Rātminders, saukts par “skolas tēvu”. Skola kā sabiedriskās dzīves centrs plaši bija pazīstama Tautas atmodas periodā. Par skolotājiem šajā laika posmā strādāja Jēkabs Pilsātnieks, Stērstu Andrejs, Kronvaldu Atis u.c.

1864. gadā tiek uzcelta patstāvīga skolas ēka, kuru 1906. gada 6. janvārī cīņā ar kaujiniekiem sagrauj soda ekspedīcija. Mācības turpinās Labdarības biedrības namā, Inešu pilī, bet no 1940.g. – atjaunotajā skolas ēkā.

Laika ritējumā skolā mācījušies un strādājuši daudz izcilu cilvēku: literāti M. Kaudzīte, A. Niedra, A. Austriņš, K. Skalbe, A. Ķirškalne, L. Dzene, P. Putniņš, zinātnieki P. Dindonis, J. Sudrabs, P. Cimdiņš, žurnālistes I. Utena, I. Egle, ārsti A. Galviņš, H. Bundulis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Ansis Zeltiņš u.c.

Laikam lieki piebilst, ka arī es nomācījos šajā skolā visus 12 gadus.

Virs skolas galvenās ieejas durvīm (N 57° 03.772 E 025° 48.715) piestiprināts koka rats no Vecpiebalgas pagasta simbola – vērpjamā ratiņa. Rats no vērpjamā ratiņa iegravēts arī plāksnē pie skolas sienas pa kreisi no ieejas. Cik spieķu kopā abiem ratiem? Vērtība H.

  • Piemineklis Antonam Salumam.

Salums Antons (dzimis 1883.gadā Vecpiebalgas Spuldzēnos saimnieka ģimenē – 1906.gadā izpildīts nāves sods Vecpiebalgā pie Viduskapiem, apbedīts Vecpiebalgas Jaunajos kapos, 1957.gadā A. Saluma nāves vietā atklāts piemineklis) – skolotājs, dzejnieks, 1905.gada revolucionārs. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, veidoja literāro žurnālu Skolas Piemiņa. 1902.gadā ieguva skolotāja tiesības, strādāja Mellužos un Suntažos. Vadīja Piebalgas sociāldemokrātu pulciņus Zobolieši un Alaukstieši, apguva mācību par šķiru cīņu un mācīja to skolā. 1904.gadā kādā jauniešu sapulcē apcietināts, atņemtas skolotāja tiesības. Turpinājis slepenu revolucionāru darbību. Kopā ar A. Austriņu piedalījās 1905.gada 13.janvāra demonstrācijā Rīgā, apcietināts, drīz atbrīvots. 1905.gadā bieži uzturējās Vecpiebalgā, bija rīcības komitejas loceklis 1905. 3.decembrī viens no Vecpiebalgas kaujas vadītājiem. Vecpiebalgas tautas sapulcē ievēlēts par delegātu uz pagasta pārstāvju kongresu Rīgā. 1905.gada novembrī piedalījies latviešu tautskolotāju kongresā. Soda ekspedīcija A. Salumu Vecpiebalgā apcietināja, piedāvāja publiski atteikties no sociālistu mācībām, saņemt pērienu un tā saglabāt sev dzīvību. A.Salums piedāvājumu noraidīja. Jau piesiets pie koka, uzrunāja kareivjus, sirsnīgos vārdos aizrādot uz viņu kauna pilno darbu, ko viņiem uzspiež cariskie bendes. Miris ar pēdējo saucienu „Lai dzīvo brīva Latvija!”

A. Salums dzejoļus rakstījis kopš skolas gadiem, 1904.gadā pirmā publikācija dzejolis. Rakstījis laikrakstos Mājas Viesis, Pēterburgas Avīzes, žurnālos Jaunības Draugs, Austrums, J.Bērziņa-Ziemeļa izdotajā krājumā Jaunība. Pseidonīmi: Latviešu Antons, Fr. Zvīlonis.

Skolas gados kopā ar klases biedriem bija jāiet apkopt piemineklis. Toreiz priekš manis nebija lielas nozīmes ne Antona Saluma vārdam, ne Vecpiebalgas kaujai. Tikai šodien aizdomājos par vēl ļoti jaunu cilvēku, kas idejas vārdā ļauj sevi nošaut... Un tādu bija ne mazums 1905.gada revolūcijas laikā. Padomju laikā vēstures stundā uzsvēra tikai šķiru cīņu, bet nepieminēja, ka tā bija arī revolūcija par Latvijas valsts brīvību no Krievijas.

Vecpiebalgas kauja – notika 1905.gada 3.decembrī. Tā Vidzemē bija lielākā revolucionāro kaujinieku bruņotā cīņa pret cariskās Krievijas karaspēku un vācbaltiešu muižniekiem 1905.gada revolūcijas laikā. Nemierniekiem kļuva zināms, ka Cēsu apriņķa kara valde pavēlējusi muižās izvietotām karaspēka daļām ierasties Cēsīs. Revolucionāri nolēma šo pasākumu aizkavēt un karaspēku atbruņot. No apkārtējiem pagastiem Vecpiebalgā ieradās simtiem apbruņotu revolucionāru. Pie Vecpiebalgas draudzes skolas izvērtās sīva kauja un revolucionāri piespieda pretinieku bēgt. Šajā kaujā krita 12 revolucionāri. Karaspēka zaudējumi bija vairāki desmiti kritušo. Soda ekspedīcija bargi izrēķinājās ar kaujas dalībniekiem: no viņiem vairākus desmitus nošāva, sagrāva Vecpiebalgas draudzes skolu, dedzināja mājas, izpildīja mežonīgus miesas sodus.

Vietā, kur tika nošauts Antons Salums, ceļa malā koku ielenkumā atrodas piemineklis (N 57° 03.612 E 025° 48.641). Uz pieminekļa rakstīts, cik gadu vecs bija Antons Salums, kad viņu nošāva. Vērtība J.

  • Vecpiebalgas kultūras nams.

Kultūras nams tika uzcelts 1887.gadā kā Labdarības biedrības nams par vecpiebaldzēnu saziedotajiem līdzekļiem - 14. aprīlī tika ielikts pirmais pamatakmens un jau 23. augustā nams tika iesvētīts. Šobrīd kultūras namā darbojas Vecpiebalgas pagasta amatiermākslas kolektīvi, notiek koncerti un izrādes. Lielajā zālē ir 400 skatītāju vietas, mazajā zālē – 100 skatītāju vietas.

Kultūras nams ir vieta, kur kopā pulcēties svētkos, lai atskatītos uz saviem sasniegumiem, suminātu savus labākos ļaudis, smeltos tautas kultūras vērtības tematiskos pasākumos un atpūstos ballēs un koncertos. Šeit ir vieta dažādiem semināriem, kursiem, izstādēm, konferencēm un informatīvām sanāksmēm, kā arī ģimeņu tradīciju norisēm.

Pie kultūras nama atrodas piemineklis rakstniekiem brāļiem Matīsam un Reinim Kaudzītēm (N 57° 03.533 E 025° 48.594), kreisajā pusē no tā ir divas plāksnes, uz augšējās rakstīts „Reinis un Matīss Kaudzītes”, uz apakšējās kāds viņu citāts. Cik vārdu ir citātā? Vērtība K (pāra skaitlis).

  • Vecpiebalgas luterāņu baznīca.

Pirmo dievnamu te uzcēla 1345.g., tagadējo ēku neogotikas stilā uzcēla no 1839. līdz 1845.gadam. Vecpiebalgas luterāņu baznīcu sagrāva 1944.gada 20.septembrī vācu armija atkāpjoties, pēc kara baznīca tika pamesta sagrūšanai. Baznīcu atjaunoja no 1995. līdz 1997.gadam pēc arhitektes A. Skujiņas projekta.

Interesants raksts par baznīcas un draudzes vēsturi http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=277

Baznīcas DA sienā (N 57° 03.470 E 025° 49.317) zem viena no logiem ir plāksne ar diviem datumiem: pirmais datums ir pabeigšanas un iesvētīšanas datums 1845.gada jūlijā, otrais datums ir atjaunošanas datums 1895.gada jūlijā. Kāds ir otrais datums? Vērtība L (nepāra skaitlis).

  • Balga.

Varbūt ne visi zina, ka Vecpiebalgas nosaukums veidojies no vārdiem „vecā pie Balgas”. Balga ir maza upīte, kas tek cauri Vecpiebalgai un ietek Tauna ezerā. Balga tek zem Vecpiebalgas – Madonas un Vecpiebalgas – Inešu ceļiem. Kaut kur šajā posmā skolas gados upītē ar kailām rokām zem akmeņiem un siekstām ķērām mazas zivteles, ko pēc tam uzcepām ugunskurā un apēdām. Nezinu, vai mani bērni ko tādu kādreiz dzīvē piedzīvos, bet man vismaz ir atmiņas, kā ķērām zivis bez makšķeres un tīkliem, ar kailām rokām, brienot pa upīti. Līdzīgi kā vēžus vasaras naktīs Ineša ezerā.

Iebraucot Vecpiebalgā no Madonas puses, pie caurtekas ir ceļa zīme ar uzrakstu Balga (N 57° 03.449 E 025° 49.594). Cik cm augsts ir burts B? Vērtība M (pāra skaitlis).

  • Grišku pilskalns.

Vecpiebalgas sākotne būtu meklējama ap 10 m augstajā pilskalnā - Grišku kalnā, sauktā arī par Piebalgas, Balgas un Veļķu pilskalnu. Grišku kalns 13. gs. bijis ievērojama apmetnes vieta ar mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un dziļu aizsarggrāvi. Šodien par pagātnes notikumiem liecina ap metru biezs kultūrslānis.

Teika stāsta, ka Grišku kalnu krievu karaspēks sanesis ar cepurēm. Kalns bijis vajadzīgs, lai varētu sašaut pili, ko varējuši izdarīt vienīgi no šīs vietas, jo pils bijusi apburta. Zem kalna tikusi apbērta rija, kurā sadzīti ienaidnieka gūstekņi. Pēc senatnes pētnieku domām Grišku kalns ir tipisks senlatviešu pilskalns ar pazeminātu laukumu priekšpils vajadzībām. Kalns radīts mākslīgi, jo ir pazemā vietā ar noteiktu apaļu formu. Lai patiesi izjustu Piebalgas novada auru, kaut dažas minūtes jāpastāv šī pilskalna virsotnē, no kura redzamas vācu arhibīskapa pilsdrupas un tālāk nojaušamas krievu karavadoņa Šeremetjeva pils aprises. Te laikmeti sadodas rokās kā nekur citur Latvijā.

Kalna D pakājē ir uzraksts „Grišku kalns”. Tam blakus ir aka, bet labajā pusē no akas ir vēl kāds uzraksts uz koka plāksnes (N 57° 03.523 E 025° 49.542). Cik burtu šajā vārdā? Vērtība N (pāra skaitlis).

 

Un tagad atliek matemātika. Kontrolei: saskaitot visas iegūtās vērtības, jāsanāk trīsciparu skaitlim, kura ciparu summa ir septītais pirmskaitlis.

No iegūtajām vērtībām jāizrēķina nākamās vērtības, pēc kurām tad iegūsiet slēpņa gala koordinātas.

 

P=A/3

Q=M/4

R=C/5

S=J-H

T=E-N-D

U=L-F-N

V=J-B

Z=G-K

 

N 57° 0P.QRS

E 025° 4T.UVZ

Additional Hints (Decrypt)

YNG. Xbxn qbohzf. Mrzrf yvzrav.RAT. Gerr pnivgl. Ng tebhaq yriry.

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

43 Logged Visits

Found it 34     Write note 8     Publish Listing 1     

View Logbook | View the Image Gallery of 3 images

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated:
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.