Uz otru pusi pa ceļam Brasas cietums. Tam blakus Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra nodaļa, ko darbinieki savā starpā dēvē par ''Balto māju'' - vieta, kur nokļūst visi indivīdi, kas īpaši nežēlīgus noziegumus pastrādājuši saistībā ar psihes saslimšanu. Tāda mūsu pilsētā ir Laktas ielas republika. Šoreiz slēpņosim šīs ielas pozitīvajā galā.
Duntes un Laktas iela satiekas pie satiksmes pārvada – vietā, kas iezīmē robežu starp Brasu un Sarkandaugavu. Dzīvā un agresīvi skaļā satiksme, ko veido automašīnas un smago kravas vilcienu sastāvi, un garais Brasas cietuma mūris, kam gribas pēc iespējas ātrāk paskriet garām, piekritīsiet, ka šis rajons nav tā labākā vieta romantiskām pastaigām. Un tomēr... Tā ir vieta ar savu neatkārtojamu burvību, kurā iespējams justies kā uz neapdzīvotas salas, lai gan rokas stiepiena attālumā atrodas Duntes biroju stikla kalni un no Ozolaines augstceltnes jumta var redzēt vai visu Rīgu.
Lūdzu atliec visu atpakaļ tieši tā kā paņēmi, kā arī aiztaisi visu, VISU ciet tā, kā tas bija, lai nekas netaisās vaļā, nesamirkst, neizkrīt, nepievērš lieku uzmanību un neizbojā slēpņa burvību :)