Skip to Content

Mystery Cache

Pirmais telegrāfs

A cache by eldars Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 2/18/2017
In Latvia
Difficulty:
3.5 out of 5
Terrain:
4.5 out of 5

Size: Size: regular (regular)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

Lai atrastu slēpni, Tev būs nedaudz jāpapēta telegrāfa vēsture Latvijā un jāapseko zīmīgas, ar pirmo telegrāfu saistītas vietas.

 


  Šī gada 1. novembrī Latvijas elektriskajam telegrāfam apritēs 165 gadi. 1852. gadā tika nodota ekspluatācijā tolaik visgarākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā Rīga Bolderāja. Tā bija pirmā elektromagnētiskā telegrāfa līnija Krievijas impērijā.

1838. gada 10. aprīlī, Daugavas ledus iešanas laikā no pavasara plūdu apdraudētās Rīgas kāds korespondents ziņoja laikrakstam “Inland”: “No Bolderājas šodien vēl neesam saņēmuši nekādu informāciju. Sakaru iespējas ar Bolderāju šobrīd ir pārtrūkušas, tādēļ mēs arī tuvākā nākotnē nekādus jaunumus neuzzināsim. Vienīgās ziņas, ko varam saņemt, ir tās, ko uzskata par vajadzīgu mums pavēstīt baznīcas tornī uzkāpušie cilvēki, kuri ar tālskati novēro apkārtni. Tādēļ nepārtraukti atkal un atkal pārņem vēlēšanās, kaut būtu izveidota iekārta, ar kuru sabiedrība ātri un droši varētu uzzināt, kas īsti notiek Daugavas grīvā. Būtu ļoti vēlams, ka Rīgas biržas komiteja, kas tik daudz vērtīga darījusi ne tikai vietējo tirgotāju labā, bet devusi arī ierosmi neskaitāmiem citiem uzlabojumiem, tagad uzņemtos uzstādīt, ja ne gluži optisko telegrāfu, tad vismaz gaismas signāllīniju no ģenerālkonsula fon Vērmaņa (Wöhrmann) čuguna fabrikas dzīvojamās mājas torņa uz Rīgas Doma baznīcas torni. Tas dotu ļoti daudz priekšrocību, it sevišķi tirgotājiem, jo ar šo iekārtu varētu cauru gadu ātri saņemt precīzu informāciju par Daugavas grīvā ienākušiem un no turienes izejošiem kuģiem.”

No kura gada līdz kuram gadam Johans Kristofs Vērmanis bija Rīgas biržas komitejas prezidents? Vērtība A ir abu gadskaitļu summa.

Nodibināt labus un ātrus sakarus starp Bolderāju (kurā iebrauca ārvalstu kuģi ar dažādām precēm) un Rīgu bija ieinteresēti gan Rīgas tirgotāji, gan Rīgas birža. Rīgas tirgotāji bija ļoti ieinteresēti ziņas par kuģu pienākšanu saņemt pēc iespējas ātrāk, jo pa pastu no Bolderājas sūtītās ziņas Rīgā pienāca vēlāk nekā kuģi no Bolderājas. Kāds Tallinā dzīvojošais ierēdnis ierosināja būvēt optisko telegrāfu. Tā aprakstu viņš 1838. gadā atsūtīja Rīgas biržai.

Rīgas birža. Noskaidro, ar kopskaitā cik metāla kronšteiniem pie sienas ir piestiprinātas gandrīz apaļas divas koka margas pie trepēm. Skaitlis arī būs Vērtība B.

1847. gadā Rīgas biržas komiteja lūdza valdību atļaut ierīkot tiešos telegrāfa sakarus starp Rīgu un Bolderāju. Telegrāfa līnijas būvdarbus bija uzņēmies Brēmenes mašīnbūvnieks J. V. Vents (Wendt), bet viņš pēkšņi nomira. Tad 1851. gadā Rīgas biržas komiteja telegrāfa līnijas izbūves darbus piedāvāja vācu inženierim Verneram fon Sīmensam, kurš ieradās Rīgā un izstrādāja būvdarbu projektu. Telegrāfa līnijas būvei birža bija atvēlējusi 12 000 sudraba rubļu. Inženiera dibinātais uzņēmums sekmīgi darbojas joprojām.

Inženiera uzņēmuma pārstāvniecība Latvijā mūsdienās. No Latvijas Pasta oficiāli uzrādītā adreses pasta indeksa atņemam 3, četrciparu skaitlis arī ir Vērtība C.

1852. gada 17. februārī Baltijas gubernators grāfs A. Suvorovs uzdeva sākt elektromagnētiskā telegrāfa līnijas būvdarbus. 17. jūlijā tika izsniegta iekšlietu ministra atļauja, un darbus sāka nekavējoties. Būvdarbus vadīja tehniķis Eduards Bredenšejs (Bredenschey). Visgrūtāk izrādījās pārvilkt pāri Daugavai apmēram 1100 m garo vadu. Līnijas izveidošanai tika apsvērti vairāki varianti. Telegrāfa līnijas vads no Bolderājas loča mājas Bolderājas miestā un pasta ceļa malā bija ierakts zemē.

Bolderājas loča māja. Šī ēka daudziem slēpņotājiem ir zināma kāda cita slēpņa sakarā, tādēļ šoreiz aizmūrētos logus neskaitīsim. Dosimies uz Daugavas pusi un aplūkosim netālu esošās betona konstrukcijas. Vērtība D ir to virs zemes redzamo apaļo grodu skaits, kas balsta betona kubu.

Hapaka grāvī vads bija ievietots ūdensnecaurlaidīgā caurulē.

Hapaka grāvis. Vietā, kur pasta ceļš šķērsoja grāvi, Tev jāsaskaita sarkanie cilvēciņi (skaitām arī tos, kas nav sadevušies rokās) un cilvēku skaitam jāpieskaita sarkanais gadskaitlis. Summa ir Vērtība E.

Daugavas šķērsošanai pie Jelgavas priekšpilsētas robežas bija divi varianti. Varēja izmantot koka plostus, uz kuriem balstījās tilts. Taču kuģošanas nodrošināšanai bieži vien vairākus tilta posmus izņēma. Šādos gadījumos telegrāfa vadu vajadzētu atvienot.

Jelgavas priekšpilsētas dienvidu robeža. Vērtība F. Cik tilti, kas savieno Daugavas abus krastus, ir redzami Jelgavas priekšpilsētas 1879. gada kartē?

V. Sīmenss nolēma Daugavu šķērsot pie Mūkusalas grāvja. Arī šeit, šķērsojot grāvi, vadu ievietoja caurulē.  

Mūkusalas grāvi arī šodien šķērso kādas komunikācijas caurules. Tev jāsaskaita pelēkās skrūves caurules savienojuma vietā. To skaits ir Vērtība G.

Kopā bija nepieciešams uzcelt četrus pietiekoši augstus mastus: vienu Mūkusalas vecajos nocietinājumos, otru Daugavas pretējā krastā, Maskavas priekšpilsētā, t.s. augļukoku dārzā pie kaņepju noliktavas.

Augļukoku dārzs pie kaņepju noliktavas. Minētie objekti dabā vairs nepastāv, bet rajonā ir divas ielas, kas nosauktas ar vārdiem un burtiem saistītu personāžu vārdos. Apskatīsim ielu, kas tuvāk Kārļa slūžām. Ielas posmā netālu no Daugavas pie ēkas sienas ir divi vertikāli metāla kronšteini, kas nodrošina komunikāciju vadu pārvilkšanu pāri ielai. Noskaidro – ar cik skrūvēm kopā pie ēkas sienas ielas ziemeļu pusē tie ir piestiprināti. Skaits (pāra skaitlis) arī būs Vērtība H.

Savukārt atlikušos divus mastus - vecajos nocietinājumos Zaķusalā, kas tika izvēlēta par pārejas vietu. Šeit upe sadalās divās straumēs, no kurām kreisās puses attece ir 190, bet labās puses – 215 asis plata.

Zaķusalas vecie nocietinājumi. Paši nocietinājumi un artilērijas pozīcijas dabā bija atrodamas vēl 20. gadsimta sākumā, pašlaik diemžēl nē. Aptuvenajā nocietinājumu vietā Zaķusalā (kādā vecā kartē redzama Baterijas iela) Tev jāatrod ar kuģošanu saistīts, aptuveni 30 soļus garš horizontāls mākslīgs akmens objekts. Cik ozolu aug tā Dienvidu gala tuvumā (ne tālāk kā 20 m)? Skaits ir Vērtība I.

Ja kādu iemeslu dēļ šis Zaķusalas rajons nav pieejams - ir rezerves variants. Tev jāapseko otrā kuģīšu piestātne Vecrīgas pusē, skaitot no Ziemeļiem, un, šīs piestātnes Dienvidu pusē jānoskaidro – no cik akmens bluķiem veidots kāpņu zemākais pakāpiens. Bluķu skaits arī ir Vērtība I. Skaitām uzmanīgi.

No Maskavas priekšpilsētas telegrāfa līnijas vads (ierakts zemē) gāja atpakaļ uz Vecrīgu (caur Jēkaba vārtiem uz Biržas ēku).

Jēkaba vārti. Avotos arī Kārļa vārti. Kārļa vārtus nojauca 19. gadsimta 60. gados, likvidējot pilsētas nocietinājumu vaļņus. Kārļa vārti devuši nosaukumu virknei apkārtnes kādreizējo toponīmu: Kārļa iela, Kārļa ravelīns, Kārļa tilts, Kārļa baseins, Kārļa slūžas, Kārļa siena tirgus. Līdzās Kārļa vārtiem, nocietinājumu priekšlaukumā, 18. gadsimtā atradās uniātu Nikolaja baznīca, nojaukta 1781. gadā. Tev jāatrod aptuvenā slūžu vieta un jānoskaidro, cik velosipēdu pieslēgšanas metāla melnas konstrukcijas ir blakus dzeltenajiem. Skaits arī būs Vērtība J.

Darbus pabeidza divu mēnešu laikā. Uzstādīja Siemens & Halske rūpnīcā ražotos telegrāfa aparātus, kuru prototips bija Morzes aparāts. Minūtē varēja pārraidīt 60 burtus. Būvdarbi izmaksāja 14 558 sudraba rubļu. Telegrāfa līniju nodeva ekspluatācijā 1852. gada 1. novembrī. Pirmo telegrammu pārraidīja vācu valodā. Toreiz tā bija Krievijā un Ziemeļeiropā visgarākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija.

Morzes aparāts. Vērtība K .- -.-. .... - ..- -. --. -·-·-- --.. .-- . .. .... ..- -. -.. . .-. - .- -.-. .... - ..- -. -.. -.. .-. . .. ... .. --. -·-·--

Priecīgo ziņu Biržas komitejai paziņoja  būvdarbu galvenais uzraugs inženierleitnants fon Krāmers (von Cramer): “Man ir tas gods ziņot, ka 1. novembrī Rīgas–Bolderājas elektromagnētiskā telegrāfa būve ir pabeigta, izņemot dažus blakus darbus, kuru veikšanu agri iestājušās ziemas dēļ jāatliek uz pavasari. Atlikušie darbi nekādā ziņā telegrāfa darbu netraucēs, tie galvenokārt saistīti ar mastu nostiprināšanu un aparātu darbības uzlabošanu.”

Telegrāfa lietošanas principus noteica Baltijas ģenerālgubernatora apstiprināts reglaments, ar ko interesenti varēja iepazīties Rīgas birojā, kas pagaidām izvietojās rātskunga Šepelera (Schepeler) mājā. Novembrī pa Rīgas – Bolderājas līniju nosūtīja 269 ziņojumus (6582 vārdi), par ko ieņēma 133,20 rubļus (par ziņojumu līdz 25 vārdiem bija jāmaksā 50 kapeikas). Telegrāfa pirmā darbības gada ieņēmumi bija slikti – izdevumi bija 3,5 reizes lielāki nekā ieņēmumi. Arī tarifa paaugstināšana nedeva vēlamos rezultātus.

1853. gada pavasarī veica arī atlikušos, rudenī neiespētos būvdarbus: izveidoja pamatu mūrējumu abiem Zaķu salas un Mūku salas mastiem, pabeidza bruģa ieklāšanu Mūkusalas zemes valnī, iekārtoja četrus telegrāfa darbības pārbaudes punktus, Mūkusalas telegrāfa masta galā piestiprināja metāla gultni un zibens novadītāju.

Kā liecina E. Bredenšeja 1854. gada 15. janvāra ziņojums Biržas komitejai, Rīgas–Bolderājas telegrāfa līnijas būvdarbi bija veikti pietiekoši labā kvalitātē un pirmajā gadā tas darbojās bez būtiskiem traucējumiem. Abās stacijās gan vajadzēja regulēt aparātus, un tie bija pat nedaudz jāpilnveido. Telegrāfa pazemes daļa darbojās bez kļūmēm, nekādi remonti un uzlabojumi tur pirmajā gadā nebija vajadzīgi un varēja pamatoti cerēt, ka kļūmju nebūs arī turpmāk. Riskantāks bija virszemes pārvadu stāvoklis. Iestājoties lielākam aukstumam, vada posms no Zaķusalas līdz Kobronskanstei vairākkārt neizturēja, sakari tika traucēti un novembra sākumā pat pilnīgi pārtraukti.

Kobronskanste. No skanstes ir saglabājies vien iztaisnots grāvis, kas savulaik bija nocietinājuma aizsargrāvis. Kobronskanstes aptuvenajā vietā ir mācību iestāde. Tev jānoskaidro tās adreses pasta indekss. Skaitlis arī būs Vērtība L.

Pēc E. Bredenšeja domām, avārijas iemesls meklējams pārāk lielajā attālumā (vairāk nekā 2700 pēdu) starp atbalsta punktiem. Bez tam, Mūkusalas masts attiecībā pret abiem pārējiem veidoja asu leņķi, un tādēļ šā masta stiprinājums neizturēja metāla stieples svaru un vads notrūka. Par šo nedrošo vietu galvenais telegrāfists ziņoja arī uz Berlīni inženierimElsteram (Elster), bet viņš mezgla nomainīšanu ziemas apstākļos uzskatīja par neiespējamu. Kaut arī avāriju izdevās novērst, tomēr, pēc E. Bredenšeja domām, pārrāvuma briesmas pilnībā nebija novērstas. Tādēļ iekārtoja vēl vienu rezerves telegrāfa staciju Pārdaugavā, Navigācijas skolā, ar kuras palīdzību varēja nodrošināt sakaru nepārtrauktību.

Navigācijas skola. 1929. gada kartē netālu no šīs savulaik Rīgas Biržas finansētās skolas redzama augstuma atzīme, kas sastāv no 3 cipariem, un viens no tiem ir 7. Sareizini doto augstuma atzīmi ar 200 un Tu iegūsi Vērtību M.

1859. gadā Biržas komiteja telegrāfa līniju iznomāja privātpersonai – galvenajam telegrāfistam Eduardam Bredenšejam. Nomas princips attaisnojās. E. Bredenšejs darbības lauku paplašināja – 1860. gada 5. maijā saņēma atļauju būvēt telegrāfa līniju Bolderāja – Dubulti. 1865. gadā viņš iekārtoja telegrāfa staciju Iļģuciemā.

19. gadsimta nogalē Rīgā noritēja intensīvi valsts telegrāfa līniju būvdarbi – telegrāfs sāka darboties trijos Rīgas pasta kantoros (Aleksandra ielā 90, Lielajā Nometņu ielā 1 un Maskavas ielā 54).

Sākās aktīva darbība, lai Bolderāju iekļautu valsts telegrāfa tīklā. Vispirms, 1910. gada 29. maijā, Bolderājas pasta kantorī uzstādīja telegrāfa aparātu, pēc tam (1914. gada 1. jūlijā) Vidzemes gubernators izdeva rīkojumu par Rīgas – Bolderājas privātās telegrāfa līnijas slēgšanu. Privātās Rīgas–Bolderājas telegrāfa līnijas slēgšanas galvenais iemesls bija valsts iestāžu centieni iegūt monopoltiesības šajā darbības laukā un nepieļaut privātpersonu konkurenci. Tā kā īpašnieks Mihaels Trenčs rīkojumam nepakļāvās, līniju slēdza vardarbīgi: Biržas komitejas telegrāfa birojā ieradās vairāki Rīgas centrālā telegrāfa kantora darbinieki, kuriem bija dots uzdevums sabojāt Morzes aparātu, izņemt no tā darbībai nepieciešamās detaļas un nogriezt līnijas pievadus. 21. jūlijā sastādītais akts apliecina, ka uzdevums tika rūpīgi izpildīts. Pēc dažiem mēnešiem no stabiem noņēma arī līnijas vadus; tos atdeva Rīgas–Orlas dzelzceļa pārvaldei.

 

Pirmā Latvijas telegrāfa līnija Rīga – Bolderāja beidza pastāvēt. Tā darbojās 62 gadus. 

 

1920. gadā kādreizējā Rīgas–Bolderājas telegrāfa trīs Morzes aparātu komplektus, kur ietilpa pats aparāts, atslēga, galvanoskops un zibensnovedējs, par 1500 rbļ. gabalā nopirka Latvijas valsts telegrāfs. Aparātu sakārtošanai un remontam bija nepieciešami 600 rbļ. Šo summu atrēķināja no kopējās pirkuma maksas.

 

Ja visas vērtības apzinātas – veic vienkāršas matemātiskas darbības: (A+C+E+K+L+būvdarbu izmaksas sudraba rubļos)*B*D*F*G*H*I*J*M*4

 

Tu iegūsi skaitli NOPRSTUVZXYQ. Tālāk vadies pēc formulas:

 

57° PQ.RTV 24° YO.U(S-2)N

Additional Hints (Decrypt)

mrz, cncvyqhf vasb prxrev.

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

39 Logged Visits

Found it 34     Write note 3     Publish Listing 1     Owner Maintenance 1     

View Logbook | View the Image Gallery

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated: on 9/17/2017 10:07:18 AM Pacific Daylight Time (5:07 PM GMT)
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page