Māsa un brālis ir Užavas Elku liepa un Elku strauts. 

Vecā sirma liepa, zem kuras senči upurējuši saviem elkiem, joprojām aug Užavas upes malā starp Tuņņu (bij. Jānnieku)  un Robežnieku mājām  Vēl gadsimta sākumā un pēc otrā pasaules kara te atstāti ziedojumi: naudas gabali, caurajā dobumā spraustas vārpas. Arī tagad Liepas zaros ir pa kādai krāsainai lentītei un pie saknēm kādi sīknaudas gabali. Liepas apkārtmērs 2011. gada rudenī bija 2,96 m. Liepa nav dižkoks, tā nozīmīga tikai kā senvieta.

Pēc nostāstiem, ja kādam gadās kāds augonis vai cita kaite, slimā vieta jāsaberzē ar kādu lupatiņu, kas jāpakar liepas zaros un lupatiņa to noņēma. Acīmredzot, vājinieku apkārtnē nav daudz un tas taču ir ļoti labi, vai ne? :)

Pēc cita ticējuma, cilvēki, kas nolauzuši liepas zarus, mirstot vai sevi savainojot. 

Par liepu un strautu zināms nostāsts: „Kāds kalps reiz braucis vēlā ziemas vakarā atkušņa laikā ar malkas vezumu. Pie liepas esošais grāvis bijis atkusis un braucējs nav varējis pa to tikt pāri. Tad viņš nocirtis liepai trīs zarus un iemetis tos minētā grāvī , pārbraukdams pa tiem grāvim pāri. Otrā rītā, mežā malku cirzdams, nocirtis sev trīs pirkstus.” (Uzrakstījis Andrejs Ķeizars, 856, 103. 20. gs. 30. gados.)

Dabisks strauta tecējums saglabājies tikai apmēram 50 pēdējos metros, jo augstāk tas izmeliorēts kā parasts novadgrāvis. 

Informācija no http://www.ancientsites.eu  un http://www.visitventspils.com

Slēpnis ir PET sagatave, sākotnēji satur viesgrāmatu, rakstāmo un tradicionāli pirmajam atradējam patriotisku suvenīru.