Skip to Content

<

Estrādes Ogrē

A cache by KrystsZ Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 2/23/2019
Difficulty:
2 out of 5
Terrain:
2 out of 5

Size: Size: small (small)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:


 Pirmā pagaidu estrāde Ogrē, tolaik vēl miestā ar 800 iedzīvotājiem, tika uzcelta 1924.gadā Ogres upes kreisajā krastā, vēl neizkoptajā sarīkojumu vietā, ko sauca par B laukumu. Tā paša gada augustā te notika pirmie Daugavmalas dziesmu svētki. Plānoto 18 koru vietā ieradās 9 kori ar 300 dziedātājiem. Atsauksmes par šo pasākumu gan nebija īpaši labas – apmeklētāji bija maz, kori klusi un bija daudz bļaustīgu klausītāju “aiz žoga”.

 Jau nākamajā gadā tapa nopietnākas konstrukcijas estrāde. Ja pirmo veidoja tikai paaugstinājums, kur nostāties koriem, tad nākamo ar pakāpienveida paaugstinājumu ietvēra arī pusloka formas koka dēļu sienas. Otrajos dziesmu svētkos 1925.gadā jau piedalījās 13 kori ar 450 dziedātājiem. Apmeklētāji dēļ lietainā laika bija maz – ap 500.

 Ogrei attīstoties arvien aktuālāka kļuva vajadzība pēc labiekārtotas kultūras un izklaides pasākumu vietas. 1928.gadā Ogre ieguva pilsētas tiesības un dome nolēma teritoriju Ogres upes kreisajā krastā pie Čakstes prospekta, Bākas kalna pakājē, izkopt par parku, ierīkot celiņus, B laukumā uzcelt estrādi un uz Bākas kalna paviljonu. Ka vēstī laikraksts “Ogres straume” 1928.gada 12.maijā, tad šai pašā gadā Ogres pilsētas valde noslēgusi līgumu ar Rīgas pilsētas valdi par “A” un “B” sporta laukumu kā arī 40 pūrvietas no skaistā Bāku kalna iznomāšanu uz 12 gadiem par 100Ls gadā ar nolūku te ierīkot pilsētas parku un izrīkojumu vietu. Pēc nomas līguma beigām viss pāriet Rīgas pilsētas īpašumā bez atlīdzības. Jauno estrādi cēla kā patstāvīgu būvi ar 1200 vietām dziedātājiem un 4000 skatītājiem, bufeti un tualetēm.  Koka konstukcijas veidotā estrāde sastāvēja no pusloka formas skatuves ar jumtu, kurai sānos bija izvietoti stilizēti sešstūrveida torņi, vidū – sufliera telpa. Skatuves izmēri 25x13m. Estrādes atklāšana notika jau 21.jūlijā ar III Daugavmalas dziesmu svētkiem, kuros piedalijās 27 kori ar 957 dziedātajiem un 4000  klausītāju. Svētkus atklāja valsts prezidents Gustavs Zemgals. Atsauksmes par šiem svētkiem jau bija daudz labākas. Pārogres estradē tika rīkoti vēl trīs Daugavmalas dziesmu svētki. Neveiksmi piedzīvoja pēdējie, 1934.gada 24.jūnijā. tie pulcēja tikai 140 dziedātājus un 500 skatītājus. Rosīga kultūras dzīve estradē risinajās līdz pat otrajam pasaules karam. Katru vasaras nedēļas nogali notika kocerti, teātra izrādes, dažādi sarīkojumi un zaļumballes. Ikvienu pasākumu noslēdza dejas līdz agram rītam. Ieejas biļetes maksāja no viena līdz diviem latiem. Neiztrūkstoša pasākumu sastāvdaļa bija loterejas un bufete, kas organizatoriem deva papildu peļņu. Pasākumus organizēja pilsētas sabiedriskās organizācijas. 1933.gadā Ogrē uz 1300 iedzivotājiem bija 21 biedrība, aktīvi darbojās gan neliela daļa no tām. Sarīkojumu sagatavošanā un priekšnesumu sniegšanā iesastījās liela daļa pilsētas iedzīvotāju, ne tikai ogrēnieši, bet arī atpūtnieki no Rīgas, kuru skaits vasarā sasniedza pusi no Ogres iedzīvotājiem. Ik gadu plaši tika atzmēta Jāņu diena, nereti svētkus organizēja divas biedrības. Pirmēram 1933.gadā tos  23.jūnijā organizēja Ogres mednieku biedrība, piedāvājot jāņugunis, raķetes, bengāliskās ugunis, darvas mucas, mērķī šaušanu, Amerikas tirdziņu, dejas un pilnu bufeti. Dienu vēlek svētkus organizēja Ogres Tirgotāju un Namsaimnieku organizācija ar modernajām un veclaiku dejām, aplīgošanu, serpentīnu, konfeti un baloniem. Plaši svinēta tika arī vasarsvēku diena. Jūnijā tradicionāli notika bērnu svētki ar bērnu gājienu no pamatskolas orķestra pavadījumā, koru dziesmām, vingrojumiem, tautiskajām dejām, spēlēm un rotaļām, bija arī izzinošās darbnīcas, jautras stafetes un mantu pilnas laimes akas. Ik gadu arī Ogres aizsargu nodaļa svinēja Aizsargu svētkus ar plašu sporta sacensību programmu, ko noslēdza koncerts un dejas estrādē. Svētkus organizēja arī Ogres brīvpratīgo ugunsdzēsēju biedrība. Tā savā 1936.gada priekšnesumā pat imitēja skatuves degšanu ar ātru tās nodzēšanu. Uz estrēdes skatuves notika arī varāk par 20 brīvdabas izrādēm.  Izrādīja tādas lugas kā – “Pūt vējiņi”, “Trīnes grēki”, “Vaidelote”, “Indulis un Ārija”, “Skroderdienas Silmačos”, “Seši mazi bundzinieki”. Visplašāko uzmanību ar vairāk kā 2000 skatītājiem ieguva izrādes “Viestues” un “Mērnieku laiki Slātavā”. Aktīvākās teātra izrāžu veidotājas bija Ogres kultūras veicināšanas biedrība, Pārogres labierīcības biedrība un Ogres brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Režisorus parasti aicināja no Rīgas, galveno aktieru lomas uzticēja profesionāliem aktieriem, bet pārējās lomās iejutās paši ogrēnieši. Parasti vienas izrādes dalībnieku skaits bija virs 100, tika veidotas vidažādākās dekorācijas, kuras skatuvi parvērta līdz nepazīšanai. Kostīmus tasisīja paši vai īrēja no Dailes un Nacionālā teātra. Izrādē “Viesturs” piedalījās arī 20 jātnieki ar zirgiem no Ikšķiles aizsargu nodaļas. Izrādē “Trīs soļi uz laimi” dekorācijās tika uzcelti pat divi lauku ciemi ar piecām ēkām.  Izrādē “Vecais pilskungs” pilskungs brauca īstā baronu karietē, kas bija piederējusi Turkalnes muižas īpšniekam. Spilgta un visas pilsētas uzmanību piesaistoša tradīcija bija teātra izrāžu dalībnieku gājiens no Apvienoto biedrību nama uz estrādi. Diemžēl Artūra Braunfelda projektēto estrādi 1940.gadā nodedzināja.

 Aktīva kutūras dzīve Ogrē sākās uzreiz pēc otrā pasaules kara, jo jaunajai varai kultūra kā ideoloģijas paudēja bija ļoti svarīga. 1948.gadā tagadēja baznīcas laukumā un Mīlestības kalna nogāzē tika uzcleta jaunā estrāde 800 dalībniekiem, 600 solu klausītājiem un ar diriģenta pulti, skatuves priekšā bija deju grīda. Jau tajā pašā gadā notika Ogres apriņķa Dziesmu svētki. Svēkos piedalījās 36 kori ar 1087 dziedātājiem. Atšķirībā no pirmskara dziesmu svēkiem priekšnesumus sniedza arī deju kolektīvi, tika spelētas arī krievu dziesmas atbalstot pastāvošo režīmu. Koru karu uzvarētāji ieguva ceļojošo karogu. Turpāk ik gadu estrādē notika Ogres rajona dziesmu svētki. Parasti tas bija nozīmīgākais un dažreiz arī vienīgais pasākums. Parasti pirms dziesmu svētkiem notika nelieli estrādes remonti. Estrāde parasti bija izdekorēta ar Padomju Latvijas ģērboni centrā, aizmugurē un dažādiem vadību slavinošiem lozungiem. 1956.gadā estrādē tika rīkoti Jaunatnes svētki, veltīti VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālam. 1958.gada 20.jūlijā pēc ilgsoša pārtaukuma estādē notika plašs brīvdabas uzvedums “Dziesmotā Daugava” pēc A. Pumpura eposa “Lāčplēsis” motīviem. 1959.gada 26.jūlija Ogrē pirmoreiz tika svinēti pilngadības svētki, 1961.gada 9.jūlijā pirmoreiz Latvijā – sadzīves tradīciju svētki. Šie abi svētki bija izveidoti, lai mazinātu baznīcas lomu sabiedribā (nē kristībām, iesvētībām, laulībām, berēm baznīcā) un ieviestu jaunus dzīves standartus (piemēram, laulības dzimtsarakstu nodaļā un pasu izsniegšanas svētkus,..). Sešdesmitajos gados pasākumu klāsts estrādē kļuva daudzveidīgākas  - papildus Dziesmu svētkiem tika rīkoti arī Darba svētki, Pavasara svētki, Pionieru un komjauniešu svētki, Padomju jaunatnes diena un Pilngadības svētki.

 Tā kā augošajai pilsētai estrāde bija par mazu 1964.gada 8.maijā tika ierādīts zemes gabals jaunas estrādes celtniecībai un krastmalas labiekārtošanai starp Strēlnieku un Oškalna prospektu un Ogres upi. Tā paša gada 7. oktobrī tika apstiprināts Edgara Šēnberga projekts Dziemus svētku estrādei ar 1500 vietām dziedātājiem un 10000 skatītājiem. Būvprojektā bija divstāvu ēka, deju laukums 1540 m2 un skatītāju sēdvietu apbūves laukums 5000 m2 platībā. Skatuves daļa tika veidota trapecveida formā ar sānu sienām, kuras pavērstas pret skatītāju akustikai. Vidusdaļā bija vieta orķestrim, bat aizmugurē rekvizītu telpas, ģērbtuves, tualetes un tehniskā palīgtelpa. Estrādes otro stāvu veidoja uz dzelzbetona stabiem balstīta trīstūrveida plakne, kuru no abām pusēm ietver plašs logu stiklojums. Te bija telpas ģērbtuvēm, atpūtai un radiotranslācijai. Skatuves priekšplānā atradas 16,8 x 46 metru plašs asfalta seguma deju laukums. Skatītāju tribīnes tika izvietotas uz dabiskās kalna nogāzes ovālā formā un sadalītas pa saktoriem labākai sasniedzamībai. Estrādes akustisko risinājumu izstrādāja Alberts Vecsīlis – virs estrādes tika ierīkoti akustiskie griesti. Uzcelšanas laikā tā bija otra lielāka Latvijas estrāde uzreiz pēc Mežaparka. Celtniecība uzsāta 1965.gada ziemā, darbus bija javeic lielā steigā, jo 11.julijā estrādē bija plānots rīkot Padomju Latvijas 25.gadadienai veltītos Dziesmu un deju svētkus. Lai vai estrāde bija nepabeigta svētki notika un pulcēja 2000 dalībnieku un 15000 skatītāju. Pēc koncerta bija arī dejas un uguņošana. Pilnībā būve tika pabeigta 1968.gadā, kad uzlika jumtu un veica citus labiekartošanas darbus. Prakstisku apsvērumu dēļ 1970.gadā tika aizmūrēts zem otrā stāva esošais laukums. Līdz ar estrādes uzcelšanu notika Ogres upes kreisā krasta labiekārtošana un veidošana par atpūtas zonu. 1966.gadā atklāja loka tiltu, 1967.gadā Ogres upē ierīkoja vasaras kafejnīcu “Pludiņš” uz kuru varēja nokļūt pa laipu, upes krastā atradās kiosks “Līgo”, bet 1974.gadā atklāja atrakciju laukumu ar panorāmas ratu, karuseļiem un šūpolem (šeit bijis slēpnis karuseļi).

 Jaunā estrāde ienesa pamatīgas pārmaiņas Ogres kultūras dzīvē. Pateicoties lielajai estrādei un ērtajai satiksmei Ogre kļuva par vienu no centrālajām vasaras sezonas pasākumu norises vietām Latvijā. Piedāvāto izklaides pasākumu klāsts bija ļoti daudzveidīgs. Ogrē uzstājas gandrīz visas tā laika populārakās grupas un izpildītāji. Viesizrādes ar jautrām brīvdabas lugām sniedza gan Rīgas, gan citu Latvijas pilsētu profesionālie un tautas teātri. Protams, savus iestudējumus šeit atrādīja arī Ogres tautas teātris. Estrādē notika arī dažādu līmeņu Dziesmu svētki – studentu, zonālie, rajona, LPSR sieviesu un vīriešu koru salidojuma, u.c. Katru gadu jūnija sākumā notika Trikotāžas kombināta rīkotie Vieglās rūpniecības darbinieku diena, kā arī bērnu svētki. Estrādē tika rīkoti vērienigi, padomju ideoloģijai atbilstoši, koncertuzvedumi un cita rakstura pasākumi. 1975.gada 6.jūlijā šeit tika svinēti kolhoza “Lāčplēsis” svētki. 1970.gadu beigās bija populāras jautras muzikālas programmas ar aktieru un mūziķu piedalīšanos. Septiņdesmitajos gados kultūras un atpūtas parkā notika pavasara un rudens gadatirgi. Viena no noturīgakajām Ogres estrādes tradīcijām bija, katru gadu augustā rīkotie, Estrādes svētki ar populāru mūziķu un grupu piedalīšanos. 1975.gadā estrādes svētku apmeklētaju skaits sasniedza 13000. Estrādes muūzikas žandrs īpaši plašu attīstību ieguva 1970.gados, kad katru mēnesi, dažreiz pat vairākas reizes mēnesī, uzstājās kāds no daudzjiem estrādes ansambļiem vai orķestriem. Atseviķos gadījumos Ogrē uzstajās arī ārzemju estrādes mūzikas izpildītāji. Nedēļu nogalēs estrādē notika deju vakari, kuros, galvenokārt, spēlēja Ogres rajona orķestri. 1970.gadu beigās, sekojot jaunajām mūzikas tendencēm, sāka rīkot diskotēkas. Diskotēkas ļoti plašu izplatību Latvijā ieguva 1980.gados, kad arī Ogres estrādē, gandrīz katru sestdienu, uzstājās kāds diskžokejs. 1987.gada 20.augustā estrādē notika otrā republikas diskžokeju konkursa ieskaņas pasākums. 1980.gados Ogres estrādes svētkos piedalījās, gan arī sniedza atsevišķus koncertus visas Latvijā redzamākās rokgrupas. Īpaši jāatzīmē 1985.gada 6.jūlija grupas “Pērkons” koncerts pēc kura tika izdemolēts vilciena uz Rīgu vagons. 1986.gada 13.septembrī Ogres estrādē notika breika deju konkurss “Maratons-86”. 1988.gadā estrādē notiekošie pasākumi iezimēja lielās pārmaiņas Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, nereti pat atgādinot politiskas manifestācijas. 1988.gada 17.jūlijā ar vērienigu koncertu izskanēja folkloras festivāls “Baltica-88”, kurā plīvoja Baltijas valstu nacionālie karogi, skanēja Latvijas valsts himna. Koncertā piedalījās ap 1600 dalībnieku un 10000 skatitāju. Rekordliels apmklētāju skaits – ap 26000, apmklēja Eduarda Rozenštrauha koncertu 15.augustā. Cilvēku sajūsma bija milzīga, jo no skatuves brīvi skanēja padomju gados noliegtās dziesmas. Tikpat emocionālā un pacilājošā gaisotnē pārpildītajā estrādē nakamā gada 24.jūnijā notika arī trimdas latviešu ansambļa “Čikāgas pieciši” koncerts.

 Pēc neatkarības atjaunošanas estrādē bija vērojam panīkums, līdz 2006.gadā estrādi nodeva privatizācijai. Tad kādu laiku estrāde atkal kļuva par populāru izklaides vietu Latvijā, bet tās repertuārs bija vienveidigs – tendēts un deju mūziku un jauniešu publiku. Dažus koncertus apmeklēja vairak kā 10000 apmeklētāju. Lielais troksnis, salūti, krītošas raķetes, daudzie cilvēki, atkritumu kalni pec koncertiem neapmierināja vietējos iedzīvotājus un estrāde uz kādu laiku tika slēgta. Kopš 2014.gada estradē ik pa laikam notiek kāds pasākums, bet tik plašu publiku tie vairs nesaista.

Uzdevums - atrodi 1928.gadā celtās estrādes vietu Ogrē un ievadi tās aptuvenas koordinātas čekerī. Konteiners gan atrodas kur citur. Info un hints čekerī. Kastīte ir parastā lock n’ lock. Apskati arī galerju.

Additional Hints (Decrypt)

Prxrev

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

22 Logged Visits

Found it 20     Publish Listing 1     Owner Maintenance 1     

View Logbook | View the Image Gallery of 6 images

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated:
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.