Ogres luterāņu baznīca -
Ogres parka villu kolonijas iedzīvotājiem nebija iespējas regulāri piedalīties svētdienas dievkalpojumos (tie notika epizodiski 1893., 1896. un 1897. gadā), jo to noturēšanai nebija piemērotas vietas, tādēļ priekšlikumi uzbūvēt nelielu baznīcu vai kapelu bija pašsaprotami un guva iedzīvotāju atsaucību.
Šā mērķa īstenošanai Ikšķiles un Salaspils draudzes mācītājs Voldemārs fon Hūns 1909. gada janvārī draudzes vārdā iegādājās zemes gabalu iepretī spēļu laukumam. Projektu kapelai izstrādāja arhitekts Edgars Frīzendorfs, izvēloties mežiem bagātajam apvidum raksturīgo un viegli pieejamo būvmateriālu - koku. Būdams lielisks būvmākslas speciālists, viņš, izmantojot šķietami masīvo, zemniecisko guļbūves paņēmienu, radīja graciozu, drīzāk Šveices Alpu arhitektūrai līdzīgu sakrālās būves paraugu. Celtnei vieglumu piešķīra līdzsvarotas pamatapjoma proporcijas un nedaudz hipertrifētais tornis. Celtniecības darbus vadīja Ogres būvuzņēmējs J. Starķis. Kapelu iesvētīja 1910. gada 6.jūnijā. Nelielā, bet mājīgā Meža kapela varēja pulcināt 300 dievlūdzēju. Dievkalpojumi notika tikai vasarā, tos noturēja Ikšķiles un Salaspils draudzes mācītājs Ksavers Marnics. Kapelas mūžs diemžēl bija īss, jo 1915. gadā tā nodega.
Līdz pat 1927. gadam Ogrē baznīcas nebija. Tūlīt pēc Pirmā pasaules kara Ogres dievlūdzējus aprūpēja mācītājs M. Bankis no Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes, sākumā noturot dievkalpojumus zemnīcās, bet vēlāk Apvienoto biedru nama zālē.
1927. gadā ogrēnieši, atguvušies no Pirmā pasaules kara postījumiem, nodibināja Ogres vasarnīcu rajona draudzi, ko Latvijas baznīcas virsvalde apstiprināja kā patstāvīgu vienību. Tās apkalpes zonā nodeva gan Ogres pilsētu, gan arī apkārtni. 1928. gada rudenī to pārdēvēja par Ogres pilsētas Evaņģēliski luterisko draudzi un uzsāka draudzes locekļu reģistrāciju.
1928. gadā sāka vākt ziedojumus jaunas baznīcas celtniecībai, īpaši aktīva bija draudzes dāmu komiteja, kas vāca ziedojumus speciāli organizētos sarīkojumos, kā arī izplatot ziedojumu lapas. Šajā pat gadā jaunās baznīcas projekta pasūtījums nonāca pie arhitekta Haralda Kundziņa. Ogres baznīcas projektēšanas laiks sakrita ar Ikšķiles jaunās luterāņu baznīcas projektēšanu. Ikšķiles baznīcas projektu izstrādāja arhitekts Pauls Kundziņš, vairāk pazīstams un atzīts arhitekts nekā viņa brālis Haralds. Iespējams, ka projektēt Ogres baznīcu vispirms tika aicināts Pauls Kundziņš, bet aizņemtības dēļ viņš šo darbu piedāvāja brālim. Līdz šim nekur nepublicētajā Haralda Kundziņa Ogres baznīcas projektā jaušama spēcīga brāļa Paula arhitektoniskā rokraksta ietekme. Pirmkārt, vieglais, graciozais būvapjoms, kas stipri tuvs Ikšķiles baznīcas proporcijām, kaut arī bez klasiskā kolonnu portika. Otrkārt, Paulam Kundziņam tik raksturīgais augstais, slaidais, it kā īpaši uz augšu pavilktais tornis, kāds ir arī Allažu luterāņu baznīcai.
Pagaidām nav noskaidrots, vai Ogres pilsētas Evaņģēliski luteriskā draudze no Haralda Kundziņa 1929. gada maijā oficiāli apstiprinātā projekta atteicās finansiālu vai arī citu apsvērumu dēļ, taču īstenoto projektu parakstījis inženieris K. Paegle. Vēlāk projektu pārveidojis būvinženieris A. Kēze. Tagadējā Ogres Evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums. Dievnama celtniecībā piedalījās vietējie būvuzņēmēji J. Starķis un A. Dreimanis, darbus vadīja inženieris K. Paegle. Dievnams tika iesvētīts 1930. gada augustā, tajā ir 422 sēdvietas, telpa- divstāvīga, ar torni. Šādā izskatā dievnams saglabājies arī šodien un tas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Baznīcas zvans (Ø 0,78 m, 200 kg) 1930. gadā tika atliets Rīgā Švenna zvanu lietuvē. To rotā uzraksts “Dzīvos saucu, mirušos apraudu. Ogres pilsētas baznīcai Ziemas svētkos. Liets no J.C.Schwenn. Rīga, 1930.g.“. Pirmā draudzes priekšnieka Andreja Kēses dāvināto altārgleznu darinājis Jānis Šēnbergs pēc latviešu vecmeistara Kārļa Hūna darba „Kristus otrreizējā atnākšana”, un tā ir vietējās nozīmes mākslas piemineklis. Jaunuzceltās baznīcas pirmais mācītājs bija Viesturs Šefers.
Līdz pat 1933. gada 24. maijam zemes gabals, uz kura atradās jaunuzbūvētais dievnams, oficiāli piederēja Ikšķiles un Salaspils draudzei. Minētajā datumā tika noslēgts dāvināšanas līgums, ar kuru “obroka tiesības uz Rīgas apriņķa Ogres pilsētas vasarnīcu rajonā esošo Rīgas pilsētas obroka zemes gabalu” ieguva Ogres pilsētas Evaņģēliski luteriskā draudze.
1940. gadā dievnama telpas pieskandināja arī ērģeļu skaņas.
Padomju gados draudzes un arī baznīcas ēkas liktenis bija apdraudēts. Septiņdesmitajos gados draudzē bija reģistrēti tikai 50 cilvēki, bet dievkalpojumus apmeklēja mazāk par 20. Baznīcu saviem dievkalpojumiem izmantoja arī katoļu draudze, pēc 1975. gada arī baptistu draudze.
Kopš 1999. gada baznīcā dievkalpojumus notur tikai luterāņu draudze. Šobrīd Ogres draudzē ir 366 cilvēki. Dievnamā regulāri notiek garīgās mūzikas koncerti. Draudze aktīvi piedalās Kultūras un misijas notikumā „Baznīcu nakts”.
Pārējās Ogres baznīcas ir jaunas un celtas salīdzinoši nesen un Tev būs iespēja tās apmeklēt, ja nečītosi :D.
Materiālu avots:
Ogre: rakstu un atmiņu krājums.- Rīga : LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2002.
Uzdevums – apmeklē trīs citas Ogres baznīcas (baptistu, katoļu un pareizticīgo) un sameklē pāris vērtības.
A - Kas atrodas uz baptistu baznīcas tornīša - zvaigzne (2), krusts (1) vai sirds (0)?
B – Cik burtu vārdā ar lielākajiem burtiem, kurš rakstīts uz plāksnes pie baptistu baznīcas ieejas?
C - Cik burtu vārdā ar lielākajiem burtiem, kurš rakstīts uz plāksnes pie katoļu baznīcas ieejas?
D - Cik lampas un prožektoru atrodas gar celiņu uz katoļu baznīcas centrālo ieeju mīnus 7?
E – Cik kvadrātiņu pareizticīgo baznīcas lielā loga vienā vertikālajā rindā skatoties no autostāvvietas puses?
F – Četrciparu skaitļa otrais cipars uz kabeļu zonas stabiņa pie pareizticīgo baznīcas iebrauktuves. Stabiņš atrodas pie IEBRAUKTUVES (tur ir divi).
Slēpnis atrodas – N 56 49.ABC E 024 37.DEF
Un kura no visām ir Tava favorīte? Veiksmi!
