Abavas ieleja veidojusies pateicoties ledāju kušanas ūdeņu izraisītajiem erozijas procesiem. Tāpēc te vērojama liela ainaviskā daudzveidība - stāvi upes krasti, dolomīta atsegumi, sānu gravas, pļavas un nogāzes, kā arī avoti, kas iztek upes terašu nogāzēs. Pateicoties tam, ielejā vērojama arī liela augu daudzveidība – šeit sastopamas vairāk kā 50 aizsargājamās augu sugas.
Imulas taka ved gar upes labo krastu no "Vītiņiem" līdz "Romancei". Imulas ieleja ir bagāta ar augu sugām, kas patvērumu rod ielejas stāvo nogāžu lapu koku mežos. Šī taka vislabāk apmeklējama pavasarī, kad te zied ne vien zilās vizbulītes, bet arī baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara debestiņa, bet mitrākās vietās zaļo lakši. Pavasarī vieglāk ir ieraugāms arī Imulas upē esošais Langsēdes Velna pēdas akmens.
Slēpnis ir neliela plastmasas kastīte, sākotnēji satur viesgrāmatu un rakstāmo, vietu kādam ceļotājam, kā arī tradicionālo patriotisko suvenīru pirmajam atradējam.