Ogre - Pirmās stacijas „Oger" vienstāva mūra ēka ar šīfera jumtu celta 1859. gadā uz zemes, ko Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa vajadzībām uzdāvināja Rīgas pilsēta. Ogres stacija apkalpoja Rīgas – Dinaburgas, Rīgas-Drisas un Rīgas-Indras dzelzceļa līnijas. Būves vadītājs bija Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa būvinženieris K. Henings. Stacijā bija divi peroni, no kuriem vienu pārsedza perona nojume, preču noliktava, ūdenstornis, preču rampa, aka, tualete un dzīvojamās kazarmas. Staciju atklāja 1861. gada 17. septembrī. Laika gaitā staciju paplašināja un esošās ēkas modernizēja. 1872. gadā ūdenstorņa rokas pumpi aizstāja no Dinaburgas atvestās tvaika mašīnas, bet 1892. gadā uzstādīja augstāku - no Jersikas atvestu - ūdenstvertni (tanku). 1877. gadā stacijas ēkai piebūvēja otro stāvu, 1879. gadā uzcēla strādnieku kazarmas un 1885. gadā - stalli. 1887. gadā uzlika 18 pēdu garu griezuli, lai varētu apgriezt lokomotīvi ar tenderi. Staciju labiekārtoja: 1891. gadā ierīkoja dāmu istabu, 1892. gadā uzstādīja telegrāfu, kurā darbojās „Simss" sistēmas aparāti. 1904. gadā Ogres stacijas lielajā zālē tika novietota liela pareizticīgo altārglezna, un no 24. jūlija šeit notika dievkalpojumi Ogres kolonijas pareizticīgajiem iedzīvotājiem, ko vadīja Pētera karavīru nometnes Stopiņos priesteris.
1923. gadā atjaunoja preču šķūni, 1926. gadā - bagāžas škūni. Vēlāk uzbūvēja otru preču noliktavu. 1925. gadā stacijā ierīkoja elektrisko apgaismojumu. 1930. gadā pilsētas pusē pasažieru stacijas ēkai uzcēla piebūvi, 1933. gadā pie stacijas mūra ēkas tika uzcelta piebūve ar slēgtu koka verandu, kur ekonome Natālija Kalekaura ierīkoja bufeti. 1944. gadā atkāpjoties vācieši uzspridzināja staciju un tiltu. Staciju atjaunoja 1947. gadā pēc PSRS staciju tipveida projekta - tāda pati stacija ir Cēsīs un Siguldā.
Dzelzceļa tilts pār Ogres upi uzcelts 1858.-1859. gadā. Tas bija trešais lielākais tilts Rīgas -Dinaburgas dzelzceļa līnijā. Tas vairākkārt bojāts. Pirmā nelaime notika jau 1866. gadā, kad ledus sablīvējuma dēļ tilta dambis tika izskalots un tilts iebruka. 1917. gadā, tuvojoties vācu karaspēkam, vienu tilta posmu uzspridzināja, cieta arī balsti. Tajā pašā gadā to vietā ielika pagaidu koka balstus, bet tikai 1924. gadā tiltu atjaunoja pilnībā. 1944. gadā Ogres dzelzcela tiltu atkal uzspridzināja, un pēc krievu kara inženieru projekta 1945. gadā, tāpat kā stacijas ēku, to atjaunoja vācu karagūstekni. Daudzi no viņiem apglabāti Čakstes prospekta Brāļu kapos.
Pārogre - 1931. gada 11. aprīlī Ogres pilsētas valde nolēma ierīkot dzelzceļa pieturvietu Pārogrē, Lazdu kalna rajonā. Uzbūvēt stacijas ēku uzņēmās Pārogres labierīcības biedrība. Celtniecības darbus veica talcinieki būvdarbu vadītāja O. Ruļļa uzraudzībā, izmantojot saziedotus būvmateriālus. Peronu izbūvēja par Dzelzceļu virsvaldes atvēlētiem līdzekļiem. 1931. gada 2. augustā notika svinīga stacijas atklāšana. Tajā piedalījās Pārogres iedzīvotāji un Latvijas dzelzceļu ekspluatācijas direkcijas tarifu nodaļas vadītājs Valdemārs Krievinš, kurš nolasīja Latvijas dzelzceļu galvenā direktora rīkojumu Nr. 286: „No 1931. gada 2. augusta atvērts Ogres I-Ciemupes posma 36. km 4. piketā pieturas punkts Pārogre pasažieru operāciju satiksmei." Pārogres stacijas būve izmaksāja 1800 latu. Dzelzceļa pieturas punkts darbojās tikai vasaras mēnešos - no maija līdz oktobrim. 1932. gadā pie stacijas iestādīja 50 metru garu liepu aleju un peronu, kas bija tikai 50 m garš, pagarināja līdz 100 metriem. 1933. gadā stacijas ēkai ielika logus un durvis un būve tika pabeigta. 1939. gadā Pārogres stacijā kopumā apkalpots 23 141 pasažieris. 1942. gadā Pārogres stacija vācu oficiālajos dokumentos saukta „Oger-OgermLinde". Pēc Otrā pasaules kara tā atguva Pārogres stacijas nosaukumu. Pārogres stacijas ēka ir viena no nedaudzajām Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnijas koka civilbūvēm, kura saglabājusies līdz mūsdienām.
Jaunogre - 1928. gada 12. maijā ar Latvijas dzelzceļa galvenā direktora rīkojumu Nr. 246 pusotra kilometra attālumā Rīgas virzienā no Ogres stacijas tika atklāts pieturas punkts Ogre II. Tika izbūvēts perons, bet Mālkalnes (Jaunogres) labierīcības bledrība uzcēla pieturas punkta nojumi pēc arhitekta V. Šervinska projekta. Vasaras sezonā - no maija līdz oktobrim - pieturas punkts regulāri darbojās, bet ziemas mēnešos tur notika tikai iekāpšana un izkāpšana. 1932. gadā Ogres II (Jaunogres) labierīcības biedrība pasažieru ērtībām pie stacijas novietoja glītus, balti krāsotus solus. Biedrība gādāja arī par stacijas apgaismojumu un pie nojumes uzcēla verandu. 1932. gada 19. aprīlī dzelzceļa pieturas punktu Ogre II pārdēvēja par Jaunogres staciju un līdz ar to 1933. gadā Mālkalni pārdēvēja par Jaunogri, bet bijušo Jaunogri Amatnieku un Rūpnieku ielas rajonā - par Jauno parku. Palielinoties dzelzceļa pasažieru skaitam (1930. gadā - 4046, 1939. gadā - 20 246) 1938. gadā veco stacijas nojumi nojauca un 1939. gadā uzbūvēja Iielāku stacijas ēku. To nojauca 1957. gadā, kad paplašināja sliežu ceļu. Tagadējā Jaunogres stacijas mūra ēka uzbūvēta 1959. gadā.
1933. gadā bija paredzēts atklāt staciju arī posmā starp lkšķili un Jaunogri, bet tas netika realizēts.
Uzdevums – apmeklē visas trīs Ogres stacijas un ievāc vērtības. Saskaiti tās kopā un summu ievadi čekerī. Esi uzmanīgs sliežu celu tuvumā. Ogres stacijai, lai nokļūtu uz otrā perona izmanto tuneli. Veiksmi!
You can validate your puzzle solution with certitude.