[LV] Kaives Senču ozols ir dižozols (parastais ozols (Quercus robur)). Tas nav parasts vai kārtējais dižozols, tas ir resnākais koks gan Latvijā, gan Baltijā, kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols Austrumeiropā. Kaives Senču ozols tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.
Stumbra apkārtmērs ir 10,4 m tas ir 18—19 m augsts, vainaga projekcija sasniedz 250 m2, zari ir līdz 13,7 metriem gari. Laikā no 1974. līdz 2013. gadam ozola apkārtmērs pieaudzis par vienu metru no 9,35 m līdz 10,4 m.
Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš apgalvo, ka Kaives ozols ir gandrīz 400 gadus vecs, nevis 800—1000 gadus, kā tas dažviet apgalvots, pamatojot to ar koka 3mm gadskārtu jeb vidējo 2,5 cm stumbra resnuma pieaugumu gadā. Agrārās reformas laikā 1920. gadā Kaives muižas zemi sadala 32 jaunsaimniecībās, no kurām zeme ar Kaives ozolu nokļūst J. Stromaņa īpašumā, kas savu jaunsaimniecību nosauc par Senčiem, no kā arī ozols iegūst savu nosaukumu. Ap 20. gadsimta 20. gadiem koka galotnē iespēris zibens, pēc kā ozolam saglabājies tikai viens lielāks zars. Pirmoreiz publicējums presē par šo ozolu parādījies 1924. gada 30. oktobrī žurnālā „Nedēļa”: „Milzu ozols, saukts „Senču ozols”, atrodas Sēmes pagasta Kaives muižā, J. Stromaņa jaunsaimniecībā, 13 km no Tukuma, kalnainā apvidū. „Sencim” apkārt izmētātie atsevišķie lielie ozoli liecina, ka šeit reiz bijis ozolu mežs un, katrā ziņā, sena upuru vieta. Ozols 28 pēdas (8,5 m) apkārtmērā. Vidū tukšs, vienos sānos caurums, bet tas pamazām aizaug ciet. Ozols vēl pilnā zaļoksnībā. Pēc ļaužu nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta. Sakarā ar šie nostāstiem ap ozola saknēm nesen vēl redzēti rokamies „meklētāji”, bet saknes noaugušas cieti kā čuguna vāks.” Eniņš gan noraida iespējamību, ka šāds dižozols būtu spējis izaugt mežā un muižnieka lauki būtu varējuši būt „sena upuru vieta”.
[EN] Kaives Senču oak is a common oak (Quercus robur). But it is not an ordinary or regular oak; it is the thickest tree in both Latvia and the Baltics and the 11th thickest and most voluminous oak in Eastern Europe. The Kaives Senču oak is considered the oldest oak in both Latvia and the Baltics.
The circumference of the trunk is 10.4 meters, and it is 18-19 meters tall. The crown projection reaches 250 square meters, and the branches are up to 13.7 meters long. From 1974 to 2013, the oak's circumference increased by one meter, from 9.35 meters to 10.4 meters.
Nature monument researcher Guntis Eniņš claims that the Kaives oak is almost 400 years old, not 800-1000 years old, as claimed in some places, based on the tree's 3 mm annual growth rings or an average trunk thickness increase of 2.5 cm per year. In 1920, during the agrarian reform, the land of Kaives Manor was divided into 32 farms, and the land with the Kaives oak ended up in the possession of J. Stromaņa, who named his farm Senči, giving the oak its name. In the 1920s, lightning struck the top of the tree, leaving only one larger branch. The first publication about this oak appeared in the magazine "Nedēļa" on October 30, 1924: "The giant oak, called "Senču oak," is located in Kaives Manor in Sēme parish, in J. Stromaņ's farm, 13 km from Tukums, in a hilly area. The separate large oaks scattered around "Senči" indicate that there was once an oak forest here and, in any case, an ancient sacrificial site. The oak is 28 feet (8.5 m) in circumference. Hollow in the middle, with a hole on one side, but it is slowly filling up. The oak is still in full greenery. According to local legends, there was once a monastery in the nearby Kaives Manor, which was destroyed during the Swedish War. At that time, three small pieces of gold were buried under the oak's roots. Due to these legends, "seekers" were recently seen digging around the oak's roots, but the roots are now as solid as an iron lid." However, Eniņš rejects the possibility that such a large oak could have grown in a forest, and the land owned by the nobleman could have been an "ancient sacrificial site."
