Dzirnavu konstrukcija, to iekārtas un detaļas, kas tika veidotas un pārbaudītas gadsimtu gaitā, bija masīvas, bet dzirnavu ēku arhitektoniskais veidojums — vienkāršs un racionāls. Dzirnavas bija novada lepnums un atdzīvināja tālaika lauku ainavu, un arvien atgādina par aizgājušo gadu godību lauku teritorijās. Lai arī no kuras puses iebrauktu Stelpes pagastā, ceļiniekus allaž ir sagaidījušas vējdzirnavas – Ķiru, Šķērstu jeb Sveķu, Kāravu, agrāk – Strazdu.
Šodien Latvijā ir saglabājušās salīdzinoši nedaudz vējdzirnavu, galvenokārt saglabājušās mūra konstrukcijas, un tikai dažas no vējdzirnavām joprojām ir darba kārtībā.
Ķiru vējdzirnavas celtas 1903. gadā no koka lubiņām, uz vējrādītāja gan norādīts gada skaitlis 1905. Šīs vējdzirnavas pārstāv Latvijā un īpaši Zemgales līdzenumā izplatīto holandiešu tipa vējdzirnavu veidu. Ķiru vējdzirnavas kopš 20. gs. 30. gadiem tiek darbinātas ar elektrību, tajās saglabājušies vēsturiskie mehānismi – miltu un putraimu gaņģi, vēl 2003. gadā vējdzirnavas tika darbinātas reizi nedēļā - piektdienā.
No lielā vējdzirnavu skaita 20. gadsimta sākumā saglabājušās tikai dažas dzirnavas, kuras ir vērtīgi un reti paraugi – ne velti Ķiru dzirnavām piešķists valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
[ENG]
The structure of the mills, their equipment and parts, which were designed and tested over the centuries, were massive, but the architectural establishment of the mill buildings was simple and rational. The mill was the pride of the county, in Stelpe parish the travellers have always been greeted by windmills – Ķiru, Šķērstu and Kāravu windmills.
Today only few windmills have remained in Latvia, mainly wall structured, and only a few of them are still working.
The Ķiru windmills were constructed in 1903 from wooden lukes, although an annual figure of 1905 is indicated on the winding indicator. These windmills represent the type of Dutch-type windmills distributed in Latvia and particularly in the Zemgale plain. Ķiru windmills have been powered by electricity since the 20 th century 30’s, there still remaining the historical mechanisms and even in 2003 the windmills were operated once a week - on Friday.
From the large number of windmills in the early 20 th century, only a few mills, which are valuable and rare samples, have remained, and neither the Ķiru mill has been granted the status of an architectural monument of national importance.