Popes muiža kopš 17. gs. sākuma bija fon Bēru dzimtas īpašumā. Fon Bēriem Latvijā bija vairāki atzari un to īpašumā savulaik bija virkne ievērojamu Kurzemes muižu – Popes, Cīravas, Ēdoles, Ugāles, Vērgales, Zlēku u.c.
Popes muižas kungu nams būvēts 17. gs. nogalē, bet gadsimtu gaitā vairākkārt nozīmīgi pārbūvēts, iegūstot dažādas piebūves. Muižas iekārtojums liecina par turību, pārdomātu saimniecību un dzīves baudīšanu.
18. gs. nogalē, Ulriha Johana Ernsta fon Bēra laikā, Popes muižā darbojās papīra dzirnavas; tur ražotās produkcijas paraugs saglabājies līdz mūsdienām. Popes muižas papīrfabrika bija pirmā šāda veida ražotne Kurzemē. Tur izgatavoto papīru izmantoja arī dokumentiem un grāmatu iespiešanai. Saglabātajā papīra paraugā labi redzamas ūdenszīmes, kurās atveidots Popes muižas fon Bēru dzimtas ģerbonis.
Fon Bēru dzimtas ģerboņa galvenais simbols ir lācis. Par lāču īpašo lomu fon Bēru dzīvē Popes muižā saglabājušies spilgti apraksti. Ulriha Johana Ernsta fon Bēra mīļākā izklaide bijusi medības; tās viņš atļāvās rīkot visos gadalaikos. Viņam bija liels medību suņu bars un modernākie šaujamieroči. Medības Popē bija slavenas tuvā un tālā apkārtnē.
Par godu dzimtas ģerboņa dzīvniekam – lācim – viņš ierīkoja lāčuaudzētavu Popes muižas parkā. Tur viņš kopa „savus mīļos brālēnus” (tā viņam patika dēvēt lāčus). Tie tika turēti brīvdabas ierobežojumā, kur tos varēja vērot jebkurā laikā. Ulrihs Johans Ernsts fon Bērs īpaši esot mīlējis kādu jaunu lāču pāri, kam parkā iekārtoja atsevišķu nožogojumu, kur tie kopā varēja brīvi pārvietoties. Lāču pāris, meklējot medu, saplēsa alejas kokus. No tiem pārbijās neko nezinošie garāmgājēji un apmeklētāji. Viesu zirgi no izbīļa pēkšņi metās pretējā virzienā, tos kučieri tos nespēja noturēt. Viesus šādas situācijas nepieriecināja, un Ulriham Johanam Ernstam problēma kaut kādā veidā bija risina, tomēr lāči viņu priecēja vēl ilgi. Reiz, Lāčus likvidēja, kad lācene reiz uzbruka pašam muižas īpašniekam un viņu savainoja. Kaimiņi beidzot atviegloti uzelpoja, un dzīve Popē atgriezās ar jaunu sparu.
Muižas kungu māja palika neskarta gan 1905. gada nemieros, gan Pirmā pasaules kara laikā. 1920. gadā muižas kompleksu ar 48 ēkām agrārās reformas laikā savā īpašumā pārņema valsts. Kungu nams tiek izmantots skolas vajadzībām.
Cauri laikiem Popes kungu nams piedzīvojis īpaši saudzīgu attieksmi un pietāti. Kungu māja, kādu mēs to redzam mūsdienās, savu lielāko pārbūvi piedzīvojusi 19. gs. vidū. Pārbūves laikā Vecā (medību) pils bija kļuvusi par vecu mēbeļu, gleznu, medību trofeju, grāmatu un senu vēstuļu sainīšu glabātuvi. 20. gs. sākumā, Popes muižas kungu namā valdīja plaša salonu gaisotne. Kungu namā, līdzās biljarda, mākslas, mūzikas u.c. istabām, atradās vieta arī plašai bibliotēkas telpai ar glītiem grāmatu skapjiem un ērtiem 19. gs. 60. gadu neorokoko stila krēsliem. Telpā izvietotie paneļi rotāti ar spirālveida rozetītēm, kas raksturīgas 18./19. gs. mijai. Kādreizējā muižas bibliotēkas telpā šobrīd atrodas Popes pamatskolas darbmācības kabinets, un aiz biezas krāsu kārtas rozītes vēl redzamas.
Popes muižas kungu mājas interjers. Attēla avots - Zudusī Latvija: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31202/
Popes muižas īpašnieka Karla fon Bēra laikā kungu mājā atradās ievērojama no paaudzes paaudzē mantota dzimtas bibliotēka, kurā glabājās grāmatas daudzās valodās, kas līdzās apjomīgām mākslas darbu kolekcijām, kas apliecināja tās īpašnieka un viņa priekšteču alkas pēc estētiski piepildītas vides.
Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā Popes muižas lielā bibliotēka pakāpeniski izkliedējās pa visu pasauli. Tāpēc jo īpaši vērtīgi ir Popes muižas privātbibliotēkas eksemplāri, kas nonākuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā. Tie ļauj ikvienam kaut mazliet sajust to dienu īpašo gaisotni un greznību, kas valdīja Popes muižā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Šis ir viens no 14 slēpņiem sērijā „Neredzamā bibliotēka”. LNB simtgades izstāde "Neredzamā bibliotēka" (31.08.2019-1.03.2020) iepazīstina ar sabiedriskām vai muižu/privātbibliotēkām, kuras saglabājušās daļēji un to atsevišķi eksemplāri kļuvuši par LNB krājuma sākotni.
Visu „Neredzamās bibliotēkas” sērijas slēpņu saraksts
NB: Aleksandrīne fon Mēdema GC8CJPP
NB: Barona brālēni GC8CQV7
NB: Harmonijas nams GC8CV1C
NB: Iecavas muižas bibliotēka GC8CQRX
NB: Izglābts atņemot GC8CQZJ
NB: Jardin Senimental GC8CQXJ
NB: Kurzemes bruņniecības nams GC8CQWC
NB: Pelču pils GC8CQTN
NB: Putnu karaļa mantojums GC8CQXX
NB: Rīgas licejs GC8CQYY
NB: Rīgas vēstures un senatnes pētītāji GC8CQZX
NB: Sapnis par universitāti GC8CV0Y
NB: Stendāla spalvas pieskāriens GC8CQYD
NB: Vidzemes bruņniecības nams GC8CR0C