Slēpnis ir PET pudeles sagatave ar viesu grāmatu un rakstāmo.
1879. gada 12. augustā Aronas pagastā pie Madonas piedzima literāts, tulkotājs un pedagogs Jūlijs Dievkociņš – viens no pirmajiem latviešu rakstniekiem, kas pievērsās tieši bērnu un jaunatnes literatūrai, būdams pārliecināts, ka lasīšanā un zinātnē ļoti svarīgi ieinteresēt jau bērnībā.
Beidzis Valkas skolotāju semināru, Dievkociņš paralēli skolotāja darbam sāka nodarboties ar dzejošanu, darbus 1898. gadā sūtot izdevumiem “Dienas Lapa”, “Baltijas Vēstnesis” un citiem. Viņa dzeja ir romantiska, ar vientulības motīviem. Gadsimtu mijā iznāk stāstu krājumu sērija bērniem “Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem”, “Bērnu pasaule”, “Rīta miglas tēli”. Strādājis par skolotāju Litenē (1899. – 1902. g.), Rīgā (1902. – 1903. g.), Lielzalvē (1903. rudens - 1906. g.).
No 1903. gada Dievkociņš sāka vadīt žurnāla “Jaunības Draugs” bērnu nodaļu; mudināja šai auditorijai rakstīt arī citus autorus. Sākoties 1905. gada revolūcijas notikumiem, Lielzalves skolas skolotājs iesaistījās vietējās rīcības komitejas darbā. Piedalījās kā delegāts skolotāju sanāksmēs Rīgā. 1905. gada rudenī mītiņā pie Lielzalves skolas viņš nolasīja „Latvijas pagastu skolu reformu projektu”.
Šā iemesla dēļ 1906. gada janvārī viņu arestēja soda ekspedīcija un 21. janvārī kopā ar Jurģi Brunovski un Pēteri Balodi nošāva mežā pie Biržu pagasta mežsarga mājām. Šajā vietā ir uzstādīts piemiņas akmens. Apbedīts Zalves (Lielzalves kapos).
Jūlija Dievkociņa vienīgais dzejoļu krājums “Ugunsziedi” iznāca 1907. gadā jau pēc autora nāves.