Skip to content

<

Gaujas loki

A cache by SSandraSS Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 04/14/2020
Difficulty:
2 out of 5
Terrain:
2 out of 5

Size: Size: small (small)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:


Kopš pilsētas pirmsākumiem Gauja izvijusi un veidojusi Valmieru kā prasmīgs podnieks māla trauku. Gauja ir tik dzīva Valmieras daļa, ka ikdienā pilsētnieki ar to rēķinās. Šodien, vijot lokus Valmierā, Jums jāapmeklē 7 punkti un jāatbild uz jautājumiem, lai tiktu pie gala slēpņa. Maršruts veidots tā, lai to pastaigas veidā izietu ar kājām vai izvēloties divriteni. Iespējams arī daļēji pārvietoties ar auto. Gala objekta apraksts un norādes ir čekerī. Multislēpņa ikona ir pie pirmā punkta.

1. Valmieras puikas. Populārākā literārā darba par Valmieru - Pāvila Rozīša romāna „Valmieras puikas” - varoņus skulptūrā iemūžinājusi latviešu tēlniece Timiana Munkēvica. Piemineklis atklāts 1981.gadā.  Galveno varoņu prototipi ir pats romāna autors Pāvils Rozītis, dzejnieks Linards Laicēns, bet par trešo tēlu nav viennozīmīgi skaidra atbilde. Pastāv uzskats, ka trešajā Valmieras puikā atveidots Pāvila Rozīša draugs tēlnieks Emīls Melderis. Tomēr nereti dzirdēts arī pieņēmums, ka trešais Valmieras puika tīši atstāts nezināms, tādējādi ļaujot katram valmierietim asociēt sevi ar Valmieras puiku un tā atspoguļoto brīvības un atmodas garu.

2.Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Sv.Sīmaņa baznīca, kurai dots viens no Kristus mācekļu vārdiem, ir ne vien pilsētas senās un dramatiskās vēstures lieciniece, bet arī viens no nozīmīgākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā ar labi saglabājušos viduslaiku telpisko struktūru un maz izmainītu ārējo veidolu. Baznīcas celtniecība sākta 1283.gadā. Pieņemts, ka baznīcas nosaukums saistīts ar tās iesvētīšanu Simjūda (Sīmaņa un Jūdas) dienā – 28.oktobrī. Pirmos aptuveni trīssimt gadus celtnē darbojās katoļu draudze, bet kopš 17.gadsimta, kad Vidzeme nonāca zviedru varā, tajā saimniekoja evaņģēliski luteriskā draudze. Valmieras Sv.Sīmaņa baznīca vairākkārt cietusi no karadarbības un ugunsgrēkiem. Īpaši postošs bija krievu karaspēka iebrukums 1702.gadā, kad tika nodedzināta visa pilsēta, bet no baznīcas palika tikai mūri. Šo postījumu dēļ, nav saglabājušies viduslaiku mākslas darbi. 19. gadsimta otrajā pusē baznīcā uzstādīja F. Ladegasta būvētas ērģeles ar 33 reģistriem, 3 manuāliem, 1 pedāli un neogotisko prospektu. Tās ir raksturīgs romantiskā tipa ērģeļbūves paraugs, kas vērtētas kā vienas no labākajām Latvijā. Baznīcai blakus redzams piemineklis pirmajam latviešu tautības mācītājam novadā Jānim Neilandam (1840-1915).Baznīcas tornī izveidota izstāžu zāle, savukārt no torņa skatu laukuma var vērot Valmieras panorāmu.

3. Hanzas siena. Hanzas siena ir namu fasādes gleznojums, kas tapis, lai valmieriešiem un pilsētas viesiem atgādinātu par svarīgo un tikpat kā zudušo viduslaiku posmu Valmierā. Gleznojumā apvienots 1570.gada kartes fragments, Hanzas savienības varenības laika pārvietošanās simbols – koge un Valmieras senākais ģerbonis, kas saglabājies 1524.gada zīmoga nospiedumā.

4.Jānis Daliņš Soļotājs un Latvijas patriots Dzimis 1904.gada 5.novembrī Valmieras apriņķī. Ar sportu sācis nodarboties 22 gadu vecumā nejaušības pēc – kādās sacensībās "Jāņa Daliņa stadionā" , pietrūkstot kvorumam, Daliņš pieņēma uzaicinājumu startēt divu kilometru soļojumā. Savā pirmaja startā Daliņš uzvarēja, apsteidzot arī Latvijas rekordistu Alfrēdu Dūrēnu. Jau pēc pāris mēnešiem, 1927. gada augustā, Daliņš uzstāda savu pirmo Latvijas rekordu - 5 kilometru soļojumā. 1929. gadā Jānis Daliņš debitēja starptautiskajās sacensībās - Berlinē, bet vēl pēc gada turpat izcīnīja uzvaru. Pateicoties Daliņa starptautiskajiem panākumiem, soļošana Latvijā iegūst milzu popularitāti. Tiek rīkotas starptautiskas sacensības ar labāko Eiropas soļotāju piedalīšanos, kuras apmeklē tūkstošiem skatītāju. Vienā no tām 1932. gada jūnijā, Daliņš uzstāda savu pirmo pasaules rekordu 25 jūdžu distancē. Jānis Daliņš ir viens no diviem sportistiem, kas 1932. gadā pārstāv Latviju Vasaras Olimpiskajās spēlēs Losandželosā vienīgajā soļošanas distancē - 50 kilometru soļojumā, kuru līdz šim pats vēl ne reizi nebija veicis. 3. augustā lielā karstumā Daliņš distancē ierindojas otrajā vietā, tādējādi izcīnot Latvijai pirmo olimpisko medaļu valsts vēsturē. Kad abi sportisti (otrs bija Jānis Dimza) ieradās Rīgā, tos Rīgas dzelzceļa stacijā sagaidīja 3000 līdzjutēju ar ārlietu ministru Reinholdu Zariņu priekšgalā. Savu otru lielāko panākumu Jānis Daliņš izcīna divus gadus pēc Losandželosas sudraba. Pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā Turīnā, startējot 50 kilometru soļojumā, Daliņš izcīna pārliecinošu uzvaru, esot vadībā visā distances garumā. 1992.gadā pie Jāņa Daliņa stadiona atklāts tēlnieka O.Breģa piemineklis Jānim Daliņam.

5. Laivu piestātne Laivu piestātnē, kas atrodas Valmieras vecpilsētā pie Valmieras Mūzikas skolas, savus ceļotājus sagaida Gaujas Tramvajs – neparasts peldlīdzeklis, kurā var nesteidzīgi baudīt upes ūdens patīkamo plūdumu un apkārtnes dabas burvību. Gaujas tramvajs kursē Valmieras galvenajā ielā –  Gaujā, sniedzot iespēju valmieriešiem un pilsētas viesiem izbaudīt skaistu ainavu un izzināt interesantus stāstus! Brauciena laikā paveras skats uz Valmieras vecpilsētas vēsturisko apbūvi un Gaujas krastu pārsteidzošo, neskarto dabu. Tramvaja prasmīgais vadītājs ir gids, kurš prot dalīties ar interesantiem stāstiem par Gaujas apkārtni un tajā redzamajiem objektiem. Tramvajs darbojas tikai vasarās, pasažierus uzņemot un izlaižot vienā un tajā pašā pieturā, viens brauciens ir aptuveni 45 minūtes ilgs.

6.Kazu krāces 19.gadsimta 30.un 40. gados Gauja sākusi strauji izskalot krastus, apdraudot gan dzīvojamās ēkas, gan baznīcu. Tādējādi nolēma veidot dambi, lai sadalītu upes spēku un mainītu virzienu. Cilvēka un dabas kopdarbs bija piemērota vieta airēšanas slaloma trases ierīkošanai 1969.gadā. Par nosaukumu un krāču sākotnējo izcelsmi teikās atrodami dažādi skaidrojumi. Viens vēsta: Gauja šajā vietā bijusi plata un sekla. Cilvēki tad saveduši akmeņus, lai varētu pārdzīt lopus ganīties mežā. Kazām īpaši patikusi šī vieta, un tāpēc viņu vārdā arī krāces nosauktas

7.Elku saliņa. Kultūras un atpūtas parkā netālu no memoriāla atrodas upuru vieta jeb Elku saliņa. Upuru vietas iezīmes tika apstiprinātas arheoloģisko izrakumu laikā, kad tika atklātas senas sārtu vietas - bedres ar oglīšu iegulām. Stāsta, ka senāk saliņa bijusi no visām pusēm apņemta ar ..............   un apaugusi ar kupliem ozoliem, saliņas vidū zaļojis svētozols ar dievu tēliem, pie kura nesti upuri dieviem, no tā arī cēlies nosaukums – Elku saliņa.

Slēpnis satur viesu grāmatu, zīmuli un pāris nozīmītes, saistītas ar Valmieru.

Koordinātas: N 57°32.X E 25°26.Y.

X = C+F+G -1

Y= A*B*D-D*G*E+85

Veiksmi meklēšanā!

Check your solution

Additional Hints (No hints available.)



Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.