Rojā ir divi moli, kas iestiepjas jūrā. Ziemeļu mols ieliecas uz labo pusi un pašā galā to rotā balta bāka (šobrīd tā pārkrāsota zaļa) ,Dienvidu molam ir sarkana bāka. Tie kalpo ne tikai ostas nostiprināšanai, bet arī kā vietējo iedzīvotāju un tūristu iecienīti apskates objekti.
1910. gadā Rojā uzcēla pirmo patversmes ostu pie Kurzemes krastiem uzbūvējot 210m garu aizsargdambi. Tomēr tam bija maza nozīme, jo viļņlauzis bija par īsu, dziļums nepietiekošs, tāpēc ne visi kuģi varēja aiz tā aizbraukt meklējot patvērumu no viļņiem. 1932. gadā zvejnieku spēkiem tiek izbūvēts 108m garš akmeņu dambis upes labajā krastā straumes atturēšanai pret aizplūšanu sānis un tā palielinot dziļumu izejai uz jūru. Ar valsts palīdzību upes grīva tiek izbagarēta līdz 3,5m dziļumam, ar akmeņu dambi tiek nostiprināts kanāla krasts un izbūvēts pāļu mols ziemeļu pusē 120m garumā. 1970-ajos gados tiek izbūvēti jauni betona masīvu moli un akvatorija padziļināta līdz 5m dziļumam. Pakāpeniski top jaunas piestātnes zvejas kuģu vajadzībām. 90-to gadu sākumā kopējais piestātņu garums sasniedz 600m ar dziļumu pie tām no 3 līdz 4,5 m.
Rojas pludmale ir viena no labiekārtotākajām pludmalēm Latvijā un tās koka laipu sistēma – viena no retajām, kas pilnībā ir pieejama ikvienam, t.sk. cilvēkiem ratiņkrēslos, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem utt. Pludmalē ierīkoti volejbola un futbola laukumi, izveidoti rotaļu laukumi bērniem. Informatīvais stends veidots arī Braila rakstā un ir pieejama pludmales taktilā karte.
Pastaigu var veidot gan izejot visas laipas, gan pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā. Pastaigas laikā redzēsiet mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas un tajās sastopamos augus un izbaudīsiet mierīgu pastaigu gar smilšaino liedagu. Aktīvākajiem ceļotājiem iespējams “izlocīt kājas” uz Ziemeļu mola akmeņiem un aiziet līdz pat bākai mola galā.