Āraiši
Slēpnis novietots Vidzemes Dabas skolas pārgājiena laikā apkārt Āraišu ezeram! Slēpnis ir 0.5 l plastmasas kārba ar logbook, zīmuli, asināmo un piemiņas zīmi pirmajam atradējam no Vidzemes Dabas skolas. Blakus slēpņa atrašanās vietai ir iespējams novietot auto, lai dotos apskatīt Āraišus.
Gaujas nacionālā parka teritorijā, dienvidu virzienā no Cēsīm atrodas Āraišu muzejparks. Tā apbūves kompleksā ar savu unikālo kultūrvēsturisko nozīmi visvairāk izceļas Āraišu ezerpils - 9. - 10. gs. latgaļu mītne uz Āraišu ezera salas. Ezerpili jau 1876. gadā atklāja grāfs Kārlis Georgs fon Zīverss, taču pilnībā apgūt un novērtēt šo Austrumeiropas mēroga objektu ļāva 20. gadsimta 60. un 70. gados izdarītie arheoloģiskie izrakumi. Tajos tika atsegtas un izpētītās ap 150 dzīvojamo, saimniecības un aizsardzības celtņu paliekas, kā arī bruģētais dambis, kas ezerpili savienoja ar krastu. Darba gaitā tika noskaidroti agrāk nezināmi senās celtniecības paņēmieni - t.s. jūgstūra savienojumi u.c. Celtnēs un kultūrslānī atrada apm. 3700 senlietu. Ezerpili iecerēts rekonstruēt, pilnīgi atjaunojot 9. - 10. gs. apbūvi. Netālu no ezerpils, Āraišu ezera rietumkrasta pussalā atrodas kastellas tipa ordeņa pils drupas. Āraišu pils pastāvējusi no 14. līdz 17. gs. un Ordeņa valsts laikā pildījusi reizē militāra un saimnieciska rakstura funkcijas.
Apmeklējot muzejparku, ieteicams apskatīt arī Āraišu luterāņu baznīcu un mācītājmuižu. Baznīcai tagadējais izskats piešķirts 1791. - 1793. gadā, pārbūvējot daudz vecāku (13. - 14. gs.) dievnamu. Celtne labi ilustrē 18. gs. luterāņu sakrālajā arhitektūrā valdošo tendenci veidot maksimāli plašas zāles tipa draudzes telpas.
Mācītājmuižas dzīvojamā māja celta 1783. gadā, bet saimniecības ēkas - 19. gs.
Bagātajā Āraišu muzejparka kultūrvēsturisko objektu klāstā izceļas arī 19. gs. pirmajā pusē izveidotais Vāveru krogus ansamblis(Rīgas - Pleskavas ceļa kreisajā pusē, 81. km no Rīgas), Āraišu vējdzirnavas un dzirnavnieka māja (19. gs. vidus).
Par labu atpūtu dabā!
VDS!