Sloka ir senākā Jūrmalas daļa. Slokas vārds rakstos pirmoreiz minēts jau 1255. gadā līgumā starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu. Slokas novads uzplauka 17.gs., Kurzemes hercoga Jēkaba laikā, kad tur atjaunoja dzirnavas, ierīkoja vara kaltuvi, kaļķu un stikla cepļus, metālu veltuvi. Kaugurciemā tajā laikā ierīkoja ostu, caur kuru ieveda un izveda preces. 1785.gadā Sloka ieguva tirdzniecības miesta tiesības, bet 1878.gadā tā kļuva par pilsētu. Pilsētas statusu Sloka saglabāja līdz 1959. gadam, kad tika dibināta Jūrmala.
Šis slēpnis pavadīs nelielā (~2km) pastaigā vai velobraucienā caur Slokas kultrūvēsturisko centru, no pamatskolas, gar staciju, pa Raiņa ielu līdz Lielupei. Dažās no ievērojamām Slokas vietām būs kaut kas jāierauga, ar iegūtajām vērtībām jāaprēķina slēpņa koordinātas. Lai veicas!
Slokas pamatskola
Pirms Pamatskolas dibināšanas Slokā bija vairākas mazas skoliņas, piemēram Hercoga Jēkaba ielā 10 20. gs. sākumā bija fabrikas skola, kuru finansēja Baltijas celulozes fabrika, strādnieku bērniem. Slokas pamatskola celta 1911. gadā, uz pilsētas zemes un vietējie celtniecībai ziedoja ķieģeļus. Latvijas laikā un tūlīt pēc kara tā bija slocinieku galvenā skola, bet tad, kad Raiņa ielā uzcēla jaunu vidusskolu (tagad Jūrmalas Valsts ģimnāzija), latviešu bērnus pārcēla turp, pamatskolas ēkā izveidojot krievu skolu. Pēc neatkarības atjaunošanas slocinieki vēlējās atgriezties savā skolā, tagad tur atkal ir Slokas pamatskola. Runā, ka baznīcu ar dažādām Slokas vietām, tai skaitā skolu, savieno slepenas ejas.
Skolas priekšā ir piemiņas akmens “Izglītībai Slokā 250”. Kāds gadskaitlis ir rakstīts uz akmens? (Vērtība A)
Ugunsdzēsēju dārzs
1873. gadā Slokā nodibinājās brīvprātīgā ugunsdzēsēju biedrība, kas atradās tur pat, kur tagad ir ugunsdzēsēju postenis - Raiņa ielas sākumā. 20. gs. sākumā biedrība pelnīja, rīkojot zaļumballes pie Skolas. Tad notika svinīgi gājieni no ugunsdzēsēju ēkām līdz skolas pagalmam. 1930. gados te uzcēla muzikantu estrādi, izbūvēja deju grīdu un dārzā bija izrakts 15x15m liels dīķis, kurā par nelielu maksu kavalieri varēja vizināt laivā dāmas. 1949. gadā estrādē ieslodzīja slociniekus, kurus vēlāk izsūtīja. 1990.gada 25.martā šajā vietā atklāja pieminekli padomju represijās cietušajiem jūrmalniekiem. Pieminekļa autors ir mākslinieks Jānis Zirnītis.
Cik soliņu ir pie pieminekļa? (Vērtība B)
Stacija
1877. gadā līdz Slokai izbūvēja dzelzceļa līniju. Līdz mūsdienām ir saglabājusies sākotnējā koka stacijas ēka, kas ierīkota līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums izbūvi – 1877. gadā. Slokā tiek apkalpoti gan pasažieru, gan kravas vilcieni, ir pievadceļi uz Slokas naftas bāzi un vairumtirdzniecības bāzi, ir kravas rampa.
Kaut kur pie stacijas sienas ir plāksnīte ar attālumu līdz Rīgai. Kāds tas ir? (Vērtība C)
Ģerbonis
Garāmejot, pie koka ēkas uz Ventspils šosejas un Hercoga Jēkaba ielas stūra sienas ir apskatāms Slokas ģerbonis. Vārti un sakrustoti zobeni Slokas ģerbonī, kas apstiprināts 1925. gadā, atgādina, ka tā reiz sargāja Rīgu no rietumu puses. Slokai bija stratēģiska nozīme karu laikā, jo tikai pēc aizsardzības posteņa, Slokas, ieņemšanas ienaidnieka ceļš uz Rīgu bija brīvs.
Raiņa iela
Raiņa iela bija galvenā Slokas iela, kas senāk tika dēvēta par Jūras ielu, bet daudzās ielas malas mājās atradās veikali. 1935. gadā uz 4600 iedzīvotājiem Slokā bija 149 dažādas tirdzniecības iestādes, kas galvenokārt koncentrējās ap Tirgus laukumu un Raiņa ielā. 1944. gadā cauri Slokai brauca vācu kravas mašīna ar munīciju un uzsprāga, nopostot vairumu Slokas vēsturiskā centra ēku. 30. gados šajā ēkā, Raiņa ielā 27, bija veikaliņš, un, interesanti, ka, pēc pārbūves par dzīvojamo ēku, vēl ir saskatāmas vitrīnu vietas. Blakus teritorijā, kur tagad ir Riepu centrs, Latvijas laikā darbojās slocinieku iecienīta atpūtas vieta – gaismas bilžu teātris “Progress”.
Kādā krāsā ir kādreizējā veikala ēka? Izvēlies atbilstošo variantu un tam atbilstošo vērtību: Balta - 19, Zaļa - 23, Dzeltena - 29, Brūna - 31, Rozā - 37 (Vērtība D)
Baznīca
Jau 1567. gadā pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles Slokā uzcēla luterāņu baznīcu, kas kalpoja līdz 1740. gadam, kad tā nodega, bet pēc trīs gadiem tās vietā uzcēla jaunu, kuru 1844. gadā nojauca kā pilnīgi nolietotu. Vietu jaunajai baznīcai izvēlējās otrā ielas pusē. Tagadējās Slokas luterāņu baznīcas pamatakmens likts 1851. gada oktobrī, iesvētīta trīs gadus vēlāk, un ir vecākais dievnams Jūrmalā. Laika gaitā baznīca vairākkārt pārbūvēta, to paplašinot. Baznīcas interjerā saglabāti mākslas pieminekļi arī no iepriekšējās ēkas - 18.gadsimta ērģeļu luktu gleznojumi, griestu lukturis, galdiņi, krēsls. Baznīcas lepnums ir arī Valkera firmas (Vācija, 1911.gads) darinātās ērģeles, tās ir 5.- 6. lielākās Latvijā un tās izceļas ar tālskani – stabules atrodas bēniņos, bet skaņa pa īpašiem kanāliem nonāk virs altāra.
Cik zeltītu burtu ir uzrakstā virs baznīcas ieejas? (Vērtība E)
Bibliotēka
Bibliotēkas sākumi Slokā meklējami jau 19. gadsimtā, kad grāmatas gādājis Bāžciema dzirnavnieks. 1887. gadā tika dibināta labdarības biedrība ar kori un bibliotēku. Bibliotēka vairākkārt mainījusi statusu un atrašanās vietu, šajā ekā tā ir kopš 2000. gada. Saistībā ar bērnu grāmatu autora un mākslinieka Alberta Kronenberga 120 gadu jubileju, 2007.gada 18.oktobrī atklāta viņam veltīta piemiņas zīme. Koka un metāla skulptūru komplekss veidots kā atvērta grāmata, ap kuru izvietojušies pasaku tēli, kas laipni sagaida ikvienu bibliotēkas apmeklētāju. Zīmes uzstādīšanas vieta nav izvēlēta nejauši, kādreiz iepretī Slokas bibliotēkai atradās tipogrāfija, kurā iespiesta slocinieka Alberta Kronenberga pirmā grāmata. Slokas bibliotēka nosaukta Alberta Kronenberga vārdā.
Cik peles staigā pa grāmatu? (Vērtība F)
Tirgus laukums
Sākot jau ar 17. gadsimtu Slokas tirgus laukumā notika regulāri gadatirgi, kopš 19. gadsimta – nedēļas tirgi. Tirgus laukumā notika visdažādākie notikumi, viesojās ceļojošais cirks un fotogrāfi, te notika Slokas ugunsdzēsēju (skatoties uz rietumiem, var redzēt ugunsdzēsēju depo ieeju un novērošanas torni) paraugdemonstrējumi un pulcēšanās gājieniem uz zaļumballēm, padomju laikā – darbļaužu demonstrācijas. Tirgošanās laukumā notika līdz pat 1970. gadiem, līdz to iežogoja un ierīkoja būvmateriālu noliktavu. Tirgus laukums bija bruģēts ar dolomīta plāksnēm, kuras zuda, kad laukumu noasfaltēja. Tirgus laukumu ieskauj liepas, kuras slocinieki stādījuši 1927. gadā, pirms tam tur bijuši vītoli.
Cik liepas aug pa tirgus laukuma perimetru? (Vērtība G)
Valdes nams
Pilsētas valdes namu 19.gs. sākumā uzcēla kā viesnīcu, tas bija grezns – ar kārniņu jumtu un kolonnām. 19.gs.otrā pusē tā esot bijusi vienīgā divstāvu ēka Slokā, saukta par „lielo namu”. Dažādos laikos līdzās pilsētas pašpārvaldei te patvērumu radušas arī dažādas skolas - Hāznera skola, zēnu elementārskola, pamatskolas klases. Pēc pirmā pasaules kara ēkas pirmajā stāvā atradās arī policijas iecirknis, policijas priekšnieka un pilsētas valdes apkopēja dzīvokļi, bet otrajā stāvā - Slokas pilsētas valde un skola. Īslaicīgi šajā ēkā atradušās arī aresta telpas. Ēka vairākkārt pārbūvēta un zaudējusi savu galveno iezīmi - četrkolonnu portiku un balkonu. Tagad ēkā ir Jūrmalas speciālās internātpamatskolas (dibināta 1974. gadā) internāts.
Kāds ir mājas numurs? (Vērtība H)
Piestātne
Kurzemes hercogistes laikā preces no Kaugurciema noliktavām ar pajūgiem veda uz Sloku, no kurienes ar laivām tālāk veda uz Jelgavu, Lietuvu un Poliju. 19. gadsimtā no piestātnes ar tvaikonīšiem varēja nokļūt Jelgavā un Rīgā. Vēlāk ikdienā ar laivām, vēlāk ar trošu pārceltuvi, šeit varēja tikt no Slokas uz pretējo krastu. Nereti Slocenieki devās izbraucienos ar laiviņām, un blakus esošajā Lielupes salā Mežzarā jeb Zirgu salā 1920. - 1930.gados tika rīkotas balles. Lielupe vienmēr bijusi arī iecienīta zvejas un makšķerēšanas vieta. Vēl padomju laikā 1960.gados šeit tika rīkotas zemledus makšķernieku sacensības. Ūdenī vēljoprojām manāmi piestātnes pāļi. Iespējams, netālu esošajā pamestajā divstāvu mūra ēkā atradās ostas kantoris, bet informācija ir pretrunīga.
Cik pamestās ēkas logi ir vērsti uz upes pusi, neskaitot pagrabstāvu? (Vērtība I)
Papīrfabrika
No piestātnes ir redzams arī objekts, kuram Slokas vēsturē ir būtiska nozīme, tāpēc to nedrīkst nepieminēt, kaut arī līdz tam nebūs jāiet.
Slokas celulozes un papīra fabrika gandrīz simts gadus bija lielākais un nozīmīgākais Jūrmalas rūpniecības uzņēmums. Tās būvniecība uzsākta 1895./1896.gada ziemā, bet pirmā produkcija saražota 1898.gadā. Fabrikas ēku projektēšanā piedalījies ievērojamais arhitekts Vilhelms Bokslafs, kurš izstrādājis arī baznīcas pārbūves projektu. Ar fabriku saistīti arī elektrības pirmsākumi Jūrmalā. 1897.gada 30.septembrī fabrikas ģenerators deva pirmo strāvu, un no 1926.gada desmit gadu garumā tieši fabrika pilnībā apgādāja Sloku ar elektrisko strāvu. Līdz ar fabrikas attīstību pieauga Slokas iedzīvotāju skaits un pirmā pasaules kara priekšvakarā tas sasniedza 4600. Starpkaru periodā modernizēta, tā kļuva par vienu no modernākajām fabrikām Ziemeļeiropā. 2. Pasaules karā fabriku daļēji nopostīja, bet tā atjaunota, modernizēta un paplašināta, par to liecina arī gadskaitlis 1963, kas iemūrēts lielākajā dūmenī.
1967.gadā atklāja arī Slokas celulozes un papīra fabrikas kultūras namu, kas kļuva par galveno Slokas rajona kultūras iestādi līdz pat 1990.gadiem. Kultūras nama grausts ir redzams upes krastā nedaudz uz Slokas pusi no fabrikas.
Sākoties Atmodas laikam, pastiprināta uzmanība tika pievērsta ekoloģijas problēmām - Lielupes un jūras piesārņošanai un 1988.gada 26.aprīlī Vides aizsardzības klubs organizēja plašu manifestāciju pie fabrikas. Fabrikas darbību apturēja 1989.gadā, bet pilnībā to slēdza 1994.gadā.
Kaut kur šeit, piestātnes tuvumā, var arī apstāties, lai noskaidrotu galavietas koordinātas. Diemžēl Slokā Lielupes krastā nav soliņu, tuvākie ir pie bibliotēkas, jaunajā rotaļlaukumā.
Visu atbilžu summa sakrīt ar gadskaitli papīrfabrikas lielākajā skurstenī.
Atbilžu reizinājumi
A*B*C*D=JKLMNOP
E*F*G*H*I=QRSTUVW
Slēpņa atrašanās vieta:
N 56º 56.[J-S][N+U][M+W]
E 023º 3[R+P].[K+S][J-U][K-V]
Pārliecinies, ka nav lieku skatītāju! Slēpni noliec kārtīgi, kā atradi.
Ļoti iespējams, ka pa ceļam uz slēpni, jūs iesiet gar kādu ievērojamu objektu, ko mēdza dēvēt par Slokas pili, kas sastāvēja no divām atsevišķām vairākstāvu ēkām un saimniecības mājas. Visas ēkas bija mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem. Pili sev licis celt Slokas papīrfabrikas komercdirektors Unijs. Pirmā pasaules kara laikā viena pils ēka sašauta, un vēlāk to vairs neatjaunoja. Pēc otrā pasaules kara pils ēkām veikts kapitālremonts, un tajās iekārtota Slokas slimnīca. Slokas slimnīcas pirmsākumi meklējami Siguldas pusē, Allažos. Tur, ciema skolas ēkā, 1946.gadā ierīkota vietējā slimnīca, bet 1948. gadā nolemts to pārvietot uz Sloku. Sākumā slimnīca atradusies koka ēkā Ķeguma ielā 9, kur tā 1949.gadā uzsākusi savu darbību. Pirms kara Slokā slimnīcas nebija, bet darbojās Slokas kopīgās slimo kases ambulance un trīs aptiekas.