Paliekošakaas peedas Alsungas vesture atstajis Johans Ulrihs fon Šverins, kurš appreceja katolticigo Barbaru Konarsku un pargaja katolticiba ari pats. Saskana ar nostastiem, atgriežoties no Vilnas vinš izveidojis sev krašni terptu svitu, kuras apgerbs kluva par pamatu alsundznieku tautas terpam, bet vards "svita", par apzimejumu pašiem iedzivotajiem, kurus saka saukt par suitiem.
1623. gada katolticiba pargajušais Johans Ulrihs fon Šverins uzcel mura baznicu Sveta ercengela Mikela godam un uzsak vietejo luteranu atgriešanu katolticibaa. Alšvanga (Alsungas senais nosaukums) klust par visas Kurzemes katolu centru. Vesturiski ši ir vieniga vieta Latvijas rietumos, kur vairums pamatiedzivotaju ir katoli.
Senrakstos teikts, ka 1341. gada Kuldigas komturam Alšvangaa ir nocietinata maja, bet 1372. gada celta cetrsturaina akmens pils, kas velak papildinata ar apaliem torniem un lidz musdienam vairakkart parbuveta. Tas, ko musdienas sauc par Alsungas pili patiesibaa ir taas priekšpils teritorijaa pie apkartmura sienas 15. gs. celta piebuve ar diviem 16. gs. celtiem torniem.
Slepnja 1. dalja novietota Alsungas ordena pils torna fasade. Tas ir nano konteineris, kas satur informaciju par 2. dalju- auto novietosanas vietu / uzdevuma sakumu, no kura kajaam vai ar velosipedu jadodas pec gala slepnja.