Slēpnis neatrodas dotajās koordinātēs. Lai atrastu slēpni, ir jānoskaidro, kam tas veltīts, un jāveic projekcija. Leņķis=L(km), Distance=H(dm)
Lai jums pavisam sajauktu galvu, pastāstīšu par vienu gadījumu iz dzīves, ar kuru jau reiz kādā čatā padalījos ar geokomūnu, kad saruna ievirzījās šajā gultnē. Bija tas tālajos deviņdesmitajos manā bērnības ciematiņā un notika tas ar maniem draugiem Beku, Piparu, Raitēnu un Vaņēnu. Bijām sasnieguši jau to vecumu, kad sākām lietot grādīgos, un vecākie bija tikuši pie autovadītāja apliecības. Parasti arī es tajā bariņā maisījos, bet liktenīgajā reizē grādīgie tika lietoti bez manis. Kā parasti pēc tādām iedzeršanām tiek vienbalsīgi nolemts braukt meitās uz blakus miestiņiem, jo tad paši sev sākām likties kruti un neatvairāmi (toreiz nereti pie stūres sēdāmies iereibuši, ko noteikti nevajadzētu darīt). Kā jau parasti tādos bariņos izfiltrējas kāds barvedis ar alfa tēviņa pazīmēm un mūsu kompānijā tas bija Beka. Pa ceļam puišiem sagribējās atliet, tāpēc mašīna tika apturēta pie kādas nātrēs ieaugušas pamestas mājas. Kamēr visi laistīja nātres, Bekam sagribējās pa lielam, un viņš nātrēs ieraudzīja mazmājiņu, kura bija vēl tīri lietojama. Tā kā Beka aizsēdējās, puiši sāka izklaidēties, kā nu katrs prot. Jaunākais, bet fiziski spēcīgākais Pipars sāka šūpināt mazmājiņu, kurā Beka nelabā balsī bļāva, lai šo aktivitāti nekavējoties pārtrauc. Acīmredzot šī klaigāšana tikai uzjautrināja pārējos, jo Pipars sāka šūpināt mājiņu vēl dūšīgāk. Kā teica Vaņēns, vienā brīdī viss sāka krakšķēt un mājiņa salikās čupā kā tāds kāršu namiņš. Zem dēļiem tika atrasts Beka, kurš bija izbrucis cauri grīdai un līdz padusēm tupēja vēl šķidrajā un smirdīgajā zampā. Sākās drauga glābšanas darbi un drīzi vien Beka jau bija izvilkts ārā. Būtiski fiziskie kaitējumi šajā negadījumā viņam netika konstatēti, bet varat iedomāties, kādu psiholoģisko traumu guva barvedis, ja viņš Piparu pat nemēģināja nosist vai vismaz iemērcēt tajā pašā bedrē. Tā kā nomazgāties nekur nevarēja, tika nolemts atbrīvot draugu no drēbēm, bez kurām varēja arī iztikt, bet pats Beka tika rūpīgi noslaucīts ar mīkstajām dadža lapām. Vienalga viņš bija netīrs un nelabi oda, tāpēc visi brauca mājās, galvas izbāzuši katrs pa savu logu. Atceroties šo gadījumu, ik reizi acīs sariešas asaras.