Dolomīts –
Dolomīts ir viens no galvenajiem mehāniski izturīgu akmens materiālu avotiem Latvijā. Ģeoloģiskajā griezumā tie veido augšdevona Pļaviņu, Daugavas un Stipinu svītas karbonātiežu slāņkopu. Mehāniski izturīgi un salturīgi dolomīti plaši izplatīti Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kur arī atrodas lielākās atradnes un prognozēto krājumu laukumi.
Dolomītu Latvijā galvenokārt izmanto šķembu ražošanai. Bet tā kā dolomīts ir viens no izplatītākajiem Latvijas materiāliem, to izmanto arī kamīnu, lapeņu, sienu, celiņu un žogu dekoratīvajai apdarei. Latvijā ir sastopams dzeltenīgu, sarkanīgu un zaļganu nokrāsu dolomīts ar lielāku un mazāku porainību un raksturīgo dzīslainību. Dolomīts tiek iegūts nelielu izmēru gabalos, tāpēc to parasti lieto zāģētu vai skaldītu plākšņu veidā, nevis masīvu. Dažāda izmēra akmeņus sagriež ar leņķa slīpmašīnu pēc vajadzīgiem izmēriem. Tā kā dolomīts pakļauts mitrumam, Latvijā to parasti izmanto kamīniem un citiem iekšējās apdares pasākumiem, bet ārsienām pielieto mākslīgo akmens dolomītu, ko iegūst no šķembām. Ārējai apdarei dolomītu pastiprina ar akmens laku. Ar gaišajām dolomīta plāksnēm veikta Kongresu nama apdare Rīgā.
Visblīvākais un izturīgākais dolomīts, kuru drupinot iegūstamas augstas stiprības klases šķembas, izpētīts Biržu atradnē (Salas nov.). Arī Aiviekstes, Degļevas, Dārzciema, Pērtnieku un Tūrkalnes atradnēs ir atsevišķi ļoti izturīga dolomīta slāņi. Praksē no Latvijas dolomīta iegūst šķembas, kas atbilst 400, 600, 800 stiprības klasei. Dažās atradnēs produktīvajā slāņkopā sastopami mālu un merģeļu starpslāņi kā arī karsta procesā pārveidotu iežu lēcas, kas apgrūtina ieguvi un pazemina šķembu kvalitāti. Mehāniski izturīgākais dolomīts ir arī ķīmiski tīrākais un satur vairāk par 90% CaCO3+MgCO3. No tā var ražot būvkaļķi un dolomīta miltus.
Ogres dolomītu atsegums –
Atsegums ir izvietojies Viduslatvijas zemienē, Ropažu līdzenumā, Ogres upes kreisajā krastā, Ogresgala pagastā netālu no Ogres HES.
Dabas pieminekli veido augšējā devona Franas stāva Daugavas svītas dolomīta atsegums ar daudz brahiopodu un citu bezmugurkaulnieku, kā arī zivju fosilijām. Pec fosilijam arī var noteikt dolomītu ģeoloģisko vecumu. Nepārtrauktās atsegumu joslas garums ir 250 m, atsegumu augstums - līdz aptuveni 2 m. Šis ir samērā liels Daugavas svītas dolomītu atsegums, kuram līdzīgi tuvākajā apkārtnē nav pieejami. Atsegums ir ainavisks, lai gan samērā zems. Skatu bojā Ogres HES darbības rezultātā pastāvīgi paaugstinātais ūdens līmenis. Bez tā atseguma augstum būtu aptuveni divas reizes augstāks (4m).
Dolomīti Ogres kraujā ir vidēji līdz sīkplātņaini un tiem raksturīga diezgan neregulāra uzbūve, ko nosaka daudzās dolomitizācijas rezultātā pārveidotās fosīlijas. Dolomītu slāņkopā vērojamas lēzenas struktūras, kuras, visticamāk, ir saistītas ar pleistocēna ledāju darbību. Lielākā daļa organismu atlieku ir izšķīdušas un to vietā ir saglabājušās kavernas un nospiedumi. Ogres dolomīta kraujas atsegumu ir aprakstījis Vitālijs Sorokins, kurš atzīmējis daudzveidīgus brahiopodus, kā arī gliemežus, stromatoporas, zivju atliekas un tārpu ejas. Šī ģeovieta ir samērā nozīmīgs Daugavas svītas seno organismu kompleksa piemērs. Dabas piemineklī sastopamie Daugavas svītas dolomīti ir veidojušies seklā jūrā ar normālam tuvu ūdens sāļumu.
Ogres dolomīta krauja ir labi redzama tikai no Ogres labā krasta, lai gan tā atrodas kreisajā. Kreisajā krastā klintis atduras tieši ūdenī. Vislabāk tās pieejamas, braucot ar laivu. Atsegumam piemīt zināms ainaviskums, tomēr kā tūrisma objekts tas savas nepieejamības dēļ nav piemērots.
Uzdevums –
Apskati pievienoto karti un nosaki dabas pieminekļa robežas aptuveno perimetru (ABC(m) /skaitlis dalās ar 50/) un cik ha liela ir dabas pieminekļa platība – D,19ha. Tev būs jāatod arī dolomīta ķīmiskā formula – tajā ir divi skaitļi – secīgi E un F un to, ka dolomīta nosaukums cēlies no kāda franču ģeologa uzvārda – viņa miršanas gada otrais cipars ir G.
Slēpnis atrodas – N 56 49.1GD E 024 39.5BF
Čekerī papildus info ar piekļuves iespejām.
