Zleku baznica/Zleku church
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LAT]Slepnis ir novietots pie Zleku Evangeliski Luteraniskas baznicas. Slepna konteiners ir 35mm fotofilmas karbina,kas satur logbuku un zimuli!
[ENG]Cache is situated at Zleku churc. Cache container is 35mm film canister and it contains logbook and pencil!
Celtnei pamatus lika tais tajos senajos laikos, kad vietu, ko tagad sauc par Zlekam, rakstos deveja par Schleck... Pec Zleku barona Karla fon Bera paveles XVII gadsimta 40. gados lika celt jaunu un loti greznu baznicu, 1645. gada ta bija gatava un ta laika Zleku macitajs Mihaels Sartoriuss to iesvetija. Ši skaista, unikala baznica nav pirmais dievnams Zlekas. Pec Livonijas kara beigam, kad Gothards Ketlers kluva par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu, vinš izdeva paveli uzcelt Kurzeme ap 70 jaunu baznicu (pec šis paveles celta ari Sv. Annas (?) baznica Ventspili, vienkarša koka baznica Liepene, iespejams ari Ugale un citur, t.sk. ari Zlekas). Par vecas baznicas atrašanas vietu min Ventas labo krastu starp tagadejo Zleku tiltu un bijušo parceltuvi. Areji nekas no senakas Zleku baznicas nav saglabajies, tuvak ko noskaidrot varetu tikai arheologi...
Ilgus gadus Zleku baznica kalpojis pravests Dorbe, kurš pats pec izcelsmes bija no Zleku pagasta, baznicu deveja par Zleku katedrali. Tads apzimejums nebut nav parspilets, ka varbut varetu domat. Atdalita altara dala ar ribu velvi, tris jomi, no kuriem viens galvenais, divi sanu jomi, bez tam ari makslinieciski augstvertigais, sava laikmeta makslas tradicijas atklajošais baznicas interjers liecina, ka šis krašnais, ja ne pats krašnakais dievnams visa Ventspils rajona varetu nest nelielas katedrales vardu.
Zleku baznicas arhitektura verojamas velas gotikas, agra baroka formas, interjera visa pilniba redzams krasu, daudzformu manierisms — kas bija lidz Kurzemei atnakušas renesanses laikmeta atbalsis. Krasu, simbolu bagatiba domata intelektualam skatitajam, sakralas makslas istam bauditajam, vertetajam un izpratejam.
RotajumiBet ieejot dievnama, katram skaidrs, ka vinš atrodas neparasta dievnama, kur katru solu, apmali, sturiti skarusi dievbijiga un talantiga makslinieka ota vai kalts. Pirmas Zleku baznicas ergeles izgatavojis ieverojama ergelbuvetaja Raneusa (Ugales ergeles) tevs Raneuss seniors, tacu no tam nav saglabajies ne mazakais gabalinš, vienigi talaika ergelu solinš. Sakotnejais baznicas tornis bijis apmeram 60 m augsts, ar diviem skatu laukumiem, katra no tiem bijuši cetri ar varu apvilkti pilari un svina ietvaros ieklautas 8 rutis. Altaris pec senas tradicijas murets, tikai parlikts ar koka plati. Divus gadsimtus velak (1875. gada) kada baronese davaja altarim divas — sarkanu un melnu — briniškigi izšutas altarsegas, kas grezno baznicu vel šodien. Altara dalu un kanceli izgatavojusi Kurzemes hercoga koktelnieku grupa, vadošais no tiem bijis bremenietis F. Hopenštets. Altari ieklauti divi cilni Svetais vakarediens un Kristus Getzemanes darza, bet augšeja dala glezna Kristus zaimošana. No pirmas Zleku baznicas saglabajušies 16. gadsimta beigu un 17. gs. sakuma bikts soli, kas gan drizak varetu but bijuši kungu soli, rotati ar lieliskiem kokgriezumiem. Saglabajušies divi kungu soli, kuri ar saviem gleznojumiem pieder pie izcilakajiem Kurzeme, iespejams, visa Latvija. Zem altara telpas izbuvetas Zleku baronu fon Beru dzimtas kapenes. Tajas iespejams ieklut pa horizontaliem ozolkoka vartiem, ko klaj smilšu un gridas fližu karta. Tur uz muža dusu novietoti 25 Beru dzimtas piederigie, ari tas barons, kura dzives laika baznica celta.
Baznica1710. gada Ziemelu kara laika ari Zleku apvidu briesmigi plosijies meris, ta laika miruši vairaki barona berni un 12 ta laika macitaja meitas, vinas apbeditas tagad nolaistaja macitajmuižas darza, jo nav bijis speka vinas apglabat kapseta. Boja gajuši simtiem laužu. 15 gadus velak (1725. gads 5. septembri) macitaja Johannesa Kiktuni laika Zleku baznicas skaistaja torni iesperis zibens, tornis nodega, pec gada to atjaunoja.
1731. gada Zleku draudze saka kalpot macitajs Fridrihs Dullo. Vina laika atklajies, ka Zleku apkartne vel ir tadi cilveki, kas neko nav dzirdejusi par kristigo ticibu, un ta kristiti, iesvetes maciba gajuši un iesvetiti jau gados veci laudis. Niecigo ienakumu del macitajs Dullo bijis spiests Zlekas pamest un pariet kalpot Aizputes draudze, tacu muižas ipašnieks fon Bers paplašinajis macitajmuižas zemes un ataicinajis macitaju atpakal, kur vinš nokalpojis lidz 1755. gadam. Vina laika (1755) saktas rakstit baznicas gramatas. Fridrihs Dullo bijis ari žurnala Latviska gadagramata lidzstradnieks. Pec vina par Zleku draudzes macitajiem kluvuši divi Johani Georgi Bitneri, no kuriem ieverojamaks ir otrais, dzimis 1779.g., baznica kalpojis no 1803. lidz 1862. gadam. Daudzi petnieki uzskata, ka vinš bijis vairak ieverojams ka lauksaimnieks eksperimentetajs, neka ka macitajs, vinš izdevis Abeci bernu macišanai un vacu valodas vardu gramatu.
Baznicas torni vairak kart ir iesperis zibens, bet tas vienmer ticis atjaunots. 1944. gada savas lauku majas dzivoja Zleku "Bitniekos" dzivoja ieverojama latviešu komponiste Lucija Garute. Šaja laika vina vairakas reizes gan dievkalpojumos, gan arpus tiem, spelejusi ergeles. Šaja paša gada Zleku baznica, baznicas kora izpildijuma, noticis viens no pirmajiem kantates "Dievs, tava zeme deg" atskanojumiem. Zleku draudze ir kalpojis macitajs Karlis Eglitis, Valdis Amols un profesors Roberts Feldmanis, ka ari pravests Dorbe. Par baznicas atslegu glabataju ilgu laiku bijusi Irma Apfelberga. Zleku baznicas pazemes kapenes bija apglabati Beru dzimtas piederigie. Par spiti zibeniem, merim, laupitajiem un ateisma propogandai Zleku katedrale, ka savulaik tika nosaukta Zleku baznica, ta pirms neilga laika ir nosvinejusi savu 350. gadskartu.
[LAT]-Slepnis atrodas baznicas otra gala patiešam zemu! Esiet loti uzmanigi un nerocieties zeme, jo tur tas nav!
[ENG]Cache situated at the other end of church and really low. Be very careful and can't dig the sands. Cache not there!
Additional Hints
(Decrypt)
[LAT]Nvm nxzravrz, mrz ybtn, ha cngvršnz mrzh.
[ENG]Oruvaq ebpxf, haqre jvaqbj naq ernyyl ybj.