Strazdumuižas pamiers bija 1919. gada 3. jūlijā Rīgas igauņu pamatskolā Strazdumuižā (tagad - Juglas apkaimē Rīgā) noslēgts karadarbības pārtraukšanas līgums starp starp Igaunijas armijas un sabiedroto priekšstāvjiem no vienas puses un Cēsu kaujās sakauto Niedras valdības Baltijas landsvēru un Dzelsdiviziju (Vācijas armijas VI rezerves korpusu) no otras.
Saskaņā ar līguma noteikumiem karadarbība tika apturēta, līdz 5. jūlijam plkst. 18:00 Landesvēram un Dzelzsdivīzijai bija jāevakuējas uz Daugavas kreiso krastu; atjaunotais Ulmaņa Ministru kabinets noliek savas pilnvaras un, līdz tiks sasaukta Tautas padome un sastādīts jauns Ministru kabinets, varu pārņems savās sabiedroto gubernatori: par civilgubernatoru tika iecelts Antates militārās komisijas vadītājs britu pulkvedis Talents, bet par militārgubernatoru - amerikāņu apakšpulkvedis Daulijs. 6. jūlijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā - Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība.