Jūs gaida pastaiga, brauciens ar velosipēdu vai neliela izpētes ekskursija pa Mellužiem — vietu, kur līdzās jaunajam vēl joprojām samanāmas senās kūrorta apbūves, parku, dzelzceļa un vasarnīcu laiku pēdas. Maršrutā iepazīsiet gan vēsturiskas vietas, gan mūsdienu Mellužu ainavu. Finala koordinātas iegūsiet, atrodot vērtības septiņos punktos. Katrā punktā jānosaka viens cipars, taču to noformējums dažādās vietās atšķiras.
Uzmanību! Neviena no vērtībām nav 7.
Punktus iesaku apmeklēt secīgi (1., 2., 3. utt.), bet iegūtās atbildes jāievieto pēc burtiem (A, B, C...).
Kontrolei: parkā esošā Olgas Šilovas darba nosaukuma burtu skaits +2.
Mellužu krogs Salas baznīcas grāmatās minēts jau 17. gadsimtā. Vietējie iedzīvotāji apdzīvoja teritoriju ap tagadējo Upes ielu. Sevišķi populāri Melluži kļuva pēc 1827. gada, kad barons Kārlis Firkss līdzās krogam uzbūvēja kūrzāli, līdz ar to visu rajonu sāka saukt par Karlsbādi. Zemesgabalus vasarnīcu būvei no 1836. gada iznomāja ap kūrzāli un Kāpu ielā. Sabiedrisku nozīmi ieguva parks ar “mušeli” – mazu paviljonu, kurā uzstājās mūziķi. Taču populārākas Mellužu kūrzālē bija teātra izrādes, kas notika Kārļa Brīvnieka vadībā. Apkārtnes bērnu izglītošanai pie Pumpuru stacijas 1911. gadā uzcēla valdības skolas divstāvu ēku, kas nelaimīgā kārtā 1914. gadā nodega. Pirmā pasaules kara laikā tika nopostīta arī kūrzāle.
Jauni sabiedriskie centri Latvijas brīvvalsts laikā veidojās ap kinoteātri “Līgo” un “Kalna kafejnīcu”, kas popularitāti nezaudēja arī padomju gados, kamēr vēl nebija uzcelta “Kabūra” Mellužu kāpās un Komponistu nams. Tagad visas iepriekšminētās ļaužu pulcēšanās vietas aizgājušas nebūtībā. Par sabiedrisku uzskatāma vien Pumpuru vidusskola un parks ar estrādi.
1. Auto stāvvieta
Šajā plašajā laukumā savulaik atradās 1827. gadā celtā Karlsbādes kūrmāja jeb kūrzāle. Tieši pēc tās Mellužu apkārtni kādu laiku dēvēja par Karlsbādi. Vēlāk šeit bija arī Mellužu tirgus, kas īpaši slavens bijis ar vietējām zemenēm. No neoficiāliem avotiem dzirdēts, ka zem asfalta vēl aizvien atrodoties senais bruģis. Skatoties jūras virzienā, redzams bijušais Komponistu jaunrades nams, kur 1988. gadā tika dibināta Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļa; mūsdienās ēkā ierīkoti dzīvokļi. Pumpuru pusē savukārt atradās kādreizējais kinoteātris “Līgo”.
2. Mellužu parks un estrāde
Mellužu nosaukums zināms jau vismaz kopš 17. gadsimta — 1693. gadā avotos minēts Mellužu krogs. Šīs zemes ilgu laiku piederēja Firksu dzimtai. Pēc kūrmājas uzcelšanas 1827. gadā apkārtni sāka dēvēt par Karlsbādi, bet pēc Pirmā pasaules kara latviskais nosaukums Melluži atguva savu vietu. 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā šeit veidojās aktīva koncertdzīve; 1938. gadā Mellužu parkā uzcēla jaunu estrādi. Mūsdienās Mellužu estrāde ir viena no ļoti retajām agrīnajām akustiskajām koka gliemežnīcu tipa estrādēm Baltijā.
Punkts A – dižkoki.
Cik dižkoku zīmes šeit redzamas?
3. Būvniecība kāpu zonā
Kādam te acīmredzot pietrūcis naudas… vai varbūt pacietības. Šeit Jūrmalas būvvaldes mājaslapa.
Punkts D – ceturtais no stūra, zemu.
4. Līkā priede
Arī Mellužiem ir sava līkā priede. To 1956. gadā gleznā attēlojis mākslinieks Bumba. Kopš tā laika ainava gan ir mainījusies — kāpu zona apbūvēta daudz blīvāk, un skats vairs nav gluži tāds kā gleznā. Taču pati priede, lai arī cietusi, joprojām stāv. Tāpat gadiem ilgi stāvējuši arī netālu esošie neuzceltas ēkas pamati.
Punkts C – sētas stūris, zemu.
5. Viesnīca DAINA
Viesnīca Daina jau gadu desmitiem piedāvā naktsmītnes netālu no jūras. Tā atrodas starp priedēm, tikai dažu minūšu gājiena attālumā no pludmales. Šodien tā piedāvā ne vien numurus, bet arī SPA un baseina zonu. Vieta ir mazliet retro noskaņās, tomēr savu funkciju pilda godam.
Punkts B – stūris, gaisa ņemšana, apmēram 150 cm augstumā.
6. Veikals, aptieka un pasts
Te ir viss ikdienas minimums: veikals, aptieka un agrāk bija arī pasts. Pasta nodaļa savu darbību Mellužos gan ir beigusi; tuvākā pasta nodaļa tagad atrodas Dubultos. Veikals kā veikals, aptieka kā aptieka — čipsi, saldējums, atspirdzinājumi un ibumetīns.
Punkts E – pie veikala, balta plāksnīte, cipars, kam kreisajā pusē ir bulta.
7. Mellužu stacija
Tagadējā Mellužu stacijas ēka uzcelta 1914. gadā, un sākotnēji tā saukta par Karlsbādi II. 1922. gadā tā kļuva par Melluži II, bet vēlāk, lai nerastos juceklis starp līdzīgajiem staciju nosaukumiem, apkārtnes pieturvietu nosaukumi tika precizēti. Šī stacija ir cieši saistīta ar visa rajona attīstību pēc dzelzceļa izbūves. Mūsdienās stacijas ēka ir saglabājusies, lai arī pēc rekonstrukcijas tās izskats ir mainījies.
Punkts F – norāžu skaits uz staba reiz 3.
8. Zemenes
“Jūrmalas zelts” — tā savulaik dēvēja Mellužu un Asaru zemenes. Gandrīz simt gadu garumā šis apvidus bija slavens ar zemeņu dārziem, un ap 20. gadsimta sākumu liela daļa gruntsgabalu Asaru–Mellužu apkārtnē bija pārvērsti zemeņu plantācijās. Jūrmalas zemeņu stāsta sākums saistīts ar francūzi Kortezī, kurš 1877. gadā Asaros iestādīja zemeņu stādus un ar tiem dalījās arī ar Asaru stacijas priekšnieku. No turienes zemeņu audzēšana strauji izplatījās arī apkārtnē. Ogas veda uz Rīgu un vēlāk arī uz Krieviju; tieši tāpēc leģenda par “zemeņu vilcieniem” nav izdomājums. Mellužos šī atmiņa saglabājusies pat vietvārdos — te ir arī Zemeņu iela.
Šeit atrodas arī vieta, kas apzīmē iebraukšanu maksas zonā.
Punkts G – starp elektrības skaitītājiem.
Finala koordinātas
Ieliec iegūtās vērtības šādi:
N 56° 57.ABC
E 023° 4G.DEF