Jūs sagaida pastaiga, mīšanās vai braukšana pa Mellužiem, piedāvājot aplūkot to, kas šeit ir saglabājies no veciem labiem laikiem un kas šeit ir jauns. Koordinātas varēs iegūt, atrodot vērtības sešos objektos, katra vērtība ir viens cipars, kas laika gaitā pamanījušies noformēties diezgan dažādi.
UZMANĪBU: Neviena no vērtībām nav 7. Kontrolei: (solu rindu skaits) x (solu kolonnu skaits) - (96) Mellužu estrādē. Slēpnis piemērots arī bērniem, bet šur tur viņiem varētu būt nepieciešama pieaugušā palīdzība.
1. Auto stāvvieta
Šajā plašajā laukumā reiz atradusies 1827. gadā celtā Karlsbādes (par nosaukuma izcelsmi nākošajā punktā) kūrmāja jeb „zāle”. Vēlāk te atradies Mellužu tirgus, kas bija īpaši populārs ar iespēju iegādāties vietējās zemenes. No neoficiāliem avotiem zināms, ka zem asfalta vēl joprojām atrodas senais bruģis, kurš ticis iegūts maiņas ceļā ar Zviedriju - 2 kg sviesta devuši vienu bruģakmeni. Skatoties uz jūras pusi redzams padomju laikā uzbūvētais Komponistu nams, kurā 1988. gadā notika Jūrmalas Tautas frontes dibināšanas sanāksme, bet tagad ēkā izbūvēti dzīvokļi. Skatoties uz Pumpuru pusi redzams bijušais kinoteātris “Līgo”.
2. Pilsētas daļas nosaukums „Melluži” ir pazīstams jau kopš 17. gs. 1693. gadā te bija “Mellužu” krogs. Iespējams, ka nosaukuma izcelsme saistīta ar bagātīgajiem melleņu mežiem šajā rajonā. Zeme šeit piederējusi fon Firksu dzimtai. 1827. gadā, kad Kārlis fon Firkss uzcēla kūrmāju, vietu sāka dēvēt par Karlsbādi II. Pirmā pasaules kara laikā kūrzāle tika nodedzināta un tās vietā tika izveidots Mellužu parks, bet 1930. gadā tika uzcelta brīvdabas koka koncertestrāde. Jau kopš 19. gs. te notikusi aktīva koncertdzīve. Mellužu parka estrādē skanēja gan mūzika, gan tika spēlēts teātris. Mūsdienās Mellužu estrāde ir viena no divām 20. gs. sākumā celtajām akustiskajām koka gliemežnīcām visā Baltijas reģionā. Otra atrodas Igaunijā, Sāmsalas galvaspilsētā Kuresārē. Atzīmējot estrādes 85. jubilejas sezonu, līdz 2015. gadam plānots pabeigt estrādes un parka rekonstrukcijas darbus. Parks ir ticis pie dīķa ar strūklaku un ūdensrozēm. Ūdensrozes vēl nav manītas, bet strūklaka vakaros pārvēršas par gaismas strūklaku (kad to nav sabojājuši nezināmas izcelsmes vandāļi). Punkts A - apgaismes stabs - divciparu skaitlis, no lielākā cipara atņem mazāko
3. Ugunsdzēsēju depo
Mellužos darbojušies brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Pēc sirēnas atskanēšanas, ugunsdzēsēji bijuši gatavi doties slāpēt liesmas 3 minūšu laikā. Punkts B - iepretim ielas otrā pusē depoe lektrības kaste, AS Sadales tīkls tel. Nr. pirmais cipars
4. Līkā priede
Mellužiem ir pašiem sava līkā priede. To 1956. gadā uz istabas sienas ir attēlojis mākslinieks Bumba. Kāpu zonas apdzīvošanas rezultātā skats vairs nav gluži tas pats, kas gleznā, bet priede, lai arī apdegusi, stāv kā stāvējusi. Punkts C - sētas stūris, zemu
5. Veikals un aptieka un pasts
Veikals (pašiem savs Elvi!) kā jau veikals un aptieka kā jau aptieka, čipsi, saldējums, atspirdzinājumi, ibumetīns. Pasts. Punkts D - pie veikala, balta plāksnīte, cipars, kam kreisajā pusē ir bulta
6. Mellužu stacija
Karlsbādes otrā stacija atvērta 1914. gadā. Tomēr starp 1915. gadu un 1922. gadu tajā vilcieni nepieturēja. 1925. gadā te atjaunota pasažieru stacijas ēka, kas vizuāli nedaudz izmanīta saglabājusies līdz mūsdienām. Kopš 1939. gada pieturas punkta nosaukums ir Melluži. Šobrīd Mellužu stacija vienīgā nav arhitektūras piemineklis, blakus esošās Asaru un Pumpuru stacijas gan ir izpelnījušās šo godu. Taču stacijas ēka nu ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis (iepriekšnav bijusi, bet pēc rekonstrukcijas - voila, ir)! Stacija tātad piedzīvojusi rekonstrukciju un nu šeit nemaz neizskatās tā, kā izskatījās agrāk. Punkts E - norāžu skaits uz staba reiz 3
7. Zemenes
„Jūrmalas zelts” jeb slavenās zemenes ir nākušas tieši no šīs Jūrmalas daļas. Gan Mellužos, gan blakus esošajos Asaros atradās zemeņu dārzi ar ļoti ražīgām un augstvērtīgām ogām. Pirmos zemeņu stādus ieveda kāds francūzis - Kortezī kungs (tā esot bijusi šķirne ‘’Viktorija’’) un iestādījis savā gruntsgabalā. Francijas Viktorijai šejienes augsne un klimats bijuši ļoti pa prātam. No Kortezī stādus dabūjis arī Asaru stacijas priekšnieks, no viņa savukārt citi kaimiņi. Tā zemeņu dārzi šajā rajonā aizvien vērsušies plašumā. Zemenes veda uz Rīgu gan ar vilcienu, gan kuģīti pa Lielupi. 20. gadsimta sākumā zemeņu audzētāji bija ieguvuši tādu slavu, ka Asaru stacijā pienāca tā sauktie "zemeņu vilcieni", kas patiesībā bija Pēterburgas vilciena vagons, ko piekabināja vilcienam. Leģenda ir patiesa – zemenes patiešām veda uz Pēterburgu. Vēl nesenā pagātnē Asaru stacijā varēja skatīt veco saimniecības ēku (tagad nojaukta), t.s. "zemeņu būdu", kur zemeņu kastes gaidīja savu laiku uz iekraušanu „zemeņu vilcienā". Zemenes Mellužos tiek godinātas pašas ar savu ielu - Zemeņu ielu. No neoficiāliem avotiem - zemeņu audzēšana un pārdošana noplakusi brīdī, kad šejienieši sākuši nodarboties ar tulpju audzēšanu.
8. Arhitekti
Zemeņu un Dārzu ielu stūrī atrodas arhitekta Andra Kronberga vasarnīca. Šī dzīvojamā ēka ir būvēta 20. gs. sākumā un pirmo reizi pārbūvēta 50-tajos gados, rekonstrukcija pēc A. Kronberga projekta veikta 2007. gadā. Autora izvēlētais apdares tonis atgādina pabalējušus darvotus zvejnieku laivas dēļus, kas senākos laikos bija bieži redzami jūrmalā. Ēka vairāk līdzīga pagājušā gadsimta zvejnieku būdiņai, taču var izmantot arī citu apzīmējumu, piemēram, “Kronberga šķūnis”. Punkts F - el. skaitītāji, starp
Netālu esošajā Grāvju ielā 45 atrodas arhitekta Vaidelota Apsīša mājas, kur šobrīd saimnieko viņa dēls Mārcis Apsītis. Vaidelotis Apsītis bijis līdzautors Zinātņu akadēmijas augstceltnei, no neoficiāliem avotiem zināms, ka Vaidelotis Apsītis zīmējis akadēmijas parādes durvju rokturi. Arhitekts vairāk pazīstams ar savu biežo uzstāšanos televīzijā, pārspriežot attiecīgā laika būvniecības ieceres (no neoficiāliem avotiem - bijis ļoti zinošs, kā arī izskatīgs vīrietis, tāpēc bieži aicināts runāt kameras priekšā).
9. Pūce priedē
Mellužos priedes ir vērtība. Pacel acis uz augšu un ieraugi priedē sēdošu pūci! Punkts G - pie el. staba, zemu
Kontrolei: visu septiņu iegūto vērtību summa ir vienāda ar (vingrošanas elementu skaits) x (šūpoļu skaits) x (cik cilvēku tur var šūpoties) Mellužu parkā.
Ieliec iegūtās vērtības: N 56 57.ABC E 023 4G.DEF, un dodies pēc slēpņa (T=1,5).