Ventspils – hercoga Jēkaba logs uz pasauli
Jau kopš savas rašanās Ventspils kā vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā osta Baltijas jūras austrumu krastā ik pa laikam spēlējusi nozīmīgu lomu tirdzniecībā starp Austrumiem un Rietumiem.
Tās pirmsākumi meklējami XIII gadsimtā, kad krustneši šeit uzcēla savu pili, kura dokumentos pirmo reizi minēta 1290.gadā. Ap to pašu laiku izbūvētas arī pirmās piestātnes tirdzniecības kuģiem, un līdzās pilij palēnām izauga pilsēta. Tā savu zīmogu un ģerboni ieguva 1369.gadā, bet kā apdzīvota vieta ar pilsētas tiesībām pirmo reizi dokumentos minēta gadus desmit vēlāk.
Tomēr līdz īstajam Ventspils pilsētas un arī ostas uzplaukumam jāpaiet vēl vairākiem gadsimtiem. Vispirms Livonijas laikā tā kļūst par Hanzas savienības locekli, bet XVII gadsimtā – par Kurzemes hercogistes vadošo ostu un manufaktūru centru.
Tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laiks (1642–1682) atnes Ventspilij uzplaukumu. Sešus kilometrus no jūras, Ventas labajā krastā pie Dokupes (Kamārces) ietekas tajā, tiek ierīkota kuģu būvētava, kurā uzbūvē 79 tālbraucējus tirdzniecības kuģus un 44 kara kuģus. Daļu no tiem hercogs pārdeva Anglijai un Francijai. Vēstures avotos atrodamas ziņas, ka te bijis arī kuģu remonta doks, ziemas osta 20 kuģiem, naglu un enkuru kaltuve, zāģētavas, kokapstrādes darbnīcas, citāda veida palīgražošana. Tieši no Ventspils hercoga kuģi dodas leģendārajos braucienos uz hercogistes kolonijām – Gambiju un Tobago salu.
Diemžēl hercoga Jēkaba pēctečus osta vairs neinteresē, un agrākā rosība tajā apsīkst. 1659.gadā kuģubūvētavu pēkšņā uzbrukumā iznīcinājuši zviedri, pēc tam šī nozare Ventspilī nekad īsti nav atlabusi, tomēr pastāvējusi līdz 1718.gadam.Savu stratēģiski svarīgo tirdzniecības centra nozīmi tā sāk atgūt tikai pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā 1795.gadā.
Pāris vārdu par kodu. Vienotas un unificētas jūras karogu rokasgrāmatas izveide aizsākās tālajā 1857. gadā, kad tika izstrādāta „Tirgus flotes kodēto signālu sistēma", kas sastāvēja no 18 karogiem. Toreiz to aktīvi izmantoja Lielbritānija, ASV, Kanāda un Francija. 1887. gadā šīs sistēmas nosaukums tika mainīts uz „Starptautiskie Kodu Signāli", kas ir saglabājies līdz mūsdienām.
Starptautisko Kodu Signālu (INTERCO) karogu virtene sastāv no: 26 burtu karogiem, 10 ciparu karogiem un 3 mainīgajiem karogiem.
Ar Starptautisko Kodu Signālu palīdzību tika pārvarētas komunikācijas grūtības, kas saistītas ar valodas nezināšanu. Katram Koda signālam ir konkrēta nozīme un šis princips saglabājas visas virtenes garumā. Lai paplašinātu pamata signāla nozīmi, izņēmuma gadījumos, tiek izmantoti papildus ciparu karogi. Redzamība šādam signalizēšanas veidam, labos laika apstākļos, sasniedz līdz pat 4 - 5 jūdzēm.