Slēpnis gan nebūs veltīts mūsu šī brīža prezidentam Vējonim, bet kādam citam prezidentam un vietai, kur viņš ir paviesojies. Kādu dienu, pārcilājot vecvectēva grāmatu krājumus bēniņos, mēs ar Maulviini uzgājām kādu vecu dienasgrāmatu. Dienasgrāmata bija pavisam parasta, pilna ar cilvēka dienas gaitu aprakstiem. Taču viena lapaspuse no pārējām izcēlās:
Vasara ir pagājusi vienos darbos, bet šodien beidzot mēs ar vecākiem dosimies atpūsties! Viņi teica ka mēs brauksim uz Baldoni, jo tur atrodoties kaut kāda sanatorija.., mamma paskaidroja ka tur būs baseini, dūņu vannas un ūdens, kas smaržo pēc olām (par ko es neesmu sajūsmā). Taču beidzot mēs varēsim atpūsties!!
Ceļš bija garš, bet man patika pa ceļam pētīt citas āres un salīdzināt ar ko tās atšķiras no mūsējām. Tētis teica, ka pirmais kas mūs sagaidīs Baldonē būs olu smaka un ja to jutīsim, tad būsim jau pavisam klāt. Taču pirmais kas mūs sagaidīja bija milzīgs cilvēku pūlis pie kāda ozola. Izskatījās ka visi cilvēki, kas atradās Baldonē, bija pulcējušies pie šī ozola. Protams, arī mēs devāmies tuvāk lai saprastu kas notiek. Pienākot tuvāk varēja saskatīt, ka ozola pakājē stāv kāds vīrs svinīgi ģērbies uzvalkā un liela Baldones sanatoriju. Vecāki man pateica ka šis vīrs ir mūsu Prezidents!!!!
Pēc tā brīža es biju tik ļoti satraucies ka vairs nedzirdēju ne vārda no viņa teiktā. Man radās doma, ka es šajā vietā vēlos atpūsties tāpat kā prezidents, tāpēc pēc runas sekošu viņam un paskatīšos kur viņš dodas. Runas beigās, kad cilvēki sāka izklīst, gaisā parādījās arī olu smaka. Izrādījās ka mēs jau esam klāt pie pašas sanatorijas. Mamma ar tēti devās uz baseiniem, bet es teicu ka viņiem pievienošos vēlāk. Arī pārējie cilvēki jau bija izklīduši katrs savā virzienā, bet pie prezidenta palika divi drukni vīri, kas laikam bija viņa miesassargi. Man bija bail ka viņi mani pamanīs, tāpēc es noslēpos krūmos un vēroju prezidentu. Viņš uzvedās dīvaini, jo ilgi nekur projām nedevās, bet pētīja apkārtni itkā uzmanītos vai kāds viņu nevēro. Kad apkārt vairs nebija pilnīgi neviena cilvēka prezidents no ozola devās...[]
Dienasgrāmatas ierakstam ir jāturpinās, bet atlikusī lapas daļa ir izplēsta. Esam pārliecināti ka tai kaut kur te pat ir jābūt, tāpēc turpināsim meklēt. Ja to atradīsim, noteikti parādīsim arī jums.
Bet šobrīd jūsu uzdevums ir sameklēt vietu, par kuru tika runāts dienasgrāmatā.
