Apkārt Torņakalnam Multi-cache
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
Piedāvāju doties ekskursijā apkārt Torņakalnam un apskatīt interesantākās vietas, kas atrodas uz Torņakalna robežas. Visērtāk laikam būs ar divriteni, bet arī ar kājām,vai auto un kājām šis maršruts ir pieveicams.
Terrain vērtējums gala konteineram ir 1.5*
Torņakalns ir Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā un ir viena no Pārdaugavas senākajām un centrālajām apkaimēm. Torņakalns izveidojās 19. gs. beigās.
Torņakalna nosaukums radies no torņa, kas pirmo reizi dokumentos minēts 1483. g. un atradies Mārupītes labajā krastā pie tagadējās Jelgavas ielas. Torņa pakājē ar laiku radās apdzīvota vieta, kuru jau 17. gs. otrajā pusē sauca par Torņa gruntsgabaliem vai arī Zemi pie torņa. Ir zināms, ka tajā laikā Torņakalna teritorijā atradās divi latviešu ciemi – t.s. Zeme – pie torņa tagadējās Jelgavas ielas sākumā un Pusāķu ciems – gar tagadējo Vēja ielu. Vēlāk (ap 18. gs.) nosaukumu „Torņakalns” attiecināja arī uz apdzīvoto vietu pakalnā Jelgavas ceļa abās pusēs līdz tagadējai Bauskas ielai, kur galvenokārt dzīvoja Bieķēnsalas pārcēlāji. No šīs vietas Torņakalna nosaukumu mantoja viss apvidus līdz pat Māras dīķim. Piecus stāvus augsto sarkano mūra novērošanas un sardzes torni, kuru sauca par Sarkano torni, nojauca 17. gs. pirmajā pusē, kad zviedri uzcēla zemes nocietinājumus, t.s., Kobrona skanstes nocietinājumus (zviedru pulkveža Samuela Kobrona vārdā) starp tagadējām Jelgavas un Akmeņu ielām. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā skansts savu militāro nozīmi zaudēja un teritoriju sāka izmantot civiliem mērķiem.
18. gs. sākumā šeit uzcēla pilsētas ķieģeļnīcu. Pēc 1795. gada iedzīvotāju revīzijas datiem, bijušās Kobrona skansts teritorijā atradās pavisam 6 dzīvojamās mājas, kurās dzīvoja 66 cilvēki. 1688. g. Torņakalna apvidū bijuši 86 gruntsgabali. 1681. g. šajā ciemā sāka darboties pirmā latviešu skola Pārdaugavā. 1683. gadā Bauskas un Jelgavas ceļa (pie tagadējās Vēja ielas) uzcelts ap 20 māju, gadsimtu vēlāk māju skaits sasniedza 73; no tām 38 nelielus koka namus bija uzbūvējuši Rīgas brīvie latvieši – amatnieki, zvejnieki, pārcēlāji u.c. Tomēr lielākā daļa šodien redzamo māju celtas pēc 1812. gada ugunsgrēka, kura laikā Pārdaugavā nodedzināja ap 700 ēku.
Ekskursiju sāksim pie tirdzniecības centra Rīga Plaza. Šeit var ērti novietot automašīnu, ja esat izlēmis distanci veikt ar kājām.
2007. gada jūnijā sāka būvēt tirdzniecības centru Rīga Plaza un to atklāja 2009. gada martā. Šobrīd šis ir vienīgais iepirkšanās centrs Torņakalnā.
Vērtība A: Koordinātās četrciparu skaitlis, kas seko aiz T5 uz 10 kV elektrotransformatora durvīm.
Tālāk dodamies uz tuneli zem K.Ulmaņa gatves.
Vēl 20. gadsimta sākumā Ziepniekkalnu no Torņakalna šķīra plašs meža masīvs, bet šodien - izej cauri tunelim un jau esi Ziepniekkalnā.
Vērtība B: Tunelī pie griestiem ir gaismas ķermeņi. Cik gaismas ķermeņu ir visa tuneļa garumā?
Virzāmies tālāk uz Bauskas ielas Satiksmes pārvadu pāri K.Ulmaņa gatvei
Dodoties pa Bauskas ielu Torņakalnā, nokļūsi šīs apkaimes pašā sirdī. Jau 17. gadsimta beigās pie tagadējās Vēja ielas bija uzceltas ap 20 māju.
Vērtība C: Uz elektrokastes ir metāla plāksnīte ar četrciparu skaitli.
Dodamies tālāk uz 4. Tramvaju depo
20. gadsimta sākumā Torņakalnā izbūvēja pirmo Pārdaugavas tramvaja līniju. Vienlaicīgi izbūvēja arī Torņakalna tramvaju depo un tā pievadceļu. Šeit uzcēla vagonu halli, dzīvojamo māju kantorim un depo priekšnieka un sargu dzīvokļiem, kā arī vietējo katla māju. Tā kā Torņakalnā nebija centralizēta ūdensvada, depo vajadzībām tika izveidota arī sava ūdensapgādes sistēma. 1970.- tajos gados depo tika rekonstruēts, lai atbilstu laika prasībām. 4. tramvaju depo apkalpoja 5. un 10. tramvaju maršrutu, taču no 2010.g. 1.novembra depo tika slēgts. Ritošais sastāvs lielākoties tika nodots citiem Rīgas tramvaju depo. Nenodotais ritošais sastāvs atrodas konservācijā 4.tramvaju depo teritorijā.
Vērtība D: Koordinātās sētas otrā pusē pie staba ir elektrokaste un uz tās metāla plāksne ar trīsciparu skaitli.
Turpinām ekskursiju - Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
1899. gadā tika atklāta Armisteda bērnu slimnīca. Tā nosaukta Džeimsa Armisteda vārdā. jo celta par viņa testamentā novēlēto naudu. Jāpiemin, ka Bērnu slimnīcas teritorijas apstādījumi aizņem ļoti lielu daļu no teritorijas un tādējādi rūpējas par gaisa tīrību Torņakalnā.
Vērtība E: Koordinātās uz betona sētas ir zīmējums ar krītošām kļavas lapām. Cik kļavas lapas ir zīmējumā?
Dodamies tālāk, lai iepazītu vienu no Torņakalna pamatiezīmēm - sliedes. Esam nonākuši pie K.Ulmaņa gatves dzelzceļa pārvada.
Šeit robežojas trīs Rīgas apkaimes. Torņakalns, Atgāzene un Bieriņi. 2013. gadā satiksmes pārvads tika pilnībā atjaunots.
Vērtība F: Zem tilta jāsaskaita betona sijas. (Garenvirzienā, vienam laidumam)
Dzelzceļa tēmu turpinām virzoties pa Indriķa ielu.
Šeit ir vairākas senas mājas, kas agrāk ir bijuši vietējo dzelzceļnieku dienesta dzīvokļi - ceļa strādniekiem, pārbrauktuves pārzinim, pārmijniekiem, signalizatoriem. Indriķa iela laika gaitā nav mainījusi savu nosaukumu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā tā minēta ap 1880. gadu.
Vērtība G: Koordinātās esošās mājas numurs
Šajā vietā gan jau, ka tikai retais būs pabijis. Tomēr atgādināšu par piesardzību sliežu tuvumā. Turam acis un ausis vaļā, lai laicīgi pamanītu tuvojošos vilcienu!
Tieši uz Torņakalna apkaimes robežas satiekas divi dzelzceļa līniju virzieni - Jūrmalas un Jelgavas.No šīs vietas redzama arī 1894. gadā atklātā, pēc arhitekta Koha (Koch) projekta celtā Lutera baznīca. Šajā vietā dzelzceļu šķērso Torņakalna iela. Šis un arī Altonovas ielas dzelzceļa pārvads tika būvēti no 1908. līdz 1910. gadam un tās tolaik bija vienas no lielākajām dzelzbetona būvēm Rīgā.
Vērtība H: Divciparu skaitlis uz metāla plāksnītes betona staba galā. (No tilta nevar redzēt)
Ceļu turpinām gar sliedēm līdz Altonovas ielas satiksmes pārvadam.
Šis pārvads savieno Bieriņus ar Torņakalnu. Tepat netālu arī satiekas Bieriņu, Torņkalna un Āgenskalna apkārtnes. Abi viadukti - Altonovas ielas pārvads un Torņakalna ielas pārvads tika svinīgi atklāti 1910. gada 21.oktobrī, taču, kā raksta vietējās avīzes, sākotnēji tikai retais gājējs, zirdzinieks vai auto īpašnieks atļāvās braukt pāri jaunajam tiltam, jo neuzticējās jaunajam materiālam - monolītam dzelzsbetonam. Vēlāk tomēr pilsētnieki pierada un sāka tiltu izmantot.
Vērtība I: Divciparu skaitlis uz betona staba. Lasīt no augšas uz leju. (Apakšējais "cipars" laikam ir burts, bet nepārprotami izskatās pēc cipara)
Sliežu tuvumu varam pamest un doties uz Māras dīķi.
Puse no Māras dīķa atrodas Āgenskalnā, bet otra puse Torņakalnā. Pārsvarā Torņakalnā tika celtas vienstāvu vai divstāvu ģimenes mājas un strādnieku īres nami, tikai vietām pie Māras dīķa bija sastopamas arī krāšņas savrupmājas. Daļa no tām ir redzama vēl šodien. Esam veikuši aptuveni pusceļu. Var piesēst uz soliņiem, atpūsties un pavērot krāšņo ainavu.
Vērtība J: Koordinātu tiešā tuvumā esošo soliņu skaits.
Varam turpināt ceļu gar Māras dīķi līdz Marijas dzirnavām.
Marijas dzirnavas pastāvējušas jau pirms 1226. gada. Krievu–zviedru kara laikā (1656–1661) Marijas dzirnavas stipri izpostīja un dzirnavniekam un būvmeistaram Glēzersam 1660. gadā tās vajadzēja būvēt no jauna: šeit uzcēla lielu laukakmeņu mūra ēku ar vairākiem ūdensratiem. Dzirnavās pilsētas iedzīvotāji mala miltus līdz pat Pirmajam pasaules karam. Sakarā ar Māras dīķa apkārtnes izbūvi, 1923.– 1924. gadā veco dzirnavu ēku nojauca. Pie Mārupītes iztekas no dīķa saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta.
Vērtība K: Vairāku kopā esošu vienāda izmēra zaļu cauruļu skaits.
Dodamies uz skaistāko Torņakalna parku - Arkādijas parku.
20. gadsimta sākumā Arkādijas parks izveidojās par vienu no iecienītākajiem Rīgas dārziem. Varbūt neticami, bet šeit 1852. gadā Kristiāns Heinrihs fon Vērmanis bija ierīkojis slēgta tipa parku un oranžēriju, kurā auga palmas, vīnogas, aprikozes, persiki un citi reti dienvidu augi.
Vērtība L: Cik vietās viena no tilta margām ir savienota ar pašu tiltu.
Pēc pastaigas pa parku atgriežamies tuvāk pilsētas steigai. Rīgas Futbola skola.
Uz Torņakalna robežas pretī Uzvaras parkam atrodas Rīgas Futbola skola, kas dibināta 1962.gadā
Vērtība M: Lampu (gaismekļu) skaits uz nojumes griestiem.
Sekojam tramvaja sliedēm, kas šeit palīdz nospraust Torņakalna robežu un nokļūstam pie Zelta boulinga centra. (Tagad jau ir pārdēvēts par Pepsi Centru)
Zelta boulinga centrs bija viens no pirmajiem un lielākajiem boulinga centriem Rīgā.
Vērtība N: Elektrotransformatora būdai ielas pusē pašā apakšā ir iespiests skaitlis. Pirmie divi un pēdējie 2 cipari veido četrciparu skaitli
Pēc dažādām aktīvām izklaidēm Zelta boulinga (Pepsi) centrā varam doties tālāk. Un - kur nu Torņakalns bez sliedēm? Nokļūstam pie Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja.
Muzeja darba laikā noteikti ir vērts to apmeklēt. Ritošā sastāva ekspozīcijā uz četriem sliežu ceļiem līdzās stāv dažāda laika lokomotīves, vagoni, sliežu ceļu apkopes tehnika. Taču muzeja krājumos ir daudz vairāk nekā tikai uz sliežu ceļiem apskatāmie eksponāti. Muzeja mājas lapa: www.railwaymuseum.lv
Vērtība O: Pie staba ir elektro kaste ar metāla plāksnīti. Trīsciparu skaitlis uz plāksnītes.
Pēc aizraujoša muzeja apmeklējuma turpinām ceļu uz iespaidīgu celtni - Latvijas Nacionālo bibliotēku “Gaismas pils”.
Jaunākā svarīgā celtne Torņakalnā, kas atklāta 2014. gadā. Arī šo ēku noteikti ir vērts apmeklēt. Bibliotēkas ēku projektējis latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts un tā ir viena no nozīmīgākajām kultūras būvēm 21. gadsimtā Latvijā
Vērtība P: Pie staba ir elektro kaste ar metāla plāksnīti. trīsciparu skaitlis uz plāksnītes.
Ekskursiju turpinām ar došanos uz vienīgo Torņakalna stūri - Akmens tilta sākumu.
1957. gadā atklāts Oktobra tilts, kas būvēts iepriekšējā pontonu tilta vietā. 1992. gadā šo tiltu pārdēvēja par Akmens tiltu
Vērtība R: Atrodoties uz tilta ietves koordinātās - metāla lūciņai pa vidu ir dekoratīvs zieds. Ziedlapiņu skaits.
No tilta dodamies tālāk pa Mūkusalas ielas promenādi līdz nokļūstam piestātnē ar skatu uz Vecrīgu.
Šobrīd lielāka izmēra peldlīdzekļi šeit nepiestāj, bet Rīgas Domei ir plāns piestātnes atjaunot un izīrēt.
Vērtība S: Piestātnes sienās iebetonēti metāla riņķi peldlīdzekļu piesiešanai. Šo riņķu skaits. Skaiti uzmanīgi!
Šeit pat, turpinot ceļu, nokļūstam līdz dzelzceļa tiltam.
Atklāts 1914. gadā. Kara laikā saspridzināts un pēc tam atjaunots 1955. gadā. Tehniski Dzelzceļa tilts savieno trīs Rīgas apkaimes - Torņakalnu, Salas un Maskavas forštati.
Vērtība T: No trotuāra puses - cik pilnas akmens ķieģeļu rindas ir starp trotuāru un betona lējumu?
Turpinot pastaigu pa promenādi, nokļūstam līdz piestātnei ar skatu uz Zaķusalu
Arī šajā piestātnē laika zobs ir atstājis savas pēdas.
Vērtība U: Cik vertikāli metāla "stabi" ir vienam peldlīdzekļa piesiešanas metāla objektam?
Hei, dodamies uz pēdējo apskates objektu - piestātni ar skatu uz Lucavsalu!
Lucavsala ir piedzīvojusi pārvērtības, kuras var novērot no šīs piestātnes
Vērtība V: Ar cik skrūvēm ir piestiprināts viens peldlīdzekļu piesiešanas metāla objekts?
Lai iegūtu fināla koordinātas jāveic neliels aprēķins: X=A*B*C+D*E*F*G*H*I*J+K*L*M*N*O+P*R*S*T*U*V
Iegūtais X ir desmitciparu skaitlis ko apzīmēsim ar ABCDEFGHIJ
Attiecīgi gala koordinātas ir N56 5I.F(F+D)G E024 0A.(F+G)J(C+G)
Additional Hints
(Decrypt)
Mrz. Nxzraf.