Pirmā Lutriņu baznīca būvēta pirms 1641. gada, ap 1660. gadu tā jau bijusi veca un dievkalpojumiem nederīga; tā sabrukusi 1665. gadā. 1673. gadā Lutriņos uzbūvēta jauna koka baznīca, taču arī tās mūžs nav bijis ilgs.
1691. gadā grāfs Brinkens par saviem līdzekļiem uzbūvējis jaunu baznīcu ar torni, jumts bijis segts ar salmiem. Šo baznīcu 1708. gadā saspēris zibens. 1774. gadā no aptēstiem baļķiem un uz akmens pamatiem būvēta atkal jauna baznīca.
Tagadējā baznīca - pēc skaita piektā - celta 1827. gadā no akmeņiem. Tā paša gada decembrī baznīca arī iesvētīta.
Baznīcas ērģeles iegādātas 1851. gadā. Īpaši jāpiemin altāra glezna „Jēzus pie krusta” (autors nezināms), kas savulaik bija republikas nozīmes kultūras piemineklis. Pēdējais lielākais remonts baznīcā veikts 1927. gadā uz baznīcas 100 gadu jubileju.
Baznīcā atklāta plāksne Latvijas atbrīvošanas cīņas un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Lutriņu draudzes dēliem. Baznīcas priekštelpā atrodas akmens kapa plāksne, kas datējama ar 1710.gadu. Baznīca aprīkojums ir ar māksliniecisku vērtību - altāris (1837.g.), altārgleznas (1852.g.,1887.g.) un rituāla trauki: kauss (1860.g.) patēna (18.gs.)
Pašreiz Lutriņu draudzē ir 67 draudzes locekļi.