Pingvīni sarkanbikši agrāk mitinājās Ēģiptē ( ne tajā, kas Āfrikā) un ar dzīvi bija apmierināti. Pingvīni brauca ar ragaviņām, cēla sniegavīrus un priecājās par ziemu. Ar laiku gan vasaras palika garākas, ziemas īsākas un saldējumu varēja gatavot tikai vienu mēnesi gadā. Tad pingvīni padzirdēja par vietu, kur dzīve ir saulaināka, sniegs baltāks un ir tādas mājas, kur istabas piekrautas ar saldējumiem līdz griestiem, pingvīni nolēma doties turp.
Kas zina, varbūt stāstā minētā vieta atradās Tukuma pusē, kurp dosies arī Tu, mans slēpņotāj. Sarkanbikšainie pingvīni atrada brīnišķīgu, augstu kalnu, kur caurām dienām varēja šļūkt ar ragaviņām un baudīt skaistus ziemas skatus. Pingvīnu vecākais, noguris no ceļa, nolēma, ka jāapmetas uz dzīvi pie jaukā kalna.
Pagāja laiks un, baudot ziemas priekus, jaunajā vietā sāka notikt dīvainas lietas, mākoņos paslēpies, kalna gals sāka izdvest dīvainas skaņas. Sākumā klusi un kautrīgi, bet pēc laika jau kalns sāka klaigāt. Pats dīvainākais – klaigāšanas laikā pingvīnu mantas laidās uz virsotni augšā un tur arī pazuda. Pēc kāda gada Pingvīnciemā jau nebija palikusi neviena metāla dakša vai dzelzs panna. Pingvīni bija noskumuši, jo bija mērojuši tālu ceļu uz šo piemīlīgo vietu.
Pingvīni rakstīja sūdzības uz vietējo pagastu, bet neviens nebija tik pārgalvīgs, lai atrisinātu šo mistēriju.
Kas notika tālāk varat izlasīt Janno Peidmā grāmatā “Lote un Mēnessakmens akmens noslēpums” vai vismaz tās 31. līdz 34. nodaļai., kas zina- varbūt noderēs.
Kādu dienu pingvīni sarkanbikši saņēma skumju ziņu. Zilais putniņš tiem pavēstīja, ka šogad nebūs pingvīnevents.
Ciema gudrajo pingvīnu padome sanāca kopā, lai apspriestos un vissvarīgākais pingvīns Valters teica runu:
“Mūsu draugi Madagaskaras pingvīni šogad nerīkos eventu. Un tā tas ir.
Tiem ir pazudušas visas eventam nepieciešamās mantas- lodāmurs, zupas katls, pirotehnika, lukturis, NFC uzlīmes, termoss ar siltu tēju, rezerves zeķes un pat telefona aplikācija. Un tā tas ir.
Mēs ļoti labi atceramies, ka pirms...nu labi, gandrīz atceramies, ka… īsāk sakot jūs paši saprotat, par ko ir runa- mums ir aizdomas, ka Madagaskarā ir uz dzīvi apmetusies akmens lauva un tāpēc visas pingvīnu mantas lido prom. Un tā tas ir.
Madagaskaras pingvīni ir mūsu draugi, tāpēc mums viņiem jāpalīdz. Diemžēl mēs paši nevaram doties palīgā, jo tad izkusīs saldējums un nebūs, kas viņu apēd. Tāpēc mums jāsūta palīgā slēpņotāji. Un tā tas ir.”
Es ceru, ka arī jūs vēlaties, lai pingvīni nākamgad atgrieztos visā krāšņumā, tāpēc aicinu jūs palīgā- doties mežā un atgūt pingvīnu pazaudētās mantas. Šis events nepretendē būt par Pingvīneventa plaģiātu, šis stāsts ir pavisam par citiem pingvīniem ar mērķi “izķemmēt akmens lauvu” un, kas zina, varbūt atgriezt oriģinālo pingvīneventu.
Līdzi jāņem: 6- metrīgas kāpnes (šoreiz bez jokiem) uzdevumu sasniegšanai. Var izmantot arī citu kāpšanas ekipējumu, taču tas nav pingvīnu cienīgi. Var būt saliekamas, lai vieglāk pārvietoties. Vispār jau pietiks arī ar 3-metrīgām. Siltas zeķes, cimdi, uzkodas pa ceļam (varbūt zivis?), viedtālrunis ar visām kārtīgam slēpņotājam pienācīgām aplikācijām, kalkulators vai skaitāmkociņi. Lukturis vai lāpa ceļa izgaismošanai, ja gadās aizkavēties ilgāk kā paredzēts. Ūdensizturīga kabatiņa, kur ievietot uzdevumu lapas, ja nu līst lietus. Rakstāmais vai svaiga strutene.
Dalības maksa atkarīga no jūsu iekšējā pingvīna, kas pakāpies uz 50 cm liela ledus kluča (0.9-2.30 eiro)
Lūgums organizēties baros ne mazākos kā 3, bet ne lielākos kā 4 pingvīni katrā.
Ļoti iespējams, ka jums radīsies kādi jautājumi. Tik pat iespējams ir, ka mēs uz tiem atbildēsim. Un tā tas ir.