Skip to Content

<

Pētersala

A cache by Matiss & Linda.Amanda Send Message to Owner Message this owner
Hidden : 08/27/2019
Difficulty:
2 out of 5
Terrain:
1.5 out of 5

Size: Size: micro (micro)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:


Pētersala - Andrejsala

LV

Pētersala-Andrejsala atrodas uz ziemeļu pusi no Rīgas vēsturiskā centra. Daļa Andrejsalas teritorijas jau 17.gs. atradās Rīgas pārvaldībā, bet 1786.gadā visa apkaimes teritorija līdz pat Eksporta ostai bija iekļauta pilsētas teritorijā. Savukārt Pētersala jau kopš 13.gs. sākuma ietilpst Rīgas patrimoniālajā apgabalā.

Apskatot senāko Rīgas apkaimju kartogrāfisko materiālu var secināt, ka viduslaikos šajā teritorijā atradās ganības un namnieku dārzi. Līdz ar to tā nav nejaušība, ka Pētersalas teritoriju robežo arī viena no senākajām Rīgas ielām – Ganību dambis – ceļš, kurš jau izsenis vedis uz pilsētas ganībām. Rīgas tuvumā pilsētas vajadzībām jau no 13.gs. tika radītas komunālās lopu un zosu ganības, kuru pārraudzīšanai izveidoja īpašu pārvaldi, kas kopš 15.gs. ir pakļauta Lielajai Ģildei.

18.gs. Ganību dambja iekšpilsētas tuvākā daļa izvērtās par pirmo vasarnīcu rajonu Rīgas apkārtnē. Ganību dambi no Ķeizardārza atdalīja šaura gruntsgabalu josla, kurās bija uzceltas turīgāko namnieku vasaras muižiņas un košuma dārzi – miniatūri Ķeizardārza atdarinājumi.

Pētersalas teritoriju šķērso viena no vecākajām kādreizējās Pēterburgas priekšpilsētas ielām − 510 m garā Pētersalas iela, kuras nosaukums cēlies no toreizējās Daugavas salas (Pētersalas), kas agrāk saukta par Gustavsalu. Pētersalas iela minēta jau 1817.gada ģenerālgubernatora Pauluči rīkojumā par šīs ielas labiekārtošanu.

Daugavas attekas posms, kurš savulaik atdalīja Gustavsalu no krasta, nelielā fragmentā saglabājies Dziesmu svētku parka Austrumu daļā. Uz Gustavsalas Pēteris I savulaik lika celt sev vasaras pili, tā bijusi no koka un pavisam ātri tika nojaukta, jo atzīta par dzīvošanai nepiemērotu. Kopš tā laika sala iemantoja savu jauno nosaukumu.

17. un 18.gs. mijā teritorija joprojām bija mazapdzīvota, attīstību kavēja dažādi ekonomiskie ierobežojumi, piemēram, aizliegums nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību ārpus pilsētas robežām. Tāpat arī dažādi celtniecības aizliegumi, kas apgrūtināja patstāvīgas apbūves izveidošanos visā Pēterburgas priekšpilsētā – līdz 1858.gadam darbojās aizliegums priekšpilsētā celt mūra ēkas. Tādejādi nozīmīgākā apbūve Pētersalā aizsākās, galvenokārt, 19.gs. 2.pusē.

Nozīmīgs objekts Pētersalas-Andrejsalas apkaimē ar 7,60 ha lielu platību ir Viesturdārzs (Ķeizardārzs) –vecākais Rīgas parks ar sarežģītu vēsturi. Parka ierīkošanas iniciators un aizsācējs bija Pēteris I. Pats Cars esot piedalījies arī parka plānu zīmēšanā. Ķeizardārza izveide sākās jau 1721.gadā. Sākumā tas atradās Daugavas krastā, no pārējām trim pusēm to norobežoja palisāžu loks un kanāli, savukārt mūsdienās no tiem palikuši vien divi aizsērējuši, dūņaini fragmenti, kurus ļoti iecienījušas pīles.

Vienā no versijām tiek stāstīts, ka dārzs veidots pēc franču arhitekta A.Leblona izstrādātas paraugshēmas, ievērojot to laiku modernās franču un holandiešu stila tendences. Par dārzu pamatelementiem tika izmantotas koku alejas, bosketas, maldu ejas, kanāli un dīķi. Kokus topošajam dārzam piegādāja pa Daugavu no Lielvārdes draudzes, iecienītākās sugas bija liepas un lazdas. Tomēr parkā bija arī daudz eksotisko sugu koku, kuri esot gādāti no Amsterdamas (kopskaitā ap 3 590 stādu). Dārzs bijis lielisks, tajā audzētie augļi tika sūtīti galmam uz Pēterburgu, jo esot bijuši labāki.

19.gs. 40.gados Ķeizardārzs tika nodots Rīgas pilsētas rīcībā. Tā norobežotajā daļā atradās ģenerālgubernatora vasaras dzīvoklis un vairākas rīdziniekiem iznomātās dzīvojamās mājas. Jau 19.gs. vidū Ķeizardārzā rīdzinieku izklaidēšanai tika rīkoti dažādi pasākumi: spēlēja kareivju kapela, uzstājās akrobāti, atlēti, notika teātra izrādes. Lai piesaistītu rīdzinieku simpātijas Ķeizardārzam, tika ierīkots restorāns, savukārt 1873.gadā uzcēla estrādi.

Parka vēsture ir bagāta ar nosaukumiem, kurus tam devušas dažādu varu un laiku prasības. Iesākumā dārzu nosauca par „Viņa Majestātes dārzu priekšpils cietoksnī”, arī par Forburgas dārzu, 18.gs. beigās un 19.gs. sākumā — par Pirmo Ķeizardārzu (Otro Ķeizardārzu izveidoja Aleksandra augstumos), bet vēlāk — vienkārši par Ķeizardārzu. 19.gs. vidū, kad dārzs pārgāja Rīgas pilsētas īpašumā, to sāka dēvēt arī par Pilsētas dārzu, savukārt kopš 1923.gada − par Viestura dārzu, godājot Tērvetes virsaiti Viesturu. Vācu okupācijas laikā Ķeizardārzs kļuva par Hinderburga parku, 1973.gadā tika pārdēvēts par Dziesmu svētku parku. Mūsdienās to atkal sauc par Viesturdārzu.

Jau 1861.gadā Viesturdārzā notiek Baltijas Dziesmu svētki. Tiem sekoja arī Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki, kas tika sarīkoti 1873.gadā. Dziesmu svētku parka nosaukumu tam piešķīra 1973.gada 21.jūnijā par godu Dziesmu svētku simtgadei. Kaut arī tieši Viesturdārza nosaukums tautā ir dziļi iesakņojies un to joprojām tā mēdz dēvēt.

Par godu Dziesmu svētku simtgadei tika atklāts arī memoriālais ansamblis, kas parkā atrodas vēl joprojām. Uz memoriālās sienas attēloti latviešu komponistu bareljefi — veltījumi Jānim Cimzem, Jurjānu Andrejam, Jāzepam Vītolam, Emīlam Dārziņam, Emilim Melngailim, Pēterim Barisonam, Alfrēdam Kalniņam un Kārlim Baumanim. Šīs piemiņas vietas autori ir tēlnieks Ļevs Bukovskis un arhitekts Georgs Baumanis.

Aleksandra vārtus (Aleksandra triumfa arku) uz Viesturdārzu pārvietoja 1936.gadā (darināta 1817.gadā, atklāta 1818.gadā par godu Krievijas impērijas uzvarai pār Napoleona armiju). Uz tās ir attēloti gan kara, gan miera simboli. Jāpiebilst, ka šī ir vienīgā triumfa arka Latvijā.

Andrejsala pieder visjaunākajai Daugavas salu paaudzei. 1807.gadā ostas plānā Andrejsalas vēl nebija, bet Daugavā iepretim Ķeizardārzam atzīmēts sēklis. Laika gaitā, tas pacēlies virs ūdens, līdz 19.gs vidū ieguva tiesības saukties par salu, tomēr ne uz ilgu laiku, jo 1869. − 1910.gados tā pārtapa par pussalu Daugavas regulēšanas darbu rezultātā. To norobežo Daugavas līči – Andrejosta un Eksportosta.

1895.gadā Andrejsalā tika ierīkots pilsētas maģistrālā notekūdeņu kanāla izvads, kurš darbojas vēl joprojām. No 1881. − 1893.gadam tika izbūvēta Andrejosta ar vienu kilometru garu krastmalu, labības elevatoru, dzelzceļa pievadu no Jaunmīlgrāvja un staciju Rīga – Krasts. 1902.gadā tika pabeigta saldētavas būve. 20. gs sākumā Andrejsalā atradās arī pilsētas elektrostacija(atklāta 1905 gadā, celta pēc Minhenes inženiera O. fon Millera projekta). 20. gs turpinājās Andrejsalas industrializācija un ostas attīstība salā. Tur atradās gan Andrejosta, gan Eksportosta. Pēc Otrā Pasaules kara Andrejsalas teritorija tika iekļauta Rīgas tirdzniecības ostas kompleksā.

Andrejostas ielā atrodas Latvijas kuģniecības dienesti, kartogrāfijas grupa nr.6, flotes apkalpes bāze. Andrejostas ielā 8 atrodas termofikācijas pārvalde “Andrejsala”. Andrejostas iela ir vienīgā iela Andrejsalā, tā iet paralēli ostas dzelzceļam.

Andrejsala ir viena no daudzsološākajām un potenciāli skaistākajām Rīgas attīstības teritorijām, kas nākotnē papildinās Rīgas vēsturiskā centra telpisko, publiskās ārtelpas un transporta struktūru, kļūstot par nozīmīgu darījumu, dzīvojamo, tūrisma un izklaides vietu. Atbilstīgi attīstības vīzijai Andrejsala pakāpeniski tiks pārveidota par estētiski pārdomātu un daudzfunkcionālu pilsētvidi ar augstas kvalitātes arhitektūru.

ENG

 

Petersala-Andrejsala is located north of the historic center of Riga. Part of Andrejsala's territory already in the 17th century. It was under the control of Riga, but in 1786 the whole area up to the Export Port was included in the territory of the city. In turn, Petersala has been around since the 13th century. The beginning of the 19th century belongs to the Riga Patrimonial District.

Looking at the oldest cartographic material of Riga's neighborhoods, it can be concluded that in the Middle Ages there were pastures and gardens in the area. Therefore, it is no coincidence that one of the oldest streets in Riga - Ganibu dambis - is the border of the Petersala territory, which has long led to the pastures of the city. Near Riga city needs from the 13th century. communal pastures for cattle and geese were created and a special administration was set up to oversee them, which since the 15th century is subordinate to the Great Guild.

18th century The closest part of the Ganību dams' inner city turned into the first area of ​​summer cottages in the vicinity of Riga. The pasture dams were separated from the Keizardar by a narrow strip of land, where summer estates and rich gardens were built - miniature replicas of the Keizardar.

One of the oldest streets in the former St. Petersburg suburb - the 510-meter-long Peters Street - crosses the territory of Petersala. Pētersalas Street is mentioned already in the 1817 Order of the Governor General Pauluci on the improvement of this street.

The section of the Daugava tributary that once separated Gustavsala from the coast has been preserved in a small fragment in the Eastern part of the Song Festival Park. Peter I on Gustavsala was once ordered to build a summer castle, it was made of wood and was quickly demolished because it was declared unsuitable for living. Since then, the island has acquired its new name.

17th and 18th centuries At the turn of the century, the area was still sparsely populated and development was hindered by various economic constraints, such as the ban on trading and crafts outside the city limits. There were also various building bans, which made it difficult to build independent buildings in the entire suburb of St. Petersburg - until 1858 there was a ban on building brick buildings in the suburbs. Thus, the most significant construction on Petersala began, mainly in the 19th century. Side 2.

An important object in the vicinity of Petersala-Andrejsala with its 7.60 ha area is Viesturdar (Keizardarzs) - the oldest park in Riga with a complicated history. The initiator and initiator of the park was Peter I. Cars himself was also involved in drawing the plans of the park. The creation of the Keeper Garden began already in 1721. Initially it was located on the bank of the Daugava, surrounded by a circle of palisades and canals on the other three sides, but today there are only two clogged, muddy fragments that are very popular with ducks.

In one version, the garden is modeled after a French architect A. Leblon's model, following modern French and Dutch style trends. Tree alleys, bosquets, false alleys, canals and ponds were used as the main elements of the gardens. Trees for the future garden were delivered along the Daugava from Lielvarde parish, the most popular species being linden and hazel. However, the park was also home to many exotic species from Amsterdam (a total of 3,590 plants). The garden was magnificent, and the fruits grown there were sent to the court in St. Petersburg because they were better.

19th century In the 1940s the Emperor's Garden was made available to the city of Riga. In the enclosed part was the Governor General's summer apartment and several dwellings rented to Rigans. Already in the 19th century In the middle of the 19th century, various events were held at the Keizardarzs to entertain the Rigans: a soldier's chapel, acrobats, athletes, and theatrical performances. A restaurant was established to attract the Riga sympathy to the Kaiser Garden, but in 1873 a stage was built.

The history of the park is rich in names given to it by the demands of various powers and times. Initially, the garden was called "His Majesty's Garden in the Outskirts of the Fortress", also known as the Forburg Garden in the 18th century. in the late 19th century At first it became the First Emperor's Garden (the Second Emperor's Garden was created in Alexander's heights), and later - simply the Emperor's Garden. 19th century In the middle of the 19th century, when the garden became the property of the City of Riga, it was also called the City Garden, and since 1923 - the Viesturs Garden, in honor of the Tervete superstition Viesturs. During the German occupation, the Kaiser Garden became Hinderbourg Park and in 1973 was renamed the Song Festival Park. Nowadays, it is again called the Viesturdārzs.

Already in 1861 the Baltic Song Festival is taking place in the Viesturdārzs. They were also followed by the First General Latvian Song Festival, which was held in 1873. It was named the Song Festival Park on June 21, 1973, in honor of the 100th anniversary of the Song Festival. Although the name of the Viesturdarz is deeply rooted in the nation, it is still called.

In honor of the 100th anniversary of the Song Festival, a memorial ensemble, which is still in the park, was opened. The memorial wall depicts bas-reliefs by Latvian composers - dedications to Janis Cimzem, Jurjānis Andrejs, Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Emils Melngailis, Peteris Barisons, Alfreds Kalniņš and Karlis Baumanis. The authors of this memorial are sculptor Lev Bukovsky and architect Georg Baumanis.

Alexander's Gate (Alexander's Triumphal Arch) was moved to the Garden in 1936 (made in 1817, opened in 1818 in honor of the Russian Empire's victory over Napoleon's army). It features symbols of war and peace. It should be noted that this is the only arch of triumph in Latvia.

Andrejsala belongs to the youngest generation of Daugava islands. In 1807 Andrejsala was not yet in the port plan, but in the Daugava opposite the Keizardarzs a shallow was marked. Over time, it rose above the water until the mid-19th century acquired the right to be called an island, but not for long, as in 1869-1910 it became a peninsula as a result of the Daugava's regulation work. It is surrounded by the Daugava bays - Andrejosta and Eksportosta.

In 1895, an outlet for the city's main sewage canal was installed on Andrejsala, which is still operating. From 1881 to 1893 Andrejosta was built with a one kilometer long embankment, a grain elevator, a railway connection from Jaunmīlgrāvis and the Riga - Krasts station. In 1902 the construction of the cold store was completed. At the beginning of the 20th century, Andrejsala also housed a city power station (opened in 1905, designed by Munich engineer O. von Miller). In the 20th century the industrialization of Andrejsala and the port development on the island continued. There were both Andrejosta and Eksportosta. After World War II, the territory of Andrejsala was included in the Riga Commercial Port complex.

Andrejostas Street is home to Latvian Shipping Services, Cartography Group No. 6, and the Navy's crew base. Andrejostas Street 8 has a cogeneration office called Andrejsala. Andrejostas Street is the only street in Andrejsala that runs parallel to the harbor railway.

Andrejsala is one of the most promising and potentially beautiful development areas of Riga, which in the future will complement the spatial, public outdoor and transport structure of the historic center of Riga, becoming an important business, residential, tourist and entertainment destination. In line with the vision of development, Andrejsala will gradually be transformed into an aesthetically sound and multifunctional urban environment with high quality architecture.

Additional Hints (Decrypt)

Nhgbfreivff? Pne freivpr? hmznavrf ab antynz. jngpu bhg sbe anvyf.

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)



 

Find...

62 Logged Visits

Found it 58     Didn't find it 1     Write note 2     Publish Listing 1     

View Logbook | View the Image Gallery of 8 images

**Warning! Spoilers may be included in the descriptions or links.

Current Time:
Last Updated:
Rendered From:Unknown
Coordinates are in the WGS84 datum

Return to the Top of the Page

Reviewer notes

Use this space to describe your geocache location, container, and how it's hidden to your reviewer. If you've made changes, tell the reviewer what changes you made. The more they know, the easier it is for them to publish your geocache. This note will not be visible to the public when your geocache is published.