Šajā reizē no sērijas par Rīgas sabiedrisko transportu iepazīsim 2.trolejbusu parku. Kādēļ slēpnis nes tik skaļu nosaukumu, lasiet aprakstā.
Rīgas satiksmes 2.Trolejbusu parks savu darbību uzsāka pirms gandrīz 51 gada. 1968.gada 29.novembrī visi trolejbusi maršrutos izbrauca, kā jau parasti, no savas mājvietas, trolejbusu parka Sarkandaugavā, Ganību dambī. Šī diena ir īpaša ar to, ka vairāki trolejbusi vakarā neatgriezās trolejbusu parkā Sarkandaugavā, bet iebrauca svinīgi savās jaunajās mājās, šeit, 2.Trolejbusu parkā. Vēsture stāsta, ka šādi pirmie 2.trolejbusu parka pierakstītie trolejbusi no Sarkandaugavas kopskaitā bijuši 26 no tā laika 8. un 12. maršruta. TTP iekšējā avīze "Satiksmes darbinieks" raksta: "Pulkstenis rāda sesto vakara stundu. Astoņi vītnēm rotāti trolejbusi ar ieslēgtiem prožektoriem un skaņu signāliem iebrauc jaunajās mājās. Remontdarbnīcās notika neliels atklāšanas mītiņš."
2.Trolejbusu parka būvprojektu izstrādāja Latvijas PSR Valsts pilsētbūvniecības projektēšanas institūts "Latgiprogorstroj" un būve izmaksāja vairāk nekā 2,17 milijonus rubļu. Galvenos būvdarbus veica 7. celtniecības pārvalde taču sabiedriskā kārtā lielu darbu veica arī TTP darbinieki. Tika uzsākta arī administrācijas ēkas būvniecība, darbinieku vidū vēl šobrīd sauktā "Baltā māja". Ēka tika nodota ekspluatācijai krietni vēlāk, tikai 1974.gadā. Valsts komisija to pieņēma ekspluatācijā ar vērtējumu "teicami", līdz ar to parka celtniecība ir uzskatāma par pabeigtu. Parka platība ir 5,3 ha.
Nākamā "Satiksmes darbinieka" laikrakstā, pēc atklāšanas, kurš datēts ar 1968.gada 12.decembri, pirmajā lapaspusē rakstīts: "Mēs no sirds esam pateicīgi celtniekiem, ka varējām 29. novembrī parku atklāt. Bet samierināties ar to, ka vēl līdz šai dienai remontkanālos ir ūdens, ka apkures sistēma nedarbojas normāli, ka no otrā stāva dušas telpām uz pirmo stāvu tek ūdens, ka nav ārējā apgaismojuma, nav translācijas, par dažādiem "sīkumiem" nemaz nerunājot, laikam gan nevar! Un tāpat būtu jāatgādina arī, ka nepieciešamas tādas palīgiekārtas kā pneimatiskās iekārtas pārbaudes stends un vulkanizācijas ierīces."
Par pirmo 2.trolejbusu parka priekšnieku kļuva Miervaldis Smilšarājs, bet pēc viņa - daudzi citi, tostarp Ušakovs, Ivanovs, Dvorcovs, Jakovļevs. Dažādu iemeslu dēļ līdz pat 1988.gadam priekšniecība bieži mainījās. Nav gan skaidrības, vai Ušakova kungam plūst vienas dzimtas asinis ar Rīgas slavenāko Ušakovu, bet, ja paraktu vēsturi dziļāk, varbūt to kāds noskaidros! Pēc 1988.gada vadību trolejbusu parkā pārņēma cilvēki, kuri ir kāpuši karjerā un atbildīgos amatos Rīgas satiksmē atrodas vēl šobrīd.
Šobrīd 2.trolejbusu parks ir modernākais Baltijas valstīs. Kritēriji - transportlīdzekļi, ēkas, iekārtas, aprīkojums un darba apstākļi. Kolēģi no Lietuvas, kuri apmeklēja pieredzes apmaiņā Rīgas satiksmes 2.trolejbusu parku, tikai nopūtās - viņiem līdz tādam līmenim vēl tāls ceļš esot ejams.
2.trolejbusu parks esot līderis arī visā pasaulē, jo šeit ir pirmā ar Eiropas Savienības atbalstu tapusī ūdeņraža trolejbusu mājvieta. Tiesa, pēc pēdējo laiku Rīgas satiksmes peripētijām šī ūdeņraža stacija pagaidām vēl nedarbojas un ūdeņraža trolejbusi brauc kontaktīkla elektro režīmā.
Par maršrutiem, kurus apkalpo parks, trolejbusu skaits un citiem vispārzināmiem faktiem iekš 2.trolejbusu parka darbības gan jau kāda kaste ir bijusi vai būs no citiem slēpņotājiem!
Foto no Rīgas satiksmes arhīva materiāliem.
Slēpnis PET sagatave ar logbuku un zīmuli. Betona konstrukcijās. Būs jāpakāpjas.