Valdis savā grāmatā "Kurzemē" raksta: "Esam pašlaik pienākuši Mežotnes skolai klāt. No muižas viņa izskatās loti tuvu, kaut gan īstenībā iznāk krietns gabals ko iet. No ārienes skolas nams varen stalts un glīts; otra tāda Kurzemē neizdevās vairs redzēt. Protams, loti vēlējāmies apskatīt ari viņa iekšieni, un liktenis šoreiz apmierināja mūsu vēlēšanos ātrāk, nekā cerējuši: pie pašas skolas sastapām Lazdiņa kgu, kas patlaban bij iznācis pievakares spirgto gaisu paelpot. lepazinušies, izteicām savu vēlēšanos, un viņš ar mīlu prātu veda mūs staltajā izglītības pilī. Izrādījās skolas iekšpuse tikpat glīta un ērta kā āriene. Pirmā stāvā skolotāja dzīvoklis, skolēnu ēdamistaba un virtuve; otrā stāvā divas klases, palīga skolotāja dzīvoklis, skolēnu guļamās telpas un, blakus tām, sevišķa mazgāšanās telpa, gan nepilnīgi ierīkota, tomēr citās skolās ir tādas nava. Sevišķi mums iepatikās klases telpas plašas, augstas un gaišas kā reti kur; vienīgi ventilācija trūcīga. Vecākajā klasē ievietota firsta Līvena ģīmetne eļļas krāsā, ļoti'labs mākslinieka darbs. Tagad firsts jau miris. Bet Mežotnē dzīvodams, darījis šejienē ļoti daudz laba, starp citu ari šīs skolas celšanai ziedodams 18 tūkstošus rubļu (zeltā). Firsta laulātā draudzene, kas patlaban pārvaldot Mežotni, turpinot nelaiķa svētīgo darbību. Pa ziemu skolā saronoties ap 150 liels skolēnu pulks, tā ka skolotājam ar abiem palīgiem darba diezgan. Pie skolas labi iekopts augļu dārzs, kur daudz kuplu un ogām brīnum bagātu ķiršu koku. Ari mēs, pro- 86 tams, ar L. kga laipno atļauju, ievācām no viņiem savu tiesu. Apskatījušies, ko vēlējāmies redzēt, atgriezāmies atkal vadītāja istabā, iesāktās sarunas turpinādami. Jo ilgāk triecām, jo interesantākas kļūst sarunas, un mēs klusībā priecājamies, ka esam paklausījuši draugu ieteikumam iegriezties teitan, jo Lazdiņa kgam visai dzīva un daudzpusīga interese visās mūsu, latviešu, skolas un sadzīves lietās; pats viņš savā sirsnīgā laipnībā tik pamatīgs un veselīgs uzskatos, tik spara un centības pilns pasākumos un darbos, ka sajūtam īstu baudu un prieku ar šādu tautieti domām mainīties. Loti žēl tikai, ka šādam visādi krietnam censonim pašos spēka gados piemetusies vārīgā sirdskaite, kas neļauj tādā mērā darboties, kā pats vēlētos. Tāds jau mūsu labāko un centīgāko tautiešu, liekas, vispārējais liktenis. Darbu daudzums un nesaudzēšanās tajā ne vienu vien jau novedusi nelaikus mūžīgā atpūtā. Ari Lazdiņa kgs, pēc ārstu domām, ieguvis sirdskaiti pārmērīgā darbā, sevišķi balss piepūlēšanā, jo vadījis bez pārtraukuma 18 gadus dažādus dziedātāju korus. Šim visam pievienojušies vēl smagi likteņa triecieni mirusi mūža biedrene, atstādama mazus bērnus, uznākusi tagadējā skolu pārkrievošana un vēl dažādas citas klizmas. Veselības atgūšanai ārsti gan ieteikuši ārzemes avotus, tomēr tādi nevien pārāk tāli, ari skolotāju rocībai par dārgiem; un, ja pēdējo krājumiņu ziedotu viņiem, kas paliks mazajiem bāriņiem? Visi šie jautājumi pieskaitāmi tādiem, kuru priekšā šimbrīžam rokas nolaižas bezspēcībā, kaut gan klusa balss atziņu dziļumos žužina nedroši vai nevarētu kaut kas un kaut kādi labāk būt mūsu dzīvē un sadzīvē? Vai tas patiešām tik visai neiespējami? Dzīvā sarunā nemaz nemanam, ka laika rats savā nemitīgā gaita aizritējis mums vienaldzīgi jau tālu garām. Kad ceļamies, lai dotos tālāk, saulīte pašlaik grimst aiz apvāršņa un neatliek citas izvēles, ka izmantot ari turp- 87 mak laipna L. kga viesmīlību un pārlaist nakti viņa tīkamā pajumtē."
Šī skola diemžēl mūsdienās ir nojautka, palikušas pāri vien drupas. Šeit noticis arī atentāts pret kādreizējo Ministru prezidentu Kārli Ulmani. "Trešdeen, 27 aprīlī, pulksten pusdivos deenā, 200 soļus no Mežotnes skolas nama, kur vajadzēja notikt ministru prezidenta noturamai tautas sapulzei, uz peebraucošo ministru prezidentu kareivju drebēs gerbees ļaundaris izdarija neizdevušos atentātu, metot rokas granātu. Veegli eevainots policejas kartibneeks, automobilim neecigi bojājumi. Ļaundari neizdevās uz veetas apceetinat. Apkārtējo mežu eelenca, izsauca palīgā robežsargus. Sapulce noritēja kārtīgi."
1921.05.26 Amerikas Atbalss