Sākotnēji, 15. gs. b V. Meijs šajā vietā ierīkoja muižu.
1723. gadā tā pārgāja Rīgas virsmācītāja B. Depkina īpašumā.
1795. gadā muižu mantoja ceremonijmeisters D. Vīkens. 1804.gadā muižu pārdeva Rīgas virsmācītājam J. Portam.
1808. g. muižu ieguva Garlībs Merķelis, kurš tajā dzīvoja līdz pat savai nāvei - 1850. gadam.
Ramma muižiņa Rīgas pievārtē šodien pazīstama kā Rāmava. Šī apzīmējuma izcelšanos izskaidrojis akadēmiķis J. Stradiņš. 1920. gadā Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāte saņēma Ramma muižiņu mācību un pētījumu saimniecības iekārtošanai. Par tās vadītāju kļuva akadēmiķis P. Lejiņš, kurš ieteica nosaukt šo vietu nacionāla romantisma laikmetā daudzinātās senprūšu krīvu rezidences «Romove» vārdā. Pēc dažu vēsturnieku domām, Romove bijusi visām baltu ciltīm kopīga svētvieta.
Pēc otrā pasaules kara muiža bija PSRS Lauksaimniecības mašīnbūves ministrijas konstruktoru biroja filiāle, vēlāk izmantota kā dzīvojamā māja.
Izdemolēta, atjaunota, restaurēta, skaista tā stāv šodien.
Ilgu mūžu!
Slēpnis par godu tai.
Baudām skatu!