Skip to content

Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca Traditional Geocache

Hidden : 05/04/2021
Difficulty:
1 out of 5
Terrain:
1 out of 5

Size: Size:   small (small)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:


RAUNAS BAZNĪCA

*******************

Dievkalpojumi Raunas baznīcā notiek katru svētdienu plkst.10:00. 

Mācītājs Edijs Kalniņš. 

Laipni aicināti!

*******************

The chronicle says that the Church of Rauna was built in the year of 1262. The church has lived through countless wars, has been destroyed mutiple times and then restored again. 

Currently Priest Edijs Kalniņš serves the Church of Rauna, worship services take place every sunday at 10.00am. 

********************

Hronika vēsta, ka Raunas pils un reizē baznīca celta 1262.gadā arhibīskapa Alberta II laikā, tādēļ arī baznīcas zēģelē stāv gada skaitlis 1262.

Par pašu Raunas draudzi un tās dzīvi pirmajos katoļu laikos ziņu maz, tikai sacīts, ka Rauna pieder visvecākajām draudzēm un tai bijis savs priesteris, un pie baznīcas bijis sieviešu klosteris.

1584.gadā Raunā bez baznīcas bijuši arī 6 lūgšanas nami. Pati draudze daudzajos karos bijusi stipri novājināta.

1613.gadā, kad Raunu atkal iekaroja poļi, baznīcas vizitācijas laikā tika konstatēts, ka baznīca ir gandrīz bez jumta, kapsēta ap baznīcu aizaugusi ar krūmiem, uz baznīcu reti kāds iet sūdzēt grēkus. Visi pilsētiņas iedzīvotāji esot katoļi, izņemot 5 luterticīgos un 2 pareizticīgos.

Zviedru laikos Svante Banners Raunā ieviesa Lutera evaņģēlisko ticību un par pirmo mācītāju šeit iecēla Georgu Grasu (1625.-1654.).

Otrais luterāņu mācītājs Raunā bijis Jānis Reiters (1658.-1665.) – pirmais akadēmiski izglītotais latvietis. Viņa tēva – Rīgas namnieka Indriķa Jātnieka uzvārdu vāciskojot, dokumentos parādījās uzvārds Reiters. J.Reiters beidzis Rīgas Domskolu, mācījies Tērbatas universitātē, papildinājis zināšanas ārzemēs. Bijis mācītājs Raunā, Dzērbenē, Kurzemē, Maskavā, Igaunijā, Koknesē, Ingrijā. Apceļojis Eiropas zemes, viesojies Romā pie pāvesta.

J. Reitera manuskripti gājuši bojā. Viņš bija pirmais, kurš mēģināja tulkot Bībeli latviski, bet šo darbu nepabeidza. Savu ieguldījumu Bībeles tulkošanā J.Reiters tomēr varētu būt devis, jo laikā, kad Vidzemes mācītājs Ernsts Gliks mācījās Hamburgā, tur uzturējās arī J. Reiters. Nevar izslēgt varbūtību, ka Glikam bijusi iespēja redzēt Reitera tulkotos Bībeles fragmentus, jo Reiters latviešu valodu zināja vislabāk. Līdz mūsdienām nonācis vienīgi J.Reitera izdotais Tēvreižu krājums 40 valodās, kur ievietots arī viņa dotais Tēvreizes latviskais tulkojums.

Īsu laiku Raunā kalpojis mācītājs Lindermans, vēlāk Svante Gustavs Dīcs. Tad no 1700.-1710.g. mācītājs J.Vāgners. Tolaik plosījies Ziemeļu karš, un J.Vāgners par šo karu ziņo konsistorijai: “9.augustā 1702.gadā ienaidnieks – krievi – iznīcināja baznīcu, skolu, mācītāja muižu (..). Pilnīgi izpostīja visu draudzi.”

Baznīcas grāmatā lasāms: “1710.gadā ar mēri Raunas draudzē nomira 2686 cilvēki, dzīvi palika 2267.” Arī pats mācītājs Vāgners nomira ar mēri.

Tad par mācītāju Raunā kalpoja Johans Heinrihs Hinkeldejs (1711.-1735.). Ziemeļu kara laikā izpostīto baznīcu un mācītājmuižu atjaunoja. Jaunraunas rentniece Anna fon Renne 1721.gadā baznīcai uzdāvināja pirmās ērģeles ar 7 reģistriem.

Nākošais mācītājs bija iepriekšējā dēls Johans Eberhards Hinkeldejs (1735.-1748.) Pēc viņa 13 gadus kalpoja A.Andreass, tad M.Vurms (1763.-1791.) Šajā laikā tika iesvētīta 28 pūrvietas lielā Raunas kapsēta.

No 1791.gada kalpoja Johans Gothards Langevits, kura laikā, pēc viņa plāna, draudze cēla tagadējo mācītājmuižu. Kad tā bija gatava, kāds muižnieks sacījis, ka tā esot par lepnu mācītājam, uz ko Langevits atbildējis: “Kam še nepatīk, tas var aiziet,” iegājis pats iekšā un atstājis to pagalmā stāvam. Tāpat viņa kalpošanas laikā tika piebūvēts ģērbkambaris, 1798.gadā pārlēja lielāku torņa zvanu, 1804./05. gandrīz uz pusi palielināja baznīcu ar piebūvi, kurā tagad ir altāris un ērģeles. 1810.gadā Kleins baznīcai uzdāvināja Trikātas ērģelnieka darinātas ērģeles “Vecais Kristins” 220 dālderu vērtībā.

Iepriekšējā mācītāja dēls Ed.Langevits kalpoja no 1813.gada līdz 1851., un ir bijis ļoti stingrs draudzes gans. Kad viņš sāka savu amatu, Raunā bija 8810 dvēseļu.

***Vecākais baznīcēns pērminderis Daukas Dukāts, kurš dažus gadus atpakaļ uz dzelzceļa sabraukts, sacījis uz mācības puišiem: “Kas tagad nekait iet mācībā! Nosēdina kā kungus uz beņķiem. Kad es gāju mācībā pie Langevita, tam bija pātaga pakārta pie durvīm un, kad nāca pie mācītāja un nevarēja pareizi izrunāt, tad deva zīmīti līdz uz pagasta tiesu, lai saņem pērienu.” Kādā pagasta protokolā lasāms, ka tādu zīmīti kāds atdevis žīdam, lai tas to aiznes uz pagasta tiesu. Žīds, neko ļaunu nedomādams, aiznesis Langevita zīmīti uz pagasta tiesu un dabūjis tur citam parakstīto pērienu. ***

Langevits par savu vietnieku atstāja Veirihu, bet pats aizceļoja uz ārzemēm.

Mācītājs Emīls Sokolovskis (1853.-1869.) draudzē īpaši rūpējās par izglītību un skolām. Viņš pieņēma darbā 2 aumeistarus, kuri ceļoja apkārt pa mājām, mācīdami bērnus, sākot ar septīto dzīvības gadu līdz iesvētāmai mācībai. Pēc Sokolovska neatlaidīgajiem pamudinājumiem Raunā cēla vienu pagasta skolu pēc otras. Viņš arī sarīkoja pirmos Bībeles svētkus Raunā.

Raunas īpašnieks E.fon Vulfs 1859. gadā baznīcai uzdāvināja jaunas ērģeles ar 12 reģistriem 1600 rubļu vērtībā. Tajā pašā gadā Rīgas rātskungs Orioma (vai Grimms), kurš kādu laiku uzturējās Raunā, baznīcai uzdāvināja 400 rubļu vērto Drēzdenes V.Junkura gleznotu tagadējo altāra bildi.

Mācītājs Gothards Fīrhufs (1869.-1877.) sarakstījis grāmatu “Ceļa maize”.

Mācītājs Krišjānis Dāvids Dzirne (1877.-1896.) sarakstījis sprediķu grāmatu “Dzīvais ūdens”, centies pacelt mācību līmeni draudzes skolās, pēc viņa pamudinājumiem baznīcā iemūrētas krāsnis.

1897. gadā par Raunas mācītāju kļuva Ādams Jende – īsts tautas dēls, kurš stingri uzsvēra savu latvietību. Aizstāvēdams latviešu tautas attīstības principus, viņš tos izcēla katrā izdevīgā gadījumā. Tā dēļ nereti nonāca konfliktā ar savu priekšniecību.

*** Mācītājs Rihards Zariņš raksta:”Raunā viņu (Jendi) ievēlēja latviešu vairākums pret vācu kandidātu. Konsistorijas prezidents vēl gribēja viņu atrunāt: “Mīļais Jende, es naktī redzēju sapni. Tur bija mājiens, ka tev tomēr jāiet uz Krieviju. Jende lūdz laiku pārdomāt līdz rītam un nākamā dienā viņš prezidentam teica, ka naktī redzējis sapni, un tur bijis mājiens, ka viņam noteikti jāpaliek Raunā.””***

Blakus tiešajam draudzes darbam, Jende čakli strādāja pie tautas audzināšanas un literatūras laukā, dodot bērniem grāmatas ar pasakām, fabulām, stāstiņiem un Dabas mācību par Zemi, Sauli un Mēnesi. Tāpat Jende sarakstījis vairākas ticības mācību un rēķinu grāmatas. Kad 1918.gadā pie varas nāca komunisti, Ā.Jende noteikti stājās pretī to postošajai darbībai. Raunas baznīcu komunisti gribēja pārvērst par mītiņu vietu, bet, pateicoties Jendes enerģiskajai rīcībai, tas neizdevās. Tas komunistus saniknoja, un Jende tika apcietināts, vēlāk lopu vagonā vests uz Pleskavu, kur ceļā tika izgrūsts no vagona un nošauts. ***Mācītājs K.Beldavs: “Spriežot pēc sarunām, Jendes slepkavu starpā bijis arī kāds no viņa iesvētītajiem jauniešiem.”***

Jāpiemin, ka arī Ā.Jendes sieva Elza Margarēta Jende veica drosmīgu un nozīmīgu darbu baznīcas labā, kad viņa 1919.gada 22.jūnija kaujās, pēc landesvēra tieša trāpījuma, no ugunsliesmām izglāba baznīcas 300 gadu rūpīgi glabātu lietvedības dokumentu arhīvu.

Pēc Ā.Jendes Raunas draudzē vēl kalpojuši mācītāji:

Vilhelms Grīners 1918.-1919.

Pēteris Apkalns 1919.-1927.

Arvīds Treicis 1927.-1944.

Jānis Zunde 1949.-1955.

Jānis Rubenis 1957.-1967.

Jānis Bērziņš līdz 1991.

Tālis Rēdmanis 1991.-1996.

Gundars Ceipe 1996.-2001.

Edijs Kalniņš no 2001. gada.

* * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * *

13.gs. Celtais dievnams viduslaikos piedzīvojis neskaitāmus karus un posta dienas. Rakstos minēts, ka 1613. gadā baznīcai nav bijis jumta, bet 1724. gadā tā esot sabrukusi, 1736.gadā baznīcas tornis ieguvis baroka stila formu un tāds saglabājies līdz mūsdienām. Lieli baznīcas atjaunošas darbi norisinājušies 1936./37. gadā. Uz ķestera ērģelnieka Augusta Eglīša iesniegtā projekta pamata, konvents pasūtīja pilnīgi jaunas ērģeles no Ludvigsburgas firmas “E.F.Valkers&Co”. Modernais instruments ar 2 manuāļiem un 24 reģistriem, labi aprūpēts 2008.gadā sagaidīja savu simtgadi.

***“Nāciet, vēji, pār Raunu un zvaniet...

Zvaniet meži un kalni, zvaniet,

Lai mostas dienas kā domas tīras,

Lai migla no acīm krīt – zvaniet!” ***

/H.Sīmanis/

 

Sīkāks apraksts par Raunas baznīcu un tajā kalpojošiem macītājiem un draudzes locekļiem atrodams Ērikas Sarkanes grāmatā “Tur, kur Rauna...”, kā arī Cēsu muzejā.

Additional Hints (Decrypt)

Nxzraf fghev / Va gur fgbar va gur pbeare

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)